Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. augusts, 2015
Drukāt

Pamatiedzīvotāji un iebraukušie (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Andrejs Lucāns no Burtniekiem vēstulē “LA” raksta: “28 ES dalībvalstīs pamatiedzīvotāji ir: virs 95% – 7 valstīs; virs 90% – 8 valstīs; virs 85% – 5 valstīs; virs 80% – 5 valstīs; virs 75% – 1 valstī; Igaunijā – 69% un Latvijā – 61,4%. Citām ES dalībvalstīm pieprasīt Igaunijai un Latvijai uzņemt bēgļus ar citu mentalitāti, neņemot vērā okupācijas un kolonizācijas rezultātā radīto un nenovērsto būtiski atšķirīgo situāciju, ir netaisnīgi, negodīgi, cilvēciski un politiski amorāli.”

Tā kā A. Lucāns nebija norādījis, no kurienes ņemti minētie skaitļi, lūdzu tos komentēt Centrālās statistikas pārvaldes darbiniecei. CSP pārstāve Beate Danusēviča atbildēja, ka Eiropas Savienībā netiek apkopota informācija par iedzīvotāju tautībām dalībvalstīs: “Diemžēl lasītāja minētajos datos ir salīdzināti divi dažādi rādītāji. Latvijas un Igaunijas gadījumā ir apskatīts latviešu/igauņu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā, taču citu ES valstu rādītāji atspoguļo valstī dzimušo īpatsvaru pret iedzīvotāju kopskaitu. Mēs iesakām analizēt datus par valstī dzimušajiem iedzīvotājiem (country of birth) iedzīvotāju kopskaitā, jo liela daļa imigrantu iegūst pilsonību ar laiku.”

pilsoni_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Par nācijas iznīkšanu var runāt, ja vairāk nekā 50% runā svešā mēlē, ir ar svešu kultūru un mentalitāti un neatzīst sevi par piederīgiem pamatnācijai.Jā, bijām tuvu kritiskajai robežai pagājušā gs. astoņdesmitajos gados, bet šodien šī robeža ir atbīdīta uz 60 % un tā jau ir pozitīva zīme. Nācijas pastāvēšanas pamats ir valoda.

  2. Par to latviešu izmiršanu, par ko te satraucas dažāda ranga “lietpratēji”. Jēdziens “latvietis” un “pilsonis” ir relatīvi jēdzieni, jo baidos, vai vispār kāda latviešu ģimene satur vienīgi tīrus savu attālo senču gēnus. Kādas 3/4 esam Latvijā dažādu tautību jaukteņi, tāpēc jēdzienu “latvietis” pēc tā genotipa par objektīvu rādītāju uzskatīt nevar. Manuprāt par nācijas objektīvu rādītāju jāuzskata šīs nācijas VALODA un KULTŪRA, tāpēc, kamēr šīs valsts teritorijā pastāvēs un saglabāsies latviešu valoda un kultūra, tik ilgi pastāvēs arī latviešu nācija. Domāju, ka 21. gs. latviešu nācijai nekāda izzušana nedraud, jo kamēr būs sava valsts, nav objektīvu iemeslu, lai nācija iznīktu. Visi jau neaizbrauks!

    • iebrauks pilnīgi un absolūti svešie ar savvu VALODU un KULTŪRU un pavisam citu mentalitāti,pret viņiem-tāpat kā pret līdz šim iebraukušajiem-latvieši būs bezspēcīgi gan pārprastās demokrātijas,gan neierobežotā politkorektuma dēļ.

  3. Uz lasītāja teikto nav atbildēts, bez tam lasītājs nosauc rādītājus ES valstīs, nevis Eiropas vispār.

    • Tieši tā….ES un ASV sagroza statistiku – ekonomisko,demogrāfisko,nacionālo – lai izskatītos labāk,lai izskatītos ,ka ir izaugsme,ka viss ir štokos….,jo mūsdienu virtuālajai ekonomikai galvenais nav realitāte ,bet iedomas:))))….arī Ķīna sagroza statistiku…arī Krievija …..,bet vispār viss ir štokos – visur izaugsme un labklājība….

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (9)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+