Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
28. jūlijs, 2016
Drukāt

Kā risināt nodokļu parāda krīzi? “LA” aptaujā bijušos finanšu ministrus (8)

Foto-LETAFoto-LETA

Atis Slakteris.

Kopējais valstij nenomaksāto nodokļu parāds turpina augt. Kā rīkoties valstij, lai šo tendenci mainītu, jautāju bijušajiem finanšu ministriem.

Atis Slakteris:

“Nodokļu parādnieku problēma bijusi vienmēr, un tā ir delikāta lieta. Var gadīties biznesa neveiksme, ekonomiskā krīze, dažādas sankcijas. Tas viss ietekmē uzņēmējdarbību. Raugoties no valsts puses, būtu ļoti nepareizi nokaut kādu uzņēmumu vienā rāvienā, savācot visu parādu, jo, iespējams, gadījusies neveiksme. Uzņēmējdarbībā neveiksmes gadās. Bieži vien uzņēmumi pēc tām atkal ceļas kājās un visu maksā laikus. Taču jāspēj nošķirt gadījumi, kad nemaksāšana var būt krāpnieciska. Cik labi ar to tiek galā VID, grūti teikt, bet šī ir ilgstoša problēma. Skaidrs, ka liela daļa parādnieku nemaz šo parādu nesamaksās, tomēr valstij katrs gadījums jāizvērtē rūpīgi.”

Uldis Osis:

“Manuprāt, runājot par jaunā VID vadītāja meklējumiem un nodokļu iekasēšanas efektivitāti, labus priekšlikumus izteicis Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš norāda, ka piemērs jāņem no igauņiem, nevis jāklausās Pasaules bankas ieteikumos, kas ieteikuši palielināt nodokļus. Lielos vilcienos, igauņi iekasē vairāk nodokļu ar divreiz mazāku VID darbinieku skaitu, bet ar lielākām darbinieku algām. Turklāt VID vadītāja alga ir viena no lielākajām valstī un viņam ir daudz plašākas pilnvaras. Viņš veido savu iestādi, nosaka tās struktūru, atalgojumu, pieņem savus darbiniekus utt. Igaunijas VID ir orientēts uz preventīvu darbību, jau saknē pamanot krāpšanas shēmas. To novērš, nevis kādu sodot, bet vienkārši uzņēmumam liekot noprast: “Mēs zinām, ko jūs darāt. Izbeidziet!” Pilnībā piekrītu šādiem priekšlikumiem. Latvijā runa ir par lielām parāda summām un nepieciešama individuāla pieeja katrai personai un uzņēmumam. Jāanalizē uzņēmuma finansiālā situācija, lai saprastu, kāpēc šie parādi radušies un vai tos maz var atmaksāt. Tad var pieņemt lēmumu, ko darīt. No līdzšinējās prakses – mehāniski piedzīt nodokļus – jāatsakās. VID jānāk pretī ar palīdzību un konsultācijām. Mani gan uztrauc pats VID, jo profesionālā ziņā iestāde ir ļoti noplucināta. Māc bažas, vai ie­stāde vispār spēj veikt profesionālu analīzi un izdarīt secinājumus par to, kā uzņēmumiem palīdzēt, kā viņiem varētu veikties ar parādu atmaksu. Viens no galvenajiem iemesliem parādu augšanai ir finanšu krīze, jo pirms tam ņēma milzu kredītus un pēc krīzes tie bija jāatmaksā. Tā kā ekonomika stagnē, atmaksāt kredītus un samaksāt nodokļus daudziem uzņēmumiem ir ļoti sarežģīti.”

Gundars Bērziņš:

“Šajos sarakstos parasti ir milzīgi uzrēķini, turklāt iekļauj arī maksātnespējīgos, kuri neko neatmaksās. Reāli piedzenamais apmērs noteikti ir daudz mazāks nekā kopējais parāds. Tā ir papīru dzenāšana, no kuras nav nekāda labuma. Turklāt nepārtraukti strādā skaitītājs un parāds aug, kas noved pie tā, ka parādu atmaksāt nav reāli. Katrs uzņēmums un nemaksāšanas iemesls jāizvērtē ļoti uzmanīgi, jo, piedzenot lielas summas, uzņēmums var kļūt maksātnespējīgs, no kā zaudē pati valsts. Parāda atmaksa dažreiz nogremdē uzņēmumu, kas varētu turpināt strādāt. Sanāks tā, ka VID iekasēs 100 eiro, bet tālāk neiekasēs tūkstošus. Domāju, ka VID situāciju izprot. Jautājums gan, kā rodas šie parādnieki, jo tādi milzu parādnieki nemaz nedrīkstētu rasties – tas jāanalizē un jāsaprot, kāpēc esam nonākuši līdz tādai situācijai.”

Aivars Kreituss:

“Tās lielās parādu summas nemaz nevar piedzīt – saskaitīts gaiss un uz papīra rakstītais. Jānolaižas uz zemes! Jāizmanto VID reorganizācija, iestādi izveidojot pēc Igaunijas VID parauga un jāķeras riktīgi pie darba. Igaunijā ir krietni mazāk cilvēku, bet budžets ir krietni lielāks. Šis fakts jāanalizē un no kaimiņiem jāmācās.”

UZZIŅA

* Kopējais nodokļu parāds 1. jūlijā bija 1,449 miljardi eiro, kas sešu mēnešu laikā audzis par 2,3%. Lielākā daļa šī parāda – 906,55 miljoni eiro – esot reāli nepiedzenami, tikai 140,69 miljoni atzīti par reāli piedzenamiem parādiem.

* Simts lielākie nodokļu parādnieki līdz 1. jūlijam valstij nebija samaksājuši 302,956 miljonus eiro. Starp desmit lielākajiem parādniekiem ir divas privātpersonas un astoņi uzņēmumi.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Kad uzņēmums jau faktiski tāpat nevar un, redzams, vēl ilgi nevarēs nomaksāt visus nodokļus, bet citādi vēl dzīvs un kustās, dodiet tam kādu laiku brīvdienas, lai attopas, ja var. Mēs tā vietā uzrēķinām milzu sodus, slēdzam tā kontus un… pārējais jau pārvēršās par matemātiski tīru, bet tomēr bezjēdzību.
    No, pieredzes saku.

  2. Kad uzņēmums jau faktiski tāpat nevar un, redzams, vēl ilgi nevarēs nomaksāt visus nodokļus, bet citādi vēl dzīvs un kustās, dodiet tam kādu laiku brīvdienas, lai attopas, ja var. Mēs tā vietā uzrēķinām milzu sodus, slēdzam tā kontus un… pārējais jau pārvēršās par matemātiski tīru, bet tomēr bezjēdzību.
    No, pieredzes, diemžēl, saku.

  3. VID darbinieks pie savas algas var nopelnīt tikai kārtīgu piemaksu. Ja tiek piedzīta nodokļu parāda summa un uzņēmums ir spējīgs normāli strādāt tālāk. Tad proporcionāli iegūtajiem nodokļiem iegūst piemaksu. Līdzīgi ir ar uzņēmumiem, kas nodokļus apiet. Ja uzņēmums pamet pelēko zonu un ir spējīgs strādāt nomaksājot visus nodokļus, kāpēc gan šādam VID darbiniekam nemaksāt piemaksu pie algas. Otrs kas jāspēj VID darbiniekiem – nākt ar nodokļu maksāšanas izmaiņu iniciatīvu. Ja ir pareiza uzņēmēja un nodokļu inspektora sadarbība, valstī veidosies pati pareizākā nodokļu politika. Tikai šeit ir milzīgs zemūdens akmens, lielākajā daļā uzņēmumu nepastāv arodbiedrības. Tās nespēj kvalitatīvi aizstāvēt darba ņēmēju intereses pareizas nodokļu politikas veidošanā. To ka mums ir ačgārna nodokļu politika, laikam nevienam nebūtu jāpierāda.

  4. Cik gadus vēl turpināsies Ata Slaktera minētā biznesa krīze Latvijas lielākajiem nodokļu parādniekiem?

  5. Kurš varētu paskaidrot? Atbildēt

    Kārļa Ulmaņa 5.valdībā bija tikai desmit ministrijas! 10 ministrijas ir šodien arī Briselē (Beļģijā)!
    Kāpēc Latvijai,trešajai nabadzīgākajai ES valstij,ar vairāk nekā pieckārt mazāku iedzīvotāju skaitu ir jāuztur 13 ministrijas?

  6. Nāksies vien ieviest to “ļoti kaitīgo un bīstamo” progresīvo ienākuma nodokli un tik pat augstu,kā algai,kapitāla pieauguma nodokli!

  7. Vispirms ļauj parādus pieaudzēt , un pēc tam pasaka – pārāk lieli , tāpēc nevaram piedzīt .

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (7)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+