Latvijā
Politika

Nevienojas, bet protokolu parakstīs0


Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža vietnieks un Jelgavas pilsētas priekšsēdētājs Andris Rāviņš (no kreisās), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, LPS vadītājs Gints Kaminskis, finanšu ministrs Jānis Reirs, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce un satiksmes ministrs Tālis Linkaits LPS domes sēdē.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža vietnieks un Jelgavas pilsētas priekšsēdētājs Andris Rāviņš (no kreisās), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, LPS vadītājs Gints Kaminskis, finanšu ministrs Jānis Reirs, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce un satiksmes ministrs Tālis Linkaits LPS domes sēdē.
Foto: Timurs Subhankulovs

Nākamā gada valsts budžeta projektam un vidēja termiņa budžetam valdība varēs pievienot parakstītu Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokolu, jo LPS dome pilnvaroja priekšsēdētāju Gintu Kaminski to parakstīt.

Taču pirmdien divas stundas ilgajā LPS domes sēdē starp LPS un valdības ministriem bija diezgan asa diskusija par jautājumiem, kuros puses nevienojās.

G. Kamin­skis pēc sēdes atzina, ka sen nav bijis LPS un MK vienošanās un domstarpību protokols, kurā ir tik daudz jautājumu, par kuriem ir domstarpības. Ne par vienu no tām arī domes sēdē neizdevās panākt vienošanos.

LPS nav mierā, ka pašvaldībām garantētie nodokļu ieņēmumi no valsts konsolidētā budžeta būs nevis 19,6%, kā tas ir paredzēts vidēja termiņa budžetā, bet gan tikai 18,8%. Pašvaldībām ir iebildumi pret aizņemšanās ierobežojumiem, nepietiekamo finansējumu reģionālajiem un vietējiem ceļiem, kā arī par dabas resursu nodokļa ieņēmumu pārdali par labu valstij, par ko bija visvairāk vietējo līderu jautājumi.

Šīs pārdales rezultātā pašvaldību ieņēmumi no nodokļa samazināsies par 5,4 miljoniem eiro.

LPS priekšsēdis G. Kaminskis norādīja, ka pašvaldības neapmierina arī tas, ka tām ir deleģēta jauna autonomā funkcija – brīvpusdienu nodrošināšana no 1. līdz 4. klasei –, bet valdība nav paredzējusi tās finansēšanas avotus, kā to prasa likums. Arī pašvaldībām garantētā ieņēmumu daļa no kopbudžeta – 18,8% – esot noslīdējusi līdz 2007. gada līmenim.

G. Kaminskis atgādināja, ka 2017. gadā parakstītajā valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir paredzēts, ka vidēja termiņa trīs gadu budžetā – tātad līdz 2020. gadam, ieskaitot – pašvaldībām garantētie kopējie nodokļu ieņēmumi nav mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem. Tolaik protokolu parakstīja premjers Māris Kučinskis un nesen ievēlētais LPS priekšsēdis G. Kaminskis, kuri abi pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienību. Tolaik valdība nevēlējās konfrontāciju ar pašvaldībām.

Tagad valdībā ir trīs jaunie politiskie spēki, kuriem pašvaldībās ir ļoti neliela pārstāvniecība, bet novadu vadībā tāda ir tikai “Jaunajai Vienotībai” un Nacionālajai apvienībai.

Līdz ar to koalīcijai varētu vairs nebūt tik saistošas pašvaldību vēlmes.

Taču domes sēdes sākumā G. Kaminskis, kurš pirms ievēlēšanas LPS vadībā bija Auces novada priekšsēdis, atzina, ka tik plašu valdības pārstāvju līdzdalību LPS domes sēdē viņš neatceras. Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) bija ieradies kopā ar finanšu ministru Jāni Reiru (“JV”), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (“A/P”) un satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP).

Visi ministri arī centās “neiziet uz asumiem”, bet paslavēt pašvaldības.

“Visu cieņu visiem pašvaldību vadītajiem, jo nevienam nav viegls uzdevums. Taču vajadzības ir lielākas nekā iespējas, tāpēc par visu mēs nevarēsim vienoties,” atzina premjers K. Kariņš. Īpaši viņš uzteica LPS priekšsēdi G. Kamin­ski, kurš esot ļoti aktīvs un neatlaidīgs.

Finanšu ministrs J. Reirs norādīja, ka valdība ir nodrošinājusi sabalansētu budžetu un visām pašvaldībām tiek prognozēts finansējuma pieaugums. Savukārt G. Kaminskis iebilda, ka valstij šis pieaugums tiek prognozēts ievērojami lielāks nekā pašvaldībām.

J. Reirs aicināja nozaru ministrus turpināt sarunas ar pašvaldībām līdz nākamā gada 1. augustam, lai kopīgi piedāvātu risinājumus 2021. gada budžetam.

Satiksmes ministrs T. Linkaits skaidroja, ka 2020. gads ceļu nozarei būs liesais gads, jo beidzas Eiropas fondu finansēšanas periods.

Tāpēc prioritāte būs valsts nozīmes un reģionālie ceļi, bet vietējiem ceļiem varēs paredzēt vien 10,1 miljonu eiro. Šis paziņojums pārsteidza auditoriju, kas bija cerējusi uz 16,9 miljoniem eiro, kā bija ierakstīts protokola projektā. J. Pūcem bija visasākā vārdu apmaiņa ar vietējiem līderiem, kuri aicināja nepieļaut dabas resursu nodokļa ieņēmumu pārdali.

Ministrs atbildēja, ka šo nodokli nākotnē sagaida lielas pārmaiņas, vidējā termiņā ir plānots ieņēmumu pieaugums no tā. Taču, iepazīstoties ar Valsts kontroles materiāliem, esot redzams, ka pašvaldības, kurām šī nauda ir speciālajā budžetā, to neizlieto paredzētajiem mērķiem.

LPS priekšsēža vietnieks, Smiltenes novada priekšsēdis Gints Kukainis (NA) aicināja valdību valsts budžetu uzlūkot kontekstā ar lielo mērķi – uzņēmējdarbības veicināšanu reģionos, bet, ja nav paredzēts pietiekams finansējums ceļu sakārtošanai, tad neviens uzņēmējs nenākšot uz reģioniem. Lielo projektu īstenošanu apgrūtina ierobežotās aizņemšanās iespējas.

Valstī joprojām neesot arī civilās aizsardzības plāna, uzsvēra G. Kukainis. “Reformas vajag, bet to ir pārāk daudz. Nu nevajag mazo brāli [domātas pašvaldības] noģērbt pliku,” piebilda Smiltenes novada vadītājs. Premjers K. Kariņš uzskata, ka, veicot pašvaldību reformu, varēs veicināt valsts attīstību, ieguldot reģionālās attīstības centros. Ar to nebija mierā Alojas novada priekšsēdis Valdis Bārda (ZZS), viņš mudināja ministrus saprast, ka pašvaldībās strādā dažādu politisko spēku pārstāvji un te runa neesot par kādas partijas vai kāda pašvaldības vadītāja, bet iedzīvotāju interesēm.

Likumā par budžeta un finanšu vadību ir sacīts, ka pirms valsts budžeta projekta pieņemšanas notiek valdības un LPS sarunas par pašvaldību intereses skarošiem jautājumiem. Sarunu rezultātus noformē protokola veidā un pievieno likumprojektam, to virzot uz Saeimu. Līdz šim trīs reizes pašvaldības nav parakstījušas protokolu, kas pirmo reizi notika 90. gados premjera Andra Šķēles valdības laikā.

Otrā reize bija 2009. gadā Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdības laikā, kad finanšu ministrs bija Einars Repše, kurš iesniedza Saeimā budžeta projektu, kuram bija pievienota informācija, ka sarunas ar pašvaldībām tiek turpinātas. Trešo reizi tas notika 2013. gadā, kad finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) aiznesa uz Saeimu budžeta portfeli, lai gan LPS nebija parakstījusi vienošanās un domstarpību protokolu. K. Kariņam ir izdevies izvairīties no šiem sarežģījumiem, kurus piedzīvoja vairāki viņa bijušie un esošie partijas biedri.

 

LPS un valdības ministru tikšanās
LA.lv