Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
5. marts, 2012
Drukāt

Pensijas vecumu cels, indeksācija jāgaida

pensionari_lv_14

Latgales pensionāru apvienības konference pulcēja apmēram 100 pārstāvju no Rēzeknes, Daugavpils, Kārsavas, Preiļu, Viļakas, Krāslavas, Ludzas, Vārkavas un citu novadu pensionāru biedrībām, kopskaitā 18 organizācijām.


 

Atkal zirgam pa priekšu

Konferences dalībnieki vēlējās savā vidū redzēt arī labklājības ministri, taču viņa neieradās aizņemtības dēļ. Uz pensionāru jautājumiem atbildēja LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.

Viņš informēja par iecerētajiem Pensiju likuma grozījumiem. Šobrīd ministrija izvirzījusi vairākus priekšlikumus. Būtiskākais – pensijas vecuma paaugstināšana, sākot jau no 2014. gada, nevis no 2016. gada, kā tika nolemts iepriekš. Ja Saeima apstiprinās priekšlikumu, pensijā no 2020. gada dosimies, sasniedzot 65 gadu vecumu.

Tajā pašā laikā paredzēts, ka tiks saglabātas tiesības pensionēties priekšlaicīgi. Toties paaugstinās pensijas piešķiršanai nepieciešamo minimālo darba stāžu no 10 līdz 15 gadiem, bet vēl pēc kāda laika – līdz 20 gadiem.

Šīs izmaiņas jāievieš, ņemot vērā bēdīgo demogrāfisko situāciju.

 

Pašlaik daudz ir to iedzīvotāju, kuri dzimuši 50. – 60. gados. Toreiz gadā pasaulē nāca ap 40 tūkstošiem bērnu, bet deviņdesmitajos gados – uz pusi mazāk. Darba tirgū samazinās strādājošo skaits, vairs nav, kas gādā nodokļus sociālajam budžetam, pamatoja I. Alliks.

 

Arī pensijā nodzīvoto gadu skaits palielinājies. Pirms 12 gadiem iedzīvotāji pensijā pavadīja vidēji 17 gadus, bet tagad – 20 gadus.

Latgales pensionāru apvienības vadītāja Zofija Zujeva neatbalsta tik strauju pensijas vecuma celšanu. “Mēs aizsūtījām savu protesta vēstuli, ka nepiekrītam pensionēšanās vecuma paaugstināšanai no 2014. gada. Labāk lai paliek, kā pirms diviem gadiem vienojāmies – no 2016. gada un darīt to iespējami pakāpeniskāk. Citas valstis to dara daudz saudzīgāk, tikai mēs atkal gribam skriet zirgam pa priekšu.”

Igaunijā pensijas vecumu pakāpeniski paaugstinās, sākot no 2017. gada, un 2026. gadā sasniegs 65 gadus.

 

Ar Pensiju likumu 
uz tiesu?
Pensionari3_LV_14

“Jūs satraucaties par tiem, kas vēl strādā, bet par mums, pašreizējiem pensionāriem, nedomājat,” noklausījusies ziņojumu, sašutumu neslēpa Preiļu novada pensionāru vadītāja Irēna Timošenko. Viņa uzskata, ka esošais Pensiju likums neesot taisnīgs pret visiem pensiju saņēmējiem. Pieaug mazo pensiju saņēmēju skaits. 2009. gadā par 100 latiem mazākas pensijas saņēma 7319 cilvēki, turpmāk viņu skaits dubultojās, bet 2011. gadā sasniedza 28 400.

“Ko darīt šiem cilvēkiem? Viņi nolemti absolūtai iznīcībai, tas ir ciniski.” Preiļu pārstāve pārliecināta, ka likums pieņemts šaura privileģēta slāņa interesēs. Arvien pieaug to cilvēku skaits, kuri saņem par 1000 latiem lielākas pensijas. 2006. gadā tādi pensionāri bija tikai 30, bet pērn jau 729.

I. Timošenko: “Uzskatu, ka vienīgais pareizais ceļš ir pārrēķināt visas pensijas līdz 1996. gadam. Un vai tā nav ņirgāšanās, ja šo lielo pensiju saņēmējiem pie pensijas vēl maksā arī piemaksas?” (Aplausi zālē.)

LM valsts sekretāra vietnieks I. Alliks atbildēja diplomātiski – kas vienam taisnīgs, otram ne tik taisnīgs. Par to varot diskutēt. Tad, kad tika pieņemts pašreizējais Pensiju likums, lielākā daļa parlamenta deputātu to atbalstīja. “Uzskatu, ka būtiskas reformas tajā nav vajadzīgas. Taču, ja pilsonim šķiet, ka viņa tiesības tiek aizskartas, mums ir Satver­smes tiesa, kur vērsties,” ieteica I. Alliks.

Pēc konferences Preiļu pensionāru vadītāja apliecināja, ka tā arī darīs – meklēs juristus un rakstīs pieteikumu Satversmes tiesai.

 

JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Pensionari2_LV_14No zāles: – Kā pašlaik pildās sociālais budžets?

I. Alliks: – Ieņēmumi joprojām ir par vairāk nekā 200 miljoniem gadā mazāki, nekā vajadzētu. Pašlaik tiek tērēts iepriekš uzkrātais nepilnais miljards. Šogad no tā atlikuši vairs tikai nepilni 300 miljoni. Ja ekonomika strauji neatlabs, iespējams, nākamgad uzkrājums tiks iztērēts un sociālajā budžetā tāpat kā 2002. gadā būs iztrūkums. Toreiz pensiju izmaksām pirmo reizi nācās aizņemties naudu no pamatbudžeta. Situāciju varētu glābt, ja 2014. gadā pensiju piemaksas sāks izmaksāt no valsts budžeta, kā tam bija jābūt no paša sākuma.

Edmunds Gekišs, Krāslavas pensionāru vadītājs: – Ulmaņlaikos Latgalē pierobežā dzīvojošajiem valsts pārvaldes darbiniekiem, arī skolotājiem, policistiem, ārstiem pie algas piešķīra īpašas piemaksas. Vai to nevajadzētu atjaunot?

– Esam ieinteresēti, lai jaunas darba vietas rastos visā Latvijā, ne tikai Latgalē. Ministrijā izveidota īpaša darba grupa, kas pēta nodarbinātību un ko darīt, lai visiem būtu iespēja strādāt.

No zāles: – Kas turpmāk sagaida 1. un 2. grupas invalīdus?

– Nav paredzēts neko mainīt, viss paliek kā līdz šim. Vienā brīdī Satiksmes ministrija izteica priekšlikumu, ka 2. grupas invalīdiem par biļeti sabiedriskajā transportā būtu jāpiedalās ar līdzmaksājumu, bet Labklājības ministrija to noraidīja. Tātad abu grupu invalīdiem transporta pakalpojumi ir bez maksas.

– Kā pensijas aprēķina miljonāriem?

– Ņemot vērā veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Taču visi, ko jūs dēvējat par miljonāriem, nemaz nav šo iemaksu veicēju reģistrā. Viņi savas vecumdienas nodrošina citādā veidā. Bet to cilvēku, kuri pensijā saņem vairāk par 1000 latiem, procentuāli nemaz nav daudz.

– Vai pensijas vecumu palielinās arī tiem, kuri sliktās veselības dēļ nevarēs strādāt?

– Nenoliedzami, jāuzlabo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Ja slimosiet, ārsts izsniegs slimības lapu.

Zofija Zujeva, Daugavpils pensionāru apvienības priekšsēdētāja: – Kas būs ar pensiju indeksāciju?

– Pie tā, ka līdz 2014. gadam apturēta pensiju indeksācija, vainojama ekonomiskā krīze. Turklāt pēc jūsu pašu ierosinājuma likumā ierakstīts, ka pensijas indeksē, ja inflācija pārsniedz 5%. Šobrīd tā ir zemāka par 5%. Bet, ja sociālajā budžetā būs nauda, indeksācija notiks.

– Vai, ceļot pensijas vecumu, nodrošināsiet cilvēkiem darbu?

– Pētījums liecina, ka liela daļa uzņēmēju cenšas darbiniekus paturēt līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Ministrija savukārt novirzīs līdzekļus darba devējiem, lai viņi būtu ieinteresēti neatbrīvot no darba cilvēkus pirmspensijas vecumā.

Genovefa Leščinska, Ludzas pensionāru vadītāja: – Kad beigs ieturēt nodokli no pensijām, kas lielākas par 165 latiem?

– Tuvākajā laikā nekas nemainīsies.

– Ko darīt, ja pensija 134 lati, lai gan darba stāžs ir lielāks par 30 gadiem. Ja zāles jāpērk, maksājumi jākārto, nekam citam naudas neatliek.

– Pensijas apmēru nav paredzēts palielināt. Jāgaida 2014. gads, kad, iespējams, atjaunos pensiju indeksāciju vai jādodas uz pašvaldību pēc sociālās palīdzības.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+