Ekonomika
Īpašums

Rīdzinieks Jānis Bušmanis palicis bez gāzes neliela parāda dēļ 16


Rīdzinieks, 2. grupas invalīds Jānis Bušmanis palicis bez gāzes 46 eiro parāda dēļ. Viņš nesaprot, kāpēc nevarētu parādu samaksāt pa daļām, nevis visu uzreiz.
Rīdzinieks, 2. grupas invalīds Jānis Bušmanis palicis bez gāzes 46 eiro parāda dēļ. Viņš nesaprot, kāpēc nevarētu parādu samaksāt pa daļām, nevis visu uzreiz.
Foto – Karīna Miezāja

Kastrānes ielas iedzīvotājs, 2. grupas invalīds Jānis Bušmanis pirms diviem gadiem zaudēja dzīvesbiedri, kura aizgāja mūžībā. Taču tajā laikā jau bija izveidojies parāds gāzes piegādātājam AS “Latvijas gāze” – 46 eiro. Tā kā uz sievas vārda bija noslēgts līgums ar “Latvijas gāzi”, Jānis Bušmanis nolēma to pārslēgt uz sava vārda, taču līdz šim tas nav izdevies jau minētā parāda dēļ.

Kā apgalvo rīdzinieks, “Latvijas gāze” līgumu nepārslēdz, iekams nav samaksāts parāds, taču viņš visu parādu uzreiz no savas nelielās pensijas nevar samaksāt. Viņš vairākkārt vērsies uzņēmumā, lūdzot atļaut parādu samaksāt pa daļām, taču uzņēmuma pārstāvji tam neesot piekrituši un februāra beigās atslēgta gāzes padeve. “Viņi nepiekrita kompromisam un neļāva man maksāt pa daļām. Pensijā saņemu 85 eiro mēnesī un uzreiz nevaru samaksāt. Būtu ar mieru kādus 10 eiro mēnesī maksāt, viņi nepiekrita. Bet man taču katru dienu jāvāra putras, jo man ir diabēts un nevaru ēst tikai sviestmaizes vai desu,” stāsta Bušmanis, kurš maltīti katru dienu dodas gatavot pie paziņas uz netālo mitekli.

Apmeklējot Jāni Bušmani, redzams, ka viņš dzīvo ļoti pieticīgi. Sirmais vīrs virtuvē mēģina gāzes degli aizdedzināt ar šķiltavām, taču tas neizdodas. Gāzes padeves atslēgšana notikusi pēkšņi, bez iepriekšējā brīdinājuma. “Viņi nebrīdināja, ka atslēgs. Ieradās sestdienas vakarā un teica, ka pārbaudīs skaitītāju. Bet gāzi atslēdza, lai arī nedēļu iepriekš bijām mutiski vienojušies, ka līgumu ļaus pārslēgt uz mana vārda,” tā Kastrānes ielas iedzīvotājs. Viņš neslēpj, ka no parāda nomaksas neizvairās un gatavs to segt, taču pa daļām.

Tāpat J. Bušmanis neslēpj, ka šobrīd noris tiesvedība par dzīvokļa īpašumtiesībām. Sarunā viņš rāda gan savu invaliditātes apliecību, gan trūcīgā statusu apliecinošo dokumentu, ar ko vairākkārt gājis uz uzņēmumu, lai varētu vienoties par līguma pārslēgšanu, bet rezultāta nav. Rīdzinieks ir sašutis, ka “Latvijas gāzes” juristi mutiskā sarunā viņam ieteikuši pirkt elektrisko plītiņu, bet tā maksā 25 eiro, kas viņam ir samērā liela summa. Kā “labo” piemēru viņš min “Latvenergo”, kas vēl iepriekš ļāvis nelielu parādu maksāt pa daļām, līdz visa summa nomaksāta.

AS “Latvijas gāze” pārstāvis Vinsents Makaris atzīst, ka šis ir “diezgan piņķerīgs” gadījums. J. Bušmanis esot mutiski apliecinājis, ka ir dzīvojis un lietojis dabasgāzi objektā kopš sievas nāves, bet parāds ir izveidojies pēc sievas nāves un, atsaucoties uz iepriekšminēto, parāds ir viņa izveidots, skaidro Makaris. Tieši parāda dēļ “Latvijas gāze” atslēdza dabasgāzes padevi, ko var atjaunot pēc parāda atmaksas un atslēgšanas–pieslēgšanas izmaksu segšanas.

“Problēma ir tāda, ka viņš nav īpašuma īpašnieks – tā ir cita persona. Mēs redzam zemesgrāmatā, ka norit tiesvedība, bet viņš nav īpašnieks. Lai arī viņš nav īpašnieks, J. Bušmanis personīgi apliecinājis, ka ir gatavs apmaksāt parādu pa daļām, jo viņš ir faktiskais dabasgāzes lietotājs un cīnās par īpašumtiesību iegūšanu,” skaidro Vinsents Makaris. “Latvijas gāze” Jānim Bušmanim sniegusi priekšlikumu – lai atjaunotu dabasgāzes piegādi, viņam jāiesniedz rakstisks iesniegums, ka viņš ir objekta valdītājs. Viņam jānoslēdz līgums ar AS “Latvijas gāze”, jānoslēdz vienošanās par pakāpenisku parāda apmaksu trīs mēnešos, kā arī jāsamaksā pieslēgšanas un atslēgšanas izmaksas. “Mums principā nav pienākuma atjaunot dabasgāzes piegādi, ja ir parāds, un parasti mēs arī neatjaunojam. Izvērtējot konkrēto gadījumu, mēs nācām pretī un piedāvājām samaksāt parādu trīs mēnešu laikā,” skaidro V. Makaris.

Gāze tikšot pieslēgta tikai tad, kad J. Bušmanis parakstīs vienošanos par parāda nomaksu un izpildīs pārējos punktus. Uz “LA” jautājumu, vai šajā gadījumā tomēr nav jāņem vērā cilvēciskais faktors un gāze jāpieslēdz, jo J. Bušmanis ir 2. grupas invalīds, V. Makaris atbild, ka sociālie jautājumi ir pašvaldības pienākums un “jums tomēr reāli jānovērtē situācija – ja cilvēks pāris gadu laikā ir izveidojis 46 eiro parādu un nespēj to apmaksāt, kādas ir iespējas, ka parāds nepieaugs, ja mēs atjaunosim padevi?”

Jāpiebilst, ka “Latvijas gāze” 2014. gadu pabeidza ar 30,07 miljonu eiro peļņu, kas ir par nepilniem diviem procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt dabasgāzes realizācija pērn sarukusi par 10,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

LA.lv