Latvijas paviljons “Ozols” tā arī netika uzbūvēts Milānas izstādē “Expo”, jo valdība augsto izmaksu dēļ atteicās no šīs ieceres realizācijas.
Latvijas paviljons “Ozols” tā arī netika uzbūvēts Milānas izstādē “Expo”, jo valdība augsto izmaksu dēļ atteicās no šīs ieceres realizācijas.
Foto – Timurs Subhankulovs

Milānas “Expo” sāgai galu vēl neredz, dalība Astanas izstādē uz uzņēmēju ­pleciem 1

Nepilnas 300 dienas atlikušas līdz “Astana Expo 2017” atklāšanai. Nākamā gada 10. jūnijā Kazahstānas galvaspilsētā durvis vērs starptautiskā izstāde, kur tradicionāli tiek demonstrēti jaunākie pasaules valstu sasniegumi. Astanas izstādes tēma ir “Nākotnes enerģija”, un tās laikā iecerēts pievērst uzmanību enerģijas iegūšanas veidiem un ilgtspējīgiem risinājumiem.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

Arī Latvijas uzņēmēji gatavojas dalībai izstādē, taču šoreiz tas atstāts uz viņu pašu pleciem, valsts finansējums šim mērķim nav paredzēts. Jāatgādina, ka joprojām turpinās tiesvedība par naudas atgūšanu no komandītsabiedrības “Expo 2015”, ar kuru bija noslēgts līgums par darbu organizēšanu, gatavojoties “Expo Milano 2015”.

Galvas ripo

Latvijas dalība iepriekšējās divās “Expo” izstādēs saistīta ar skandāliem un tiesvedībām. Jāatgādina, ka 2014. gada decembrī toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ierosināja apturēt Latvijas dalību izstādē, taču valdība to neatbalstīja. Tā paša gada nogalē dienu pirms Ziemassvētkiem valdība nolēma atcelt “Expo Milano 2015” paviljona būvniecību, pamatojot to ar augstajām izmaksām – pavisam šim projektam būtu nepieciešami 5,6 miljoni eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc tam ekonomikas ministre rosināja izmeklēšanu par amatpersonu atbildību. Saistībā ar dienesta pārbaudē atklāto februārī tika ierosinātas disciplinārlietas pret “Expo” projekta vadītāju Robertu Stafecki, kurš gan iesniedza atlūgumu, kā arī ministrijas amatpersonām – Kristapu Somu un Lauru Angi. No amata tika atstādinātas trīs Ekonomikas ministrijas departamentu vadītājas – Stratēģiskās plānošanas un resursu vadības departamenta direktore Velta Feodorova, Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Beināre un Juridiskā departamenta direktore Māra Līdumniece. EM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis pats iesniedza atlūgumu.

Pēc disciplinārlietas izmeklēšanas galvas ripoja – pērn jūlija sākumā divas amatpersonas tika atbrīvotas no darba, viena tika pazemināta amatā uz vienu gadu, bet vēl vienai personai izteikts aizrādījums. Tolaik disciplinārlietas izmeklēšanas komisija secināja, ka nav veikta projekta kvalitatīva kontrole, ir sagatavots nekvalitatīvs līgums ar komandītsabiedrību “EXPO 2015”, pieļauti maksājumi komandītsabiedrībai “EXPO 2015” par vēl nepabeigtiem darbiem, kā arī konstatēti citi pārkāpumi, kā dēļ valstij radīti zaudējumi lielā apmērā. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, sagatavojot atzinumu par amatpersonu disciplinārpārkāpumiem, vairākās epizodēs arī konstatēja amatpersonu lēmumu neatbilstību tiesību aktiem. Noslēgtie līgumi ar komandītsabiedrību liecināja par nesamērīgi augstām izmaksām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.