Ekonomika
Darbs

Pētījums: Latvijas iedzīvotāju iesaiste nelegālajā darba tirgū joprojām ir augsta2


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas iedzīvotāju iesaiste nelegālajā darba tirgū un nelegālas izcelsmes produktu pirkšanā joprojām ir augsta, aģentūrai LETA pavēstīja biedrības “Business Against Shadow Economy” (BASE) valdes loceklis un Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesors Arnis Sauka.

Viņš informēja, ka pētījumā 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka viņu draugu vai paziņu lokā ir cilvēki, kuri vai nu strādā bez darba līguma vai arī pēdējo 12 mēnešu laikā ir saņēmuši aplokšņu algas.

Vienlaikus Lietuvā šādi atbildējuši nedaudz mazāk respondentu – 30%, Igaunijā – 25%, bet Zviedrijā – 7% respondentu.

Vienlaikus Sauka atzina, ka Latviju situācija šajā jomā uzlabojas, jo pētījumā, kas ar identisku metodoloģiju tika veikts 2015.gadā, norādītais draugu un paziņu logs bija par četriem procentpunktiem lielāks – 36%.

Pētījumā arī secināts, ka visvairāk Latvijas iedzīvotāji šādā veidā ēnu ekonomikā iesaistās būvniecības nozarē.

Sauka arī informēja, ka visbiežāk jeb 22% aptaujāto respondentu norādījuši, ka mēnesī aploksnē tiek saņemts 301-500 eiro, savukārt 19% respondentu minējuši, ka mēnesī aploksnē saņem robežās no 101 līdz 300 eiro, bet 13% respondentu – līdz 100 eiro.

Atbilstoši pētījuma datiem 52% Latvijas iedzīvotāju (2015.gadā – 57%) atzinuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pirkuši preces vai pakalpojumus bez čeka, bet no legāla pārdevēja, proti, zinot, vai ar aizdomām, ka ieņēmumi netiek deklarēti.

Vienlaikus Lietuvā šis rādītājs ir augstāks – 59%, bet Igaunija krietni mazāks – 36%, savukārt Zviedrijā – 27%. Visās trijās Baltijas valstīs 4-5% respondentu norādījuši, ka šādi rīkojas regulāri (vismaz 10 reizes mēnesī).

Savukārt vidēji četri no 10 respondentiem Latvijā atbildējuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pirkuši preces zinot, ka pārdevējs ir nelegāls, piemēram, nav reģistrējis darbību, un tml.), kamēr Lietuvā šādi rīkojušies nedaudz mazāk – 35% aptaujāto, Igaunijā – 28%, bet Zviedrijā – 14% respondentu.

Atbilstoši pētījuma datiem, visbiežāk no nelegāla pārdevēja Latvijā iegādātas drēbes (28%), seko pārtikas produkti (25%), medicīnas un skaistuma pakalpojumi, masāžas (24%), cigaretes (22%) un auto remonts (18%).

Pētījumā 37% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka pērk nelegālās cigaretes, kamēr Lietuvā šādi rīkojas 43% respondentu, Igaunijā – 33%, Zviedrijā – 30%, bet Polijā – 65%. Pētījuma dati liecina, ka Latvijā nelegālo cigarešu patēriņš veido 33% no kopējā iegādāto cigarešu apmēra; Lietuvā – 36%, bet Igaunijā – 22%.

Vienlaikus Latvijā 28% respondentu atzinuši, ka pērk nelegālu alkoholu, kas vidēji veido 18% no kopējā alkohola patēriņa. Atbilstoši pētījuma datiem Lietuvā nelegālu alkoholu patērē 32%, Igaunijā – 35%, bet Zviedrijā – 33% iedzīvotāju.

Tāpat Latvijā 31% respondentu norādījuši, ka pērk nelegālo degvielu, kas veido 22% no kopējā degvielas patēriņa.

“Lai arī pieejamie dati liecina par ļoti aktīvu un produktīvu tiesībsargājošo institūciju darbu šīs problēmas mazināšanā, akcīžu preču nelegālais patēriņš, kā to ir norādījuši arī citi iepriekš veiktie pētījumi, Latvijā joprojām ir būtisks izaicinājums un lielā mērā izskaidrojams ar ģeogrāfisko atrašanās vietu,” teica Sauka.

Pētījumā arī noskaidrots, ka par nelegāla rakstura pirkumiem Latvijas iedzīvotāji vidēji tērē mazāk salīdzinājumā ar citu aptaujāto valstu iedzīvotajiem, proti, vidēji mēnesī Latvijas iedzīvotāji nelegāla rakstura pirkumos iztērē 75 eiro, Lietuvā – 80 eiro, Igaunijā – 85 eiro, bet Zviedrijā – 235 eiro.

“Salīdzinot 2018.gada rezultātus un 2015.gada veiktā pētījuma datus, var secināt, ka naudas apmērs, kas tiek tērēts šāda rakstura pirkumos Latvijā ir pieaudzis par 32%, Lietuvā – par 11%, Igaunijā – par 32%. Lieki piebilst, ka pētījuma rezultāti skaidri parāda to, ka iesaistīšanās ēnu ekonomikā gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs joprojām ir samērā augsti tolerējama uzvedība, ko liela daļa sabiedrības atbalsta ar savu pirkumu – naudu,” teica Sauka.

Viņš norādīja, ka galvenais iemesls nelegālas izcelsmes preču pirkšanai, atbilstoši pētījuma rezultātiem, ir vēlēšanās nopirkt preces vai pakalpojumus lētāk – šādu atbildi Latvijā snieguši 75% respondentu, Lietuvā – 89%, bet Igaunijā – 83%.

Turklāt 40-50% respondentu visās Baltijas valstīs apgalvojuši, ka cilvēki nezina vai tiem nav svarīgi vai prece/ pakalpojums tiek pārdots legāli.

Vienlaikus kā iemesls, kāpēc iedzīvotāji iesaistās darbā bez līgumattiecībām vai daļēji saņem algu aploksnē, minēta vēlme saņemt lielāku algu – šādu viedokli pauduši 59% respondentu Latvijā, 64% Lietuvā un 69% Igaunijā.

Kā otrs būtiskākais iemesls tam, kāpēc iedzīvotāji strādā bez līgumattiecībām vai daļēji saņem algu aploksnē minēts tas, ka iedzīvotāji nereti paši izvēlas saņemt algu aploksnē – šādi atbildējuši 34% no aptaujātajiem Latvijā, 36% Lietuvā un 29% Igaunijā.

“2015.gadā veiktajā pētījumā attiecīgais respondentu skaits, kas šādi atbildēja uz jautājumu, Latvijā bija daudz mazāks – 19%. Tas liecina, ka problēma ir saasinājusies 2-3 gadu laikā, kam par pamatu, visticamāk, ir pietiekoši lielas iedzīvotāju daļas parādsaistības – gan tā saucamo ātro kredīti, gan nenomaksāto alimentu, un tml.,” teica Sauka.

Viņš atzīmēja, ka vēl viens būtisks iemesls iesaistei nelegālā darba tirgū minēts tas, ka iedzīvotāji neredz jēgu maksāt nodokļus jo valdības sniegtie pakalpojumi ir vai nu slikti vai nepietiekami – šādi atbildējuši 33% respondentu Latvijā, 28% Lietuvā un 34% Igaunijā.

Respondentiem lūgts arī salīdzināt nodokļu apmēru Latvijā ar valsts sniegto pakalpojumu apmēru un to kvalitāti, sniedzot vērtējumu skalā no viens līdz 10, kur 10 nozīmē, ka nodokļi ir ļoti augsti.

Tostarp Latvijas iedzīvotāju vidējais vērtējums bija 6,8, kamēr Igaunijā un Lietuvā vērtējums bija attiecīgi 6,9 un 7,3.

Tomēr aptuveni viena ceturtā daļa Latvijas respondentu nodokļu apmēra un no valdības saņemto pakalpojumu attiecību vērtēja ar 10, bet 10% deva vērtējumu deviņi, norādot uz to, ka par saņemtajiem pakalpojumiem no valdības tiek maksāti pārmērīgi augsti nodokļi.

“Šajā jomā diemžēl ir redzams regress, jo 2015.gada pētījuma vidējais vērtējums Latvijā bija nevis 6,8, bet gan krietni labāks – 4,3,” piebilda Sauka.

Viņš norādīja, ka arī kopējā Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar valdību ir ļoti zema: vidējais vērtējums ir 3,4 skalā no viens līdz 10, kur 10 nozīmē ļoti augstu apmierinātību, kamēr Lietuvā vērtējums ir 3,5, Igaunijā – četri, bet Zviedrijā – 5,3.

Iedzīvotāju kopējais apmierinātības līmenis ar valdības sniegtajiem pakalpojumiem visās valstīs, tostarp Latvijā ir nedaudz augstāks, proti, Latvijā tas ir 4,3, Lietuvā – 4,9, Igaunijā – 5,2, bet Zviedrijā – 5,8.

“Uzticēšanās valdībai un arī nodokļu iekasēšanas iestādēm ir cieši saistīta ar iedzīvotāju vispārējo iecietību attiecībā uz iesaistīšanos dažāda veida ēnu ekonomikas darbībā. Kā liecina pētījuma rezultāti, Latvijas iedzīvotāju attieksme pret krāpšanos ar nodokļu nomaksu ir vairāk negatīva, kā pozitīva. Proti, tā novērtēta ar seši, skalā no viens līdz 10, kur 10 nozīmē, ka krāpšanās ar nodokļiem nekad nevar tikt attaisnota,” pauda Sauka.

Tāpat pētījums atklāj, ka 66% respondentu Latvijā varētu apsvērt iespēju piedalīties ēnu ekonomikā, ja viņu ienākumi krasi samazinātos un pasliktinātos to finansiālais stāvoklis.

Šādā situācijā 51% Latvijas iedzīvotāju, kā arī 53% Lietuvas un 54% Igaunijas iedzīvotāju apsvērtu iespēju vismaz daļu no savas algas saņemt aploksnē, kamēr 43% Latvijā, 49% Lietuvā un 35% Igaunijā apsvērtu iespēju iegādāties lētākas nelegālas izcelsmes preces.

Saistītie raksti

Pētījums balstās uz reprezentatīvām iedzīvotāju aptaujām, kuras veica “Springer Research” 2018.gada martā un aprīlī.

Kopuma sešās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā un Zviedrijā tika aptaujāti 6055 iedzīvotāji, vecumā no 18 līdz 75 gadiem jeb vidēji 1000 iedzīvotāju karā valstī.

LA.lv