Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. augusts, 2015
Drukāt

Pēc četriem gadiem – atkal zelts Vispasaules Informātikas olimpiādē

informatika_9
FAKTI

Medaļu birums bijis arī citās starptautiskās mācību priekšmetu olimpiādēs.

Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē medaļas ieguva visi Latvijas komandas dalībnieki. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolnieks Ritums Cepītis ieguva sudraba medaļu. Cēsu Valsts ģimnāzijas absolvents Edgars Klētnieks, Liepājas 12. vidusskolas absolvents Igors Dubaņevičs un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolnieks Ņikita Trojanskis ieguva bronzas medaļas.

Starptautiskajā Bioloģijas olimpiādē sudraba medaļas izcīnīja Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Marta Rudzīte un Aglonas vidusskolas 12. klases skolnieks Daniels Krimans. Bronzas medaļas ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolnieks Ņikita Trojanskis un Ventspils 1. ģimnāzijas 11. klases skolnieks Emīls Kalugins.

Starptautiskajā fizikas olimpiādē bronzas medaļas izcīnīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks Rūdolfs Treilis un Aglonas vidusskolas 12. klases skolnieks Daniels Krimans.

Rīgas 89. vidusskolas absolvents Aleksejs Zajakins pagājušajā nedēļā izcīnīja zelta medaļu 27. Vispasaules Informātikas olimpiādē, kas norisinājās Almati Kazahstānā.

Arī citiem Latvijas pārstāvjiem šī bija veiksmīga olimpiāde: Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieki Aleksejs Popovs un Kristaps Čivkulis ieguva bronzas godalgas. Panākums gūts lielā konkurencē: šogad sacensības pulcēja 327 jaunos programmētājus no 85 valstīm, kas esot rekordliels dalībnieku skaits. Olimpiādē bija jāizpilda seši sarežģīti uzdevumi. A. Zajakins jau no pirmā uzdevuma bija starp labākajiem un šo pozīciju spēja stabili noturēt līdz pat sacensību nobeigumam. Pats Aleksejs stāsta, ka katru dienu tika doti trīs uzdevumi programmēšanā. Tā kā bija skaidrs, ka visus uzdevumus pilnībā dotajā laikā neizdosies atrisināt, viņam bijusi sava stratēģija – vispirms risinājis tos, kas šķita vieglāki, lai vismaz par daļu uzdevumu iegūtu maksimālo punktu skaitu. Lūgts raksturot kādu no uzdevumiem, Aleksejs stāsta, ka nācies, piemēram, izveidot datorprogrammu, kas saliek kārtis noteiktā secībā. Šāda uzdevuma risināšanai jaunais programmētājs patērējis pusotru stundu, tomēr līdz galam darbu nav paveicis un ieguvis 74 punktus no iespējamiem simts.

“Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šoreiz uzdevumi bija nedaudz sarežģītāki,” secinājis Aleksejs.

Puisis stāsta, ka par programmēšanu ieinteresējies jau tad, kad skolā informātiku vēl nemācījās. Sava loma noteikti bijusi tam, ka Alekseja tēvs ir programmētājs un zēnu viņa darbs ieinteresējis. “Savu pirmo datorprogrammu izveidoju, kad mācījos 5. vai 6. klasē,” teic Aleksejs. Informātikas olimpiādēs sācis piedalīties, mācoties 9. klasē. Latvijas olimpiādē pēdējos trīs gados zemāk par otro vietu nav bijis. Kad skolā 11. klasē sācis mācīties programmēšanu, protams, neko jaunu nav uzzinājis. Savam priekam un ērtībām Aleksejs mēdz izstrādāt datorprogrammas, kas ļauj pārskatīt viņa biežāk izmantotās tīmekļa lapas bez traucējošām reklāmām. Citiem gan viņš šīs programmas nedod.

Šī nebija pirmā starptautiskā informātikas olimpiāde, kurā piedalās Aleksejs. Iepriekš viņš tajās divreiz izcīnījis sudraba medaļu. Savukārt viņa komandas biedrs A. Popovs ieguvis jau ceturto medaļu Vispasaules informātikas olimpiādēs. Viņa rīcībā nu ir viena sudraba un trīs bronzas medaļas, bet K. Čivkulim pērn arī tika sudrabs. Aleksejs atzīst: Latvijas pārstāvji bijuši draudzīgi, valdījis komandas gars, tomēr ar uzdevumu risināšanu katram pašam bija jātiek galā. Jebkādi kontakti ar apkārtējiem sacensību laikā bija liegti.

Aleksejs priecājas, ka divas no Kazahstānā pavadītajām dienām bija veltītas ekskursijām. Izdevies apskatīt skaisto, kalnaino Almati apkārtni.

Pēc vasaras brīvdienām zelta medaļnieks sāks studijas Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē. Kad ieminos, ka tagad izciliem skolu absolventiem modē doties studēt uz ārzemēm, Aleksejs attrauc: “Man patīk dzīvot Latvijā. Nevēlos braukt prom. Turklāt vismaz pagaidām uzskatu, ka datorikas jomā arī Latvijā var iegūt labu izglītību.”

Tā kā valsts nefinansē izcilo skolēnu dalību starptautiskās mācību priekšmetu olimpiādēs, Latvijas izlase uz olimpiādi devās, pateicoties uzņēmēju atbalstam.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+