×
Mobilā versija
-5.3°C
Vitauts, Smuidra, Smuidris
Otrdiena, 20. februāris, 2018
3. decembris, 2017
Drukāt

Atis Klimovičs: Par pagātni drūmās rudens dienās (7)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Novembra nogalē bijis daudz pamata padomāt par nozīmīgiem notikumiem senākā un nesenākā vēsturē, kas tiešā veidā nav attiekušies uz Latviju, taču savā veidā skāruši arī mūs. Tāds ir Staļina veiktais un viens no šaušalīgākajiem 20. gadsimta noziegumiem Eiropā jeb golodomors Ukrainā. Būtiski, ka atšķirībā no citiem līdzīgiem nodarījumiem tas nav saņēmis tādu pašu tiesisku nosodījumu. Demokrātiskās valstis, kas pagājušā gadsimta 30. gadu sākumā pievēra acis uz ukraiņu nācijas lielas daļas slepkavošanu, zināmā mērā tagad situāciju mainījušas, pasludinot golodomoru par genocīdu pret ukraiņu nāciju. Latvijai šāds “piedzīvojums”, pateicoties daudziem strēlniekiem un atbrīvošanas kara dalībniekiem, gāja garām, bet Ukrainā tā sekas sāpīgi jūtamas vēl tagad.

1994. gada 26. novembra vakarā nokļuvu Groznijā, kur tobrīd tuvojās beigām visu dienu ilgusī kauja. Tad vēl netika lietots jēdziens “hibrīdkarš”, bet tieši tas bija vērojams Čečenijā. Līdz tam bija norisinājusies šīs par kareivīgu uzskatītās Krievijas Federācijas sastāvā esošās republikas diskreditācija, bet 1994. gadā Kremlis to papildināja ar militārām darbībām. Gluži kā tagad, arī toreiz Kremlis meloja, ka Groznijā iebrukusi vien čečenu opozīcija. Meliem bija īsas kājas, un nākamajā dienā kļuva zināma patiesība. No pagraba pie Čečenijas prezidenta pils tika izvesti sagūstītie opozīcijas tankisti – visi Krievijas armijas daļu karavīri. Bijušais padomju armijas ģenerālis un Čečenijas pirmais prezidents Džohars Dudajevs 27. novembrī nedaudziem žurnālistiem solīja, ka sagūstītos krievu karavīrus gaida bargs sods. Tomēr, kā vēlāk izrādījās, izturēšanās pret šīm militārpersonām drīzāk bija negaidīti humāna. Vēlāk, Pirmā Čečenijas kara sākumā, redzēju, ka normālos apstākļos, cik tas karā iespējams, Šamila Basajeva bataljonā uzturējās divi krievu gūstekņi. Noprotams, ka ģenerāli Dudajevu vadīja izpratne par karavīra pieļaujamo rīcību, ka kara klātbūtne neattaisno nozieguma pastrādāšanu. Ne velti, izrādot čečenu neatkarības cīņu iedvesmotājam un pirmajam prezidentam godu, viņa vārdā nosaukta iela Rīgā.

Savukārt otrā – tā saucamajā federālo spēku – pusē uzmanība kara humānajam aspektam netika pārlieku pievērsta. Spriežot pēc dažādu žurnālistu veidotajiem materiāliem, tajā skaitā Krievijas režīma nonāvētās Annas Poļitkovskas veikuma, daudzi Krievijas spēka struktūru pārstāvji pelnījuši saņemt sodu par smagiem noziegumiem. Tas iespējams vien gadījumā, ja Krieviju skartu īstas politiskas pārmaiņas.

Novembrī loģisku iznākumu piedzīvojusi asiņainākā traģēdija jeb briesmīgākais noziegums Eiropā pēc Otrā pasaules kara, par ko notiesājošs spriedums ar mūža ieslodzījumu pasludināts vēl vienam ģenerālim – Ratko Mladičam. Arī karavīrs, taču pilnīgs pretstats Dudajevam. Ne velti Mladičs tika apveltīts ar palamu “Bosnijas miesnieks”, tādēļ par karavīru viņu neklājas dēvēt. Var saprast tos nonāvēto bosniešu radiniekus, pēc kuru domām mūža ieslodzījums ir pārlieku maigs sods.

Saprotams, kādēļ kara noziedznieku pusē allaž nostājas Krievija, kas nevēlas piedzīvot līdzīgu pret sevi vērstu procesu. Bet mēs Latvijā varam būt lepni, ka NATO kategoriski noraida pretlikumības. Piemērs – alianse kategoriski atsakās no aizliegto kājnieku mīnu lietošanos, pat neraugoties uz to, ka potenciālais ienaidnieks par to vien nosmej. Tas atšķir demokrātiskas valstis no visām pārējām.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Stipendiātam Atim atkal grūts uzdevums- 1)Iidentificēt Staļina režīmu ar mūsdienu Krievijas vadību 2)Atmazgāt baltus čečenu separātistus- nez ko viņš teiktu aci pret aci Beslanas skolnieku vecākiem vai zināmās Maskavas izrādes skatītājiem (kas palika dzīvi). Vienlaikus nekādi neatbalstu pēc krievu ģenerāļa Gračova pavēles veikto iebrukumu Groznijā 1994.g. Ziemassvētkos.

    • Nez ko derglis teiktu,ja pasēdētu Černokozovas nometnē,bedrē ar dzeloņdrātīm sasietām rokām.Ja Dergļa māsai krievi noslepkavotu vīru un visus tuviniekus.
      Ja ģen.Dž.Dudajevs pavēlēja atbrīvot sagūstītos krievu karavīrus,izņemot lidotājus,bet krievi sagūstītos čečenu kaujiniekus vilka piesietus aiz BMP?
      Diez vai stipendiātam Derglim tad nerastos vēlēšanās ….Iidentificēt Staļina režīmu ar mūsdienu Krievijas vadību….

  2. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    ======

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  3. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    kas arī bija jāpierāda.

  4. Pulve3di Budanovu,par čečenu meitene izvarošanu un slepkavību ,ilgāku laiku nevarēja notiesāt un arī pēc notiesāšanas viņš ātri saņēma apžēlošanu.Tas gan viņu neglāba,viņš tika nošauts pie savas mājas.Tagad viņu rašisti “ceļ debesīs”kā varoni,nosauc ielas viņa vārdā un ir sacerējuši pat dziesmu.
    Vec.ltn.Arakčējevs komandēja nodaļu kas apturēja un nogalināja autobusa pasažierus.Tie tik ir daži piemēri.

  5. atis klimovičs ir poļu noziedznieks kurš savu sodu kolaboracionisma dēļ saņems agri vai vēlu, papildus sadegot ellē.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Zoodārza vadības atlases konkursa komisija

Uz Rīgas Zooloģiskā dārza valdes locekļa amatu pieteikušies 14 pretendenti. Konkursa komisija sākotnēji veiks pieteikumu pirmreizējo izskatīšanu, lai atlasītu tos, kurus aicināt uz pārrunām. Viens no pretendentiem konkursā ir arī Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka, kurš teicis, ka konkursa rezultāti izšķirs, vai viņš piedalīsies nākamajās parlamenta vēlēšanās. Pērn novembrī pēc 22 gadus ilgas karjeras Zooloģiskā dārza vadību atstāja tā valdes priekšsēdētājs Rolands Greiziņš. Pašlaik zoodārzu vadīt turpina valdes locekļi Edgars Vītols un Uldis Želubovskis.

Vai uzticaties Latvijas bankām un finanšu sektoram?
Draugiem Facebook Twitter Google+