Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
22. aprīlis, 2014
Drukāt

Pasaulē atvadās no Gabriela Garsijas Markesa

Foto: AFPFoto: AFP

Pirmdien Mehiko tūkstošiem cilvēku atvadījās no pagājušonedēļ 87 gadu vecumā mirušā kolumbiešu rakstnieka Gabriela Garsijas Markesa.

Brūna urna ar Nobela prēmijas laureāta pelniem tika novietota uz dzeltenām rozēm – viņa mīļākajiem ziediem – ieskauta pjedestāla Tēlotājmākslas pilī Mehiko. Stīgu kvartets spēlēja klasisko mūziku.

Sanākušie Garsijas Markesa daiļrades cienītāji aplaudēja, kad Tēlotājmākslas pilī ieradās rakstnieka atraitne Mersedesa un dēli Rodrigo un Gonsalo.

Ieradušies bija ari Meksikas un Kolumbijas prezidenti, kuri godināja latīņamerikāņu literatūras dižgaru, no kura iedvesmojušās nākamās spāņu valodā rakstošo literātu paaudzes, gan savās uzrunās, gan stāvot godasardzē pie urnas ar viņa pelniem.

Arī Garsijas Markesa dzimtajā Kolumbijā norisinājušies un vēl gaidāmi nelieli piemiņas pasākumi. Tā trešdien vairāk nekā tūkstoš bibliotēkās, parkos un universitātēs norisināsies Garsijas Markesa darbu lasījumi.

Garsija Markess, slavenā romāna “Simts vientulības gadu” autors, miris savās mājās Mehiko, klāt esot viņa sievai un diviem dēliem. Nāves cēlonis pagaidām nav zināms, bet Garsija Markess nesen pavadīja nedēļu slimnīcā, kur ārstējās no plaušu karsoņa.

Markess bija viens no populārākajiem spāņu valodā rakstošajiem autoriem. Viņš literārajās aprindās bija tik slavens, ka daudzi viņu pielīdzināja Markam Tvenam un Čārlzam Dikensam.

Slavenākā Markesa grāmata, 1967. gadā izdotais romāns “Simts vientulības gadu”, tulkota vairāk nekā 25 valodās un pārdota apmēram 50 miljonos eksemplāru. Citas viņa slavenākās grāmatas ir “Mīlestība holēras laikos”, “Patriarha rudens” un “Pulkvedim neviens neraksta”.

1982. gadā Markess ieguva Nobela prēmiju literatūrā.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+