Ekonomika
Darbs un nauda

Par pārdesmit eiro vairāk: oktobrī indeksēs pensijas3


Lai nodrošinātu šā gada pensiju un atlīdzību indeksāciju, tiks izlietoti 41,6 miljoni eiro, bet 2020. gadā šī summa tiek lēsta ap 160 miljoniem eiro.
Lai nodrošinātu šā gada pensiju un atlīdzību indeksāciju, tiks izlietoti 41,6 miljoni eiro, bet 2020. gadā šī summa tiek lēsta ap 160 miljoniem eiro.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Oktobrī tiks indeksētas vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuru apmērs nepārsniedz 420 eiro, bet lielajām pensijām tikai daļa, proti, šī summa. Pavisam pensionāru ienākumu palielināšanai šogad tiks izlietoti 42 miljoni eiro.

Lai saņemtu lielāku pensiju, pensionāram nekas nav jādara, jo pensiju indeksāciju nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un tā notiek automātiski.

Savu pensijas apmēru ikviens var uzzināt portālā www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā VSAA nodaļā.

Jāņem arī vērā, ka no kopējās pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu. 2019. gadā ar šo nodokli neapliekamais minimums pensijām ir 270 eiro mēnesī.

 

Jo ilgāk strādāts, jo lielāks indekss

Tas, cik pamanāms būs pensiju “pielikums”, būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa.

Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēta visa pensija, arī tā daļa, kura pārsniedz 420 eiro. Arī šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Baiba Felsberga skaidro: “Piemēram, politiski represētai personai ar 47 gadu lielu apdrošināšanas stāžu no 1995. gada 15. jūnija piešķirta vecuma pensija 491,80 eiro, kā arī piemaksa. No 1. oktobra viņa pensijai tiek piemērots indekss 1,0977, tas nozīmē, ka pensionārs saņems 539,85 eiro lielu pensiju.”

Ja uzkrātais darba stāžs ir līdz 29 gadiem, tad pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, no 30 līdz 39 gadiem – 60%, no 40 līdz 44 gadiem – 70%, bet 45 gadi un vairāk – 80%. Tas nozīmē, ka, piemēram, pensionārs, kuram vecuma pensijas apmērs ir 350 eiro, bet darba stāžs līdz 29 gadiem, ar 1. oktobri saņems 375,17 eiro (par 25,17 eiro vairāk). Seniors, kuram darba stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem – 378,18 eiro (par 28,18 eiro vairāk), bet no 40 līdz 44 gadiem – 381,19 eiro (par 31,19 eiro vairāk). Savukārt, ja cilvēka darba mūžs bijis 45 gadi un vairāk, pensija tagad būs 384,20 eiro (par 34,20 eiro vairāk).

 

Vērtīgāks arī senais stāžs

Šogad pirmo reizi tiks indeksētas arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.

Tam piemēros faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Šo indeksu – 1,0719 – piemēros piemaksas apmēram 1 eiro par katru stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, tagad tas būs 1,07 eiro. Ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim vai arī līdz šim datumam piešķirta invaliditātes pensija un sasniegti vecuma pensijas saņemšanai atbilstošie gadi, 1,50 eiro vietā turpmāk viena darba gada “cena” būs 1,61 eiro.

Piemēram, seniors, kuram piešķirta piemaksa pie vecuma pensijas par 28 apdrošināšanas stāža gadiem, no 1. oktobra piemaksā saņems nevis 28, bet gan 29,96 eiro.

“Senioram, kurš dzimis 1933. gada 7. janvārī un kuram kopš 1991. gada 15. marta piešķirta invaliditātes pensija, bet 2009. gadā pie invaliditātes pensijas piešķirta piemaksa par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gadam, tas ir, par 40 gadiem, pēc indeksācijas pensijas apmērs palielināsies par 64,40 jeb 40 x 1,61 eiro,” vēl vienu piemēru min Baiba Felsberga.

Viņa uzsver, ka politiski represētajiem, černobiliešiem un cilvēkiem ar 1. grupas invaliditāti lielāks indekss turpmāk tiks piemērots gan visai pensijai neatkarīgi no apmēra, gan “senajiem” darba stāža gadiem.

 

Spriedīs par indeksēšanu divreiz gadā

Latvijas Pensionāru federācija vēlas, lai ar 2021. gadu tiktu atjaunota pensiju indeksācija divas reizes gadā, aprīlī indeksējot tās pensijas, kuru apjoms ir puse no minimālās darba algas jeb 215 eiro, kā arī uzsākt pakāpenisku piemaksu noteikšanu tiem, kuri devās pensijā pēc 2012. gada 1. janvāra.

“Pensiju indeksācijas mērķis ir kompensēt inflācijas ietekmi uz pensijas apmēru. Indeksācijas kārtība nemitīgi ir pilnveidota, un šobrīd tiek augstāk novērtētas tās pensijas, kuras aprēķinātas ar lielāku uzkrāto darba stāžu. Labklājības ministrija ir atvērta iespējamiem citiem risinājumiem turpmākajos gados, vienlaikus kopā ar Latvijas Pensionāru federāciju izrunājot iespēju par pensiju indeksāciju divas reizes gadā un citus variantus,” norāda ministrijas Sociālā departamenta direktore Sandra Stabiņa.

 

“Par mazu pati pensija!”

“Aizgāju pensijā līdz 1996. gadam. Lai gan man ir liels darba stāžs, tas tomēr nepārsniedz 40 gadus. Uzskatu, ka nav taisnīgi piemērot vienu un to pašu indeksu tiem, kuri nostrādājuši 31 vai 38 gadus,” piezvanot uz “Latvijas Avīzes” bezmaksas tālruni, savu viedokli pauda pensionāre Aija Turka no Siguldas, piebilstot, ka vairāk par pensiju indeksāciju viņu satrauc tas, ka netiek pārskatīts un palielināts pats piešķirtās pamatpensijas apjoms.

Arī Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons savās valdībai un parlamentam adresētajās vēstulēs vairākkārt norādījis, ka minimālā vecuma pensija Latvijā šobrīd svārstās no 70,43 līdz 108,85 eiro mēnesī (no 2,35 līdz 3,63 eiro dienā), to saņem 14,3% no visiem pensionāriem un tā nav pienācīgi pārskatīta jau kopš 1996. gada.

Tiesībsarga ieskatā, tās apmēri nav pietiekami, lai nodrošinātu pat cilvēka pamatvajadzības.

 

Pensijas aug arī kaimiņiem

* Igaunijas Statistikas departamenta publiskotie dati liecina, ka vidējā vecuma pensija Igaunijā šī gada otrajā ceturksnī bija 484,5 eiro mēnesī jeb par 7,7% lielāka nekā pērn, bet salīdzinājumā ar šā gada pirmajiem trim mēnešiem – par 8,1%. Pensiju indeksācija Igaunijā tiek veikta katru gadu 1. aprīlī.

 

* Lietuvā 2018. gadā ieviesa pensiju indeksācijas formulu, kas pensiju pieaugumu piesaista darba samaksas fonda pieaugumam. Pensijām tika piemērots 1,0763 indekss. Kā vēsta “delfi.lt”, atsaucoties uz Lietuvas sociālās apdrošināšanas fonda “Sodra” datiem, 2018. gada nogalē Lietuvā vidējā vecuma pensija bija 337 eiro mēnesī, bet pēc indeksācijas 2019. gada sākumā – ap 360 eiro mēnesī.

Lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda iesaka pakāpeniski paaugstināt indeksācijas koeficientu, lai tuvāko piecu gadu laikā pensiju pieaugums apsteigtu algu pieaugumu valstī. Šonedēļ prezidents Seima rudens sesijai iesniedza priekšlikumu izdevumus sociālajam nodrošinājumam 2020. gadā palielināt papildus vēl par 100 miljoniem eiro, lielāko daļu šo līdzekļu atvēlot straujākai vecuma un invaliditātes pensiju palielināšanai.

Saistītie raksti

Lietuvas senioru asociācijas vadītāja Grasilda Makarjavičiene pirms kāda laika intervijā medijiem bija izteikusi viedokli, ka pie pašreizējām cenām un izmaksām pensionāram vajadzētu saņemt 800 eiro mēnesī, lai iztiktu. Pēc “Sodra” 2018. gada datiem, Lietuvā 52 000 iedzīvotāju saņēma pensiju, kas bija mazāka par 200 eiro. 230 tūkstoši cilvēku – 200–300 eiro, 190 tūkstoši – 300–400 eiro, 60 tūkstoši – 400–500 eiro, piectūkstoš cilvēku 600–700 eiro. Tikai divi ar pusi tūkstoši pensionāru Lietuvā pērn saņēma 700–800 eiro lielu pensiju, bet 1200 senioru – 800 eiro un vairāk. Pensija, kas lielāka par 1000 eiro mēnesī, bija tikai 80 Lietuvas iedzīvotājiem.

LA.lv
LA
LA.LV
Ekonomika
Latvijas uzņēmuma “Sonarworks” automašīnas audiosistēmas uzlabojumi kļuvuši par jaunatklājumu starptautiskā konkursā
8 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
5G bāzes stacijas būs arī Daugavpilī un Jelgavā
8 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
“Huawei” iestājas Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijā 1
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
“Process reizēm ir emocionāls.” Koalīcijas partneri sola atbalstu pašvaldību reformas turpināšanā
33 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Ekskursijas laikā Kaļiņingradā gājis bojā tūrists no Latvijas
4 stundas
LE
LETA
Dabā
Otrdien Latviju sasniegs ciklons, atnesot stipru lietu un krusu
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atcelts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret Herbertu Cukuru 1
3 stundas
GS
Gundega Skagale
Dabā
Kā šķirosim atkritumus? Iedzīvotāji rosina Saeimai pilnveidot iecerēto depozīta sistēmu
1 stunda