Mobilā versija
+1.6°C
Haralds, Almants
Ceturtdiena, 23. februāris, 2017
17. augusts, 2015
Drukāt

Pamatiedzīvotāji un iebraukušie (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Andrejs Lucāns no Burtniekiem vēstulē “LA” raksta: “28 ES dalībvalstīs pamatiedzīvotāji ir: virs 95% – 7 valstīs; virs 90% – 8 valstīs; virs 85% – 5 valstīs; virs 80% – 5 valstīs; virs 75% – 1 valstī; Igaunijā – 69% un Latvijā – 61,4%. Citām ES dalībvalstīm pieprasīt Igaunijai un Latvijai uzņemt bēgļus ar citu mentalitāti, neņemot vērā okupācijas un kolonizācijas rezultātā radīto un nenovērsto būtiski atšķirīgo situāciju, ir netaisnīgi, negodīgi, cilvēciski un politiski amorāli.”

Tā kā A. Lucāns nebija norādījis, no kurienes ņemti minētie skaitļi, lūdzu tos komentēt Centrālās statistikas pārvaldes darbiniecei. CSP pārstāve Beate Danusēviča atbildēja, ka Eiropas Savienībā netiek apkopota informācija par iedzīvotāju tautībām dalībvalstīs: “Diemžēl lasītāja minētajos datos ir salīdzināti divi dažādi rādītāji. Latvijas un Igaunijas gadījumā ir apskatīts latviešu/igauņu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā, taču citu ES valstu rādītāji atspoguļo valstī dzimušo īpatsvaru pret iedzīvotāju kopskaitu. Mēs iesakām analizēt datus par valstī dzimušajiem iedzīvotājiem (country of birth) iedzīvotāju kopskaitā, jo liela daļa imigrantu iegūst pilsonību ar laiku.”

pilsoni_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Par nācijas iznīkšanu var runāt, ja vairāk nekā 50% runā svešā mēlē, ir ar svešu kultūru un mentalitāti un neatzīst sevi par piederīgiem pamatnācijai.Jā, bijām tuvu kritiskajai robežai pagājušā gs. astoņdesmitajos gados, bet šodien šī robeža ir atbīdīta uz 60 % un tā jau ir pozitīva zīme. Nācijas pastāvēšanas pamats ir valoda.

  2. Par to latviešu izmiršanu, par ko te satraucas dažāda ranga “lietpratēji”. Jēdziens “latvietis” un “pilsonis” ir relatīvi jēdzieni, jo baidos, vai vispār kāda latviešu ģimene satur vienīgi tīrus savu attālo senču gēnus. Kādas 3/4 esam Latvijā dažādu tautību jaukteņi, tāpēc jēdzienu “latvietis” pēc tā genotipa par objektīvu rādītāju uzskatīt nevar. Manuprāt par nācijas objektīvu rādītāju jāuzskata šīs nācijas VALODA un KULTŪRA, tāpēc, kamēr šīs valsts teritorijā pastāvēs un saglabāsies latviešu valoda un kultūra, tik ilgi pastāvēs arī latviešu nācija. Domāju, ka 21. gs. latviešu nācijai nekāda izzušana nedraud, jo kamēr būs sava valsts, nav objektīvu iemeslu, lai nācija iznīktu. Visi jau neaizbrauks!

    • iebrauks pilnīgi un absolūti svešie ar savvu VALODU un KULTŪRU un pavisam citu mentalitāti,pret viņiem-tāpat kā pret līdz šim iebraukušajiem-latvieši būs bezspēcīgi gan pārprastās demokrātijas,gan neierobežotā politkorektuma dēļ.

  3. Uz lasītāja teikto nav atbildēts, bez tam lasītājs nosauc rādītājus ES valstīs, nevis Eiropas vispār.

    • Tieši tā….ES un ASV sagroza statistiku – ekonomisko,demogrāfisko,nacionālo – lai izskatītos labāk,lai izskatītos ,ka ir izaugsme,ka viss ir štokos….,jo mūsdienu virtuālajai ekonomikai galvenais nav realitāte ,bet iedomas:))))….arī Ķīna sagroza statistiku…arī Krievija …..,bet vispār viss ir štokos – visur izaugsme un labklājība….

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Veselības aprūpes sistēmas grumbainie ceļi

Pēdējo nedēļu laikā veselības ministrei Andai Čakšai vai katru dienu nākas skaidroties saistībā ar mediķu algām. Vakar intervijā LTV ministre teica, ka zemā atalgojuma dēļ spriedze un satraukums jūtams daudzās medicīnas specialitātēs, ne tikai dzemdību iestādēs un nodaļās. Nepietiekamā finansējuma dēļ daudzviet trūkst mediķu un pasliktinās veselības aprūpes pieejamība sabiedrībai. Māra Kučinska vadītā valdība ir apsolījusi veikt reformas veselības aprūpes sistēmā, un šopavasar tiek gaidīti risinājumu varianti. Veselības ministrijai uzdots līdz 1. aprīlim iesniegt izskatīšanai ziņojumu par slimnīcu kartējumu, par cilvēkresursu attīstības plānojumu, izmaiņām veselības aprūpes sistēmas pārvaldībā utt.

Kam primāri jānovirza valsts budžeta pieaugums tuvākajos gados?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (8)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+