Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Pētījums: nav iemesla mazās saimniecības uzskatīt par nerentablām

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) pētnieka Armanda Vēvera pētījuma “Investīciju atdeves analīze Lauku attīstības plāna 2007 – 2013 pasākumos” secināts – Latvijā lielsaimniecības līdz šim nepamatoti ir atbalstītas daudz vairāk nekā mazās un vidējās saimniecības, kas radījis nelīdzsvarotu izaugsmi, turklāt atbalsta nauda nav izmantota visas sabiedrības interesēs. 


“Patlaban īpaši aktuāla kļūst mazo un vidējo saimniecību izaugsmes rosināšana, jo tieši tās ir lauku apdzīvotības un sociāli ekonomiskās vides pamats. Lai rosinātu ekonomiskās aktivitātes laukos, atbalstu lielajām saimniecībām lietderīgi saistīt ar darba vietu radīšanu, kooperācijas veicināšanu ar mazajām saimniecībām un ar citiem nosacījumiem. Pilnvērtīgai lauku izaugsmei ir nepieciešama kompleksa pieeja ar daudzu ministriju iesaisti,” pārliecināts A. Vēveris.

Pētījumā secināts – mazās saimniecības ES atbalstu izmanto kopumā ne mazāk efektīvi kā lielsaimniecības. Pētnieks arī secina – vien 3% ES projektu paredz jaunu produktu ražošanu. Galvenais ierosinātais princips – līdzekļi būtu jādod nevis tiem, kas tos visātrāk spēj paņemt, bet tiem, kam tie visvairāk vajadzīgi, lai veicinātu harmonisku, sabalansētu valsts ekonomisko izaugsmi. A. Vēvera ieteikumus – mainīt akcentus lauku saimniecību atbalstīšanā – nākamajā ES plānošanas periodā sola ņemt vērā Zemkopības ministrija.

 

Ko un kāpēc pētīja

Investīciju atbalstu uzskata par vissvarīgāko atbalsta veidu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2007. – 2013. gada lauku attīstības programmā (LAP) – kopumā investīciju projektiem ir apstiprināti Ls 600 milj. publisko līdzekļu (01.03.2013.), kas sadalīti 19,5 tūkstošiem projektu visā Latvijā, galvenokārt lauku teritorijās.

Ekonomikas zinātņu doktors Armands Vēveris kopā ar LVAEI Lauku attīstības novērtējuma nodaļas ekspertiem vērtēja trīs Lauku attīstības plāna pasākumus, tostarp “Lauku saimniecību modernizācija”, “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” un “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)”.

 

Modernizējas 
maz saimniecību

Gan ES, gan arī Latvijā naudas atbalsts investīcijām lauksaimniecībā ir jauns atbalsta veids (Latvijā kopš 2001. gada, kad sāka īstenot SAPARD programmas projektus), kas ietekmē konkurenci, tostarp nostādot sliktākā stāvoklī tos saimniekus, kas atbalstu nav saņēmuši, secina pētnieki. Tā Latvijā ar programmu “Lauku saimniecību modernizācija” plānots atbalstīt vien 4,5% saimniecību. Savukārt Zviedrijā no negodīgas konkurences izvairās, ar modernizācijai paredzēto naudu atbalstot t. s. neproduktīvās investīcijas – ieguldījumus darba drošībā, dzīvnieku labturībā un vides aizsardzībā. Šāda pieeja nerada atbalstītajām saimniecībām priekšrocības papildu peļņas saņemšanā, tomēr tā dod labumu visai sabiedrībai.

A. Vēveris uzsver – lai gan ES un Latvijā atbalsts investīcijām tiek neviennozīmīgi vērtēts, tomēr, piemēram, mūsu valstī kopš 2002. gada šim atbalsta veidam novirzīti 30 – 40% no visas nozares strukturālajām izmaiņām paredzētās naudas.

Pētnieki secinājuši – saimniecību ienākumu palielinājumu rada vien 17% no ieguldījumu atbalsta un 25% no cenu kompensējošiem maksājumiem. Platību maksājumu gadījumā šī daļa ir būtiski lielāka – 47%. Vēl daļa no atbalsta nokļūst pie zemes īpašniekiem. Pārējā daļa faktiski nonāk pie resursu piegādātājiem vai ceļ šo resursu izmaksas, tātad nenonāk lauksaimniecības sektorā. Šī daļa vislielākā ir tieši investīciju atbalsta gadījumā – pat 73%, bet platību maksājumos – tikai 8%.

Latvijā investīciju atbalsts ir augstāks lielākajās saimniecībās. Savukārt Lietuvā lielāks atbalsts ir tieši mazākām saimniecībām, bet Igaunijā tas ir dažāds, tomēr, kopā ņemot, abās valstīs tiek atbalstītas visu grupu saimniecības un atbalsta līmenis ir daudz augstāks nekā Latvijā. Taču citās dalībvalstīs šādu subsīdiju līmenis ir ļoti neliels vai līdzīgs nullei. “Protams, ļoti atšķiras tehniskais nodrošinājums Latvijā un ES-15 valstīs, tomēr līdzšinējā analīze dod pamatu vērtēt, ka atbilstošu konkurētspēju un ienākumu līmeni iespējams sasniegt arī ar citiem atbalsta veidiem,” teikts pētījumā.

 

Apgāž mītu

Apkopojot Lauku atbalsta dienesta informāciju, LVAEI secināts, ka uz katru ha zemes un uz katru mājdzīvnieku vienību vidējās un lielajās saimniecībās saņemts divas, pat trīs reizes lielāks atbalsts nekā mazajās saimniecībās.

Tieši vislielākās saimniecības ir ar viszemāko rentabilitāti, rēķinot pret pašu kapitālu, secināts pētījumā.

Tātad var secināt, ka arī mazās saimniecības ir ekonomiski efektīvas, tomēr to ražošanas apjomi ir nepietiekami pilnvērtīgai pamatlīdzekļu atjaunošanai, ražošanas paplašināšanai, šīs saimniecības nevar kļūt par pilnvērtīgiem tirgus dalībniekiem, tāpēc tām nepieciešams pastiprināts atbalsts.

Papildu sabiedriskais ieguvums no mazajām un vidējām saimniecībām ir plašākas iespējas lietot videi draudzīgas metodes (kas lielražošanā ir apgrūtinoši lielo apjomu dēļ), kā arī vairāk darba vietu, lielāka sociālā nozīme (apdzīvotība utt.), kā arī kopumā videi draudzīgāka saimniekošana.

 

Pētījuma ieteikumi

Zinātnieki iesaka:

* noteikt stingrākus ierobežojumus viena projekta maksimālajam lielumam,

* par prioritāro atbalsta grupu investīcijām noteikt saimniecības, kuru standarta izlaide nepārsniedz 15 000 eiro gadā, par otro grupu – kurām nepārsniedz 30 000 eiro gadā,

* mazajām saimniecībām nepieciešams atsevišķs maksājums, lielāks nekā līdzšinējais atbalsts daļēji naturālajām saimniecībām (un pieejams lielākam skaitam saimniecību, līdz pat 30 000),

* lai sasniegtu mērķi – izveidot aptuveni 40 000 konkurētspējīgu saimniecību –, atbalsta programmā ir jāiesaista arī tās saimniecības, kas patlaban neražo tirgum,

* jāvienkāršo prasības mazajām saimniecībām, jāparedz atbalsts ieiešanai tirgū, mārketinga aktivitātēm un citiem pasākumiem,

* atbalsts ieguldījumiem ir nepieciešams arī vidējām saimniecībām (ar SI līdz 100 000 EUR gadā),

* neizvirzīt iepriekšējās prioritātes – gaļa, piens, graudi,

* turpmāk rūpīgi izvērtēt modernizācijas projektus, noteikt stingrākus nosacījumus, ierobežot atkārtotu pieteikšanos,

* atbalstāmās aktivitātes lielajām saimniecībām varētu izvērtēt, vadoties no konkrētajiem apstākļiem – ko paredzētais projekts dos lauku izaugsmei,

* lielo un ļoti lielo saimniecību grupā (SI sākot ar 100 000 EUR) iespējama laukaugu tehnikas izslēgšana, atbalstāma dārzeņu un augļu ražošana, kur nāk līdzi arī pārstrāde.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+