Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. februāris, 2016
Drukāt

Paredz arvien lielāku mobilitāti. Saruna ar mobilo sakaru operatora SIA “LMT” prezidentu Juri Bindi (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Juris Binde: "Mēs stimulējam datus lietot pēc iespējas vairāk. Tādējādi mēs stimulējam ekonomikas attīstību, kas savukārt audzē IKT patēriņu."

– Kas jums un jūsu kompānijai ir svarīgāka ziņa: ka Lietuvā “Omnitel” apvienojies ar “Teo”, ka “Tele2” arī domā par satura radīšanu mobilajā tīklā vai ka “Nokia” radījis mobilā tīkla drošības sistēmu “Net Guard”. Citiem vārdiem, kas “LMT” biznesu ietekmē vairāk – ziņa par telekomunikāciju apvienošanās tendencēm Eiropā, ziņa no tuvākā konkurenta vai tehnoloģiju jaunums?

– Jebkurā biznesā vāc un analizē informāciju par to, kas notiek nozarē – ne tikai vietējā tirgū, bet arī pasaulē. Balstoties uz to, kas ir sasniegts, un vērojot tendences, mēs varam prognozēt virzienus, kuros piedāvāt jaunus pakalpojumus un tehnoloģijas. Īpaši svarīgas ir tendences vietējā tirgū un inovatīvie risinājumi pasaulē. Ziņas dod impulsu sākt strādāt vai pārtraukt strādāt pie jauniem pakalpojumiem.

– Ar kurām telekomunikāciju pasaules attīstības tendencēm jums tagad nākas rēķināties visvairāk?

– Vispārējā tendence ir mobilitāte. Visādos veidos. Gan cilvēku, gan informācijas, gan darbaspēka mobilitāte. Jau gadus piecpadsmit cilvēki negrib būt piesieti pie konkrētas adreses, viņiem ir vajadzīgi sakari jebkurā laikā un jebkurā vietā. Tas nozīmē, ka telekomunikāciju operatora galvenais uzdevums ir nodrošināt tādu tehnoloģisko piekļuves vidi, lai visus pakalpojumus varētu izmantot. Šobrīd galvenā tendence ir datu pārraides – gan pārklājuma, gan kapacitātes, gan ātruma un arī citu kvalitatīvo un kvantitatīvo parametru – uzlabošana, jo piekļuve informācijai un datubāzēm ir prioritāte.

– Runāšana pa tālruni atmirst?

– Pamatpakalpojums – balss sarunas, bez šaubām, saglabāsies, tomēr tām ir fizioloģiskā robeža – cik tad ilgi runāsi! Jau šobrīd Latvijā ir lielākais balss sarunu minūšu skaits uz vienu iedzīvotāju (377 minūtes mēnesī!) ES valstu vidū, savukārt datu pārraides jomā robežas ir bezgalīgas.

– Vai fiksētie sakari vismaz mājsaimniecību līmenī saglabāsies?

– Nebūtu pareizi teikt, ka fiksētie sakari nemaz nebūs vajadzīgi. Sakaru tīklu transporta infrastruktūra, it īpaši maģistrālās līnijas, izmanto optiskos kabeļus un radioreleju līnijas, kas spēj nodrošināt lielu pārraides ātrumu. Attiecībā uz mājsaimniecībām tas atkarīgs no ieraduma. Zinu daudzas jaunas ģimenes, kurām vispār nav fiksēto sakaru un kuras bieži maina dzīvesvietu un nevar iedomāties internetu vada galā.

– Cik jums ir tādu klientu, kam nodrošināt fiksētos sakaru pakalpojumus?

– Tādu mums ir 26 tūkstoši, no tiem lielākā daļa – mājsaimniecības. Tās atrodas fiksētā adresē, piesaistīti noteiktai vietai. Šajā adresē ir izveidots lokālais tīkls, bet sakaru transports turp var būt gan optiskais kabelis, gan arī 4G mobilo sakaru tīkls.

– Cik lielā mērā jūsu biznesu ietekmē Rīga kā WiFi galvaspilsēta?

– Pēdējā laikā – arvien mazāk. 4G neierobežotais tarifu plāns “Neatkarība” ir daudz ērtāks klientam – nav jāpieslēdzas WiFi, nav jāskatās reklāmas. Statistika rāda, ka līdz ar “Neatkarības” ieviešanu Rīgā pieauga datu patēriņš un jaunu klientu skaits. Tas, ka viņi mūsu tīklu sāka lietot uzreiz ar lielu datu patēriņu, liecina par iepriekšējiem interneta lietošanas paradumiem, visticamāk, WiFi bezmaksas tīklā.

4G pakalpojumi ļauj atteikties no publiskā bezvadu tīkla. Bezparoļu WiFi piekļuve ir daudz nedrošāka, datu aizsardzība – praktiski nulle. 4G garantē labu ātrumu, bieži vien labāku nekā WiFi, un datu drošību.

– No konkurentiem atšķiraties ar sava satura radīšanu un pārraidīšanu savā tīklā. Vai paredzēts attīstīt “LMT Straumi”?

– Galvenais virziens – “Straumes” izplatība un pielietojamība. Pagājušogad mums bija 370 oriģinālraidījumi un miljons to skatītāju. Šogad sadarbībā ar partneriem plānojam vēl vairāk. Mūsu priekšrocība ir tā, ka varam veidot unikālu saturu dažādām sociālām grupām. Ja būs interese no pašvaldībām, mēs noteikti veidosim tās interesējošu saturu. Pagājušajā gadā ļoti laba sadarbība izveidojās ar Liepājas domi Ātruma festivāla laikā, kad parādījām gan ralliju “Kurzeme”, gan ātrumlaivu sacensības, gan intervijas ar Liepājas uzņēmējiem.

Jau labi sen operatori konstatējuši, ka klienti ir spējīgi “noēst” jebkuru datu apjomu. Atcerieties slaveno Bila Geitsa prognozi, ka ar 64 kilobaitu operatīvo atmiņu datoram pietiks ilgam laikam! Tagad redzam, ka tā bija kļūdaina. Tas operatoram uzliek pienākumu nodrošināt ne tikai pārklājumu, bet arī tādu tīkla kapacitāti, lai varētu radīt datu pārraides ātrumus, kas apmierinātu klienta vajadzības.

– Jūs taču paši ar savu politiku veicināt neierobežotu datu patēriņu. Neviens nepagrūda – pirmie taču iesākāt gan sarunu, gan interneta neierobežota patēriņa tarifu plānus.

– Taisnība. Operatora biznesā mērķis ir palielināt pārdošanas apjomu. Daudzas enerģētikas kompānijas pretēji vispārējai tendencei – taupīt elektrību – vienlaikus reklamē pasākumus, kas veicina patēriņu. Jā, arī mēs stimulējam patēriņu, lai palielinātu apgrozījumu.

– Tomēr elektroenerģētikas uzņēmumiem nav tarifu plāna ar neierobežotu patēriņu “bez skaitītāja”.

– Par elektroenerģijas patēriņu cilvēkam ir priekšstats, cik ilgi jādedzina 100 W spuldzīte, lai notērētu vienu kilovatstundu. Turpretim nav saprotams, ko var saņemt vai nosūtīt, notērējot vienu megabaitu. Bet mēs negribam telefonos uzlikt datu apjoma skaitītājus – stimulējam datus lietot pēc iespējas vairāk. Neierobežoto datu plāni ir šāds stimuls. Tam ir pastarpināta ietekme uz tautsaimniecības attīstību un sabiedriskiem procesiem. Ir pierādīta pozitīva korelācija starp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) attīstību un iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tādējādi mēs stimulējam ekonomikas attīstību, kas savukārt audzē IKT patēriņu.

– Cik jūs pelnāt no šiem pakalpojumiem?

– Atskatoties uz pēdējiem pāris gadiem, jāatzīst, ka tie bija sarežģīti. Tos ietekmēja gan krīze, gan ES regulētie starpsavienojumu un viesabonēšanas tarifi. Tas lika strādāt pie jauniem pakalpojumu veidiem. Sākām ar “Brīvību” balss pakalpojumiem 2012. gadā, tad ar neierobežotu internetu – “Neatkarību”. Tas piecu gadu laikā mainījis patērētāju uzvedības modeli. Nu smagākais periods ir pāri. Vēl aizpagājušajā gadā pamatpakalpojumiem bija 1% pieaugums, pērn – vairāk nekā 4%. Tas pierāda, ka šādi uzvedības modeli stimulējoši pasākumi bijuši pareizajā virzienā.

– Jūs ziņojāt, ka pērn “LMT” tīklā pārraidīto datu apjoms dubultojies. Pie divkāršota apjoma plus četri procenti pie ieņēmumiem no pakalpojumiem neliekas liels cipars. Turklāt vēstījāt, ka infrastruktūrā un pakalpojumos esat ieguldījuši 39,5 miljonus eiro. Vai neieguldāt vairāk, nekā papildus ieņēmāt no pakalpojumiem?

– Pieaugums 4% ir ļoti labs laikā, kad daudziem pasaules operatoriem pieauguma nav vai tas ir daudz mazāks. Viens no viņu zaudējumu iemesliem ir vecmodīgā domāšana, ka nenoslogots tīkls ir efektīvs. Viena megabaita pašizmaksa būtiski nemainās, vai to ir daudz vai maz.

– Bet ja šogad atkal dubultosies datu apjoms…

– Dubultosies! Bet investīcijas nav vienam gadam. Mums ir ilgtermiņa plāni, kuros šo un nākamo gadu paredzēta tīkla attīstība, lai nodrošinātu kvalitatīvu 4G pārklājumu visā valsts teritorijā. Visās 1194 bāzes stacijās (pašlaik ir 751 ar 4G) un vēl jaunos torņos. Nevis plānu paladziņu, bet biezu deķi.

– Kādi jauni datu patēriņa veidi pēdējā laikā iezīmējušies pašvaldībās un dažādās nozarēs?

– Viedie risinājumi tiek izmantoti pilsētu komunālās saimniecības vadīšanai, piemēram, ūdens un siltumapgādes sistēmu vadībai, apgaismojuma un luksoforu vadībai. Turklāt avāriju fiksēšanas gadījumā signāls nekavējoties nonāk vadības centrā. “RedCabs” taksometri pasūtījumus no dispečera saņem planšetdatorā.

Pašvaldības ir izvietojušas novērošanas kameras, lai atkritumu konteineros neizgāztu celtniecības atkritumus, kā arī lai vidē neveidotu nelegālas izgāztuves. Ir skolas, kurās internets pieejams, tikai pateicoties mobilajiem sakariem.

Lauku reģionos ir vairāki interesanti projekti sadarbībā ar zemnieku saimniecībām (“Kalna Dambrāni”, “Zemturi”), ar biogāzes stacijām. Unikāls risinājums ir Līvānu novada Rudzātu pagasta SIA “Rudzāts” fermā. Zināms, ka dzīves laikā govs dzemdībās zaudē vidēji vienu teļu. Šajā fermā govs ķermenī pirms gaidāmās atnešanās ievieto adapteri, kas pirms dzemdību brīža nosūta īsziņu saimnieka mobilajiem tālruņiem (viņš dzīvo septiņu kilometru attālumā no fermas). Mednieku kolektīvi izmanto videokameras pie barotavām meža dzīvnieku kustības novērošanai, “Beksagro” kontrolē savu autoparku.

– Lietotnes izmantojamas tikai viedtālruņos. Vai no jums pirktajiem viedtālruņi jau ir vairākums?

– Pērn pieaudzis viedtālruņu skaits, mēs esam pārdevuši 155 tūkstošus viedtālruņu, un to mūsu tīklā jau ir vairāk nekā 60%. Pirmkārt, viedtālruņiem ir plašāka funkcionalitāte. Otrkārt, tie ir ērtāki un ergonomiskāki. Īsziņu uzrakstīt daudz vieglāk. Trešais izvēles faktors par labu tiem – cenas ir ļoti pieņemamas, arī ar “atvērto līgumu” vai citu nomaksas principu. Savulaik GSM aparātu izplatība strauji pieauga, kad to cenas nokritās zem psiholoģiskās 100 latu robežas. Viedtālruņiem tā ir 150 eiro robeža.

Lauks, kurā var izmantot datus gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi, ir neierobežots.

– Jūs paziņojāt, ka būsit pirmie, kas Latvijā ieviesīs 5G. Kāpēc esat tik pārliecināti?

– 5G tīkls vajadzīgs ap­stākļos, kur reakcijas ātrums nepieciešams milisekundē. Piemēram, satiksmes vadība, bezvadītāja automašīnas, energoapgādes sistēmu vadībā (Smart Grids) u. c. Es domāju, ka Latviju 5G varētu sasniegt ap 2020. gadu. Katra nākamā sakaru tehnoloģiskā paaudze parādījusies ik pēc desmit gadiem. Kopš 4G parādīšanās 2011. gadā būs tik daudz apritējuši.

Mēs esam bijuši pirmie Latvijā visām iepriekšējām paaudzēm. Mēs jau šobrīd izmantojam optiskās šķiedras maģistrālos transporttīklus, kas ļaus uzstādīt 5G bāzes stacijas. Sadarbība ar “Nokia Networks”, kas strādā pie šādu tīklu izveides, mums ir visciešākā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. vai šis ir reklāmraksts?

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (9)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+