Latvijā
Novados

Pētījums: Pašvaldību izdotās avīzes rada nevienlīdzīgu konkurenci Baltijas valstu mediju vidē 16

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pašvaldību izdotās avīzes rada nevienlīdzīgu konkurenci Baltijas valstu mediju vidē, liecina jaunākais “Baltic Media Health-Check” pētījums par mediju vidi Baltijas valstīs.

Kā pētījuma prezentācijā šodien norādīja Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Rita Ruduša, pētījuma fokuss šoreiz bija uz mediju vides veselību Baltijas valstu reģionos, jo pēdējos gadus arvien vairāk parādās pašvaldību izdotas avīzes, kuras būtiski ietekmē mediju vides kopainu katrā no valstīm.

Pēc Rudušas teiktā, pašvaldību avīzes kaitē reģionālo mediju stabilitātei, izplatot zemas kvalitātes saturu, kurā iekļautas ziņas ar politisku zemtekstu, tādējādi netiek pildīta sargsuņa loma, kura piemīt tradicionālajiem medijiem.

Kā liecina pētījuma laikā apkopotie dati, visvairāk pašvaldību avīžu izdošanai tērē Jelgavas pašvaldība, tām atvēlot 371 080 eiro gadā.

Tai seko Rēzeknes pašvaldība ar 144 000 eiro pašvaldības avīžu izdošanai un Jūrmala, kura šim mērķim atvēl 55 300 eiro gadā. Savukārt Liepājas pašvaldība pašvaldības avīzēm gadā tērē 46 286 eiro.

Pētījumā teikts, ka pašvaldību finansētos laikrakstus sāka izdot pirms astoņiem gadiem – laikā, kad Latviju skāra ekonomiskā krīze, samazinot reklāmas pārdošanas apjomus un cilvēku pirktspēju. Jauno laikrakstu parādīšanās skāra arī tādus reģionālos laikrakstus kā “Zemgales Ziņas” un “Kursas Laiks”, kuriem astoņu gadu laikā lasītāju skaits samazinājās par 60%, kas ir būtisks auditorijas sarukums Latvijas reģionālo laikrakstu vidū.

Savukārt pašvaldību laikrakstu loma pēdējo astoņu gadu laikā ir augusi un tie pilda pašvaldību sabiedrisko attiecību pārstāvja lomu. Sekojot Jelgavas pašvaldības piemēram, kura bija pirmā, kas radīja savu laikrakstu, vairākas citas Latvijas pašvaldības izveidoja savus izdevumus.

Atsaucoties uz Rīgas Stradiņa universitātes asociētās profesores Andas Rožukalnes pētījumu, kurā analizēti 110 pašvaldību izdotie laikraksti, secināts, ka publikāciju par izmaiņām likumdošanā, paziņojumu un citas oficiālas informācijas īpatsvars ir tikai 20% līdz 25% no pašvaldību avīžu satura. Atlikusī vieta avīzē tiek aizpildīta ar stāstiem par vietējiem pasākumiem, vēsturi un personībām, kā arī ar intervijām un sporta un mākslas notikumiem. Tāpat to saturā bieži vien redzami vietējo pašvaldību amatpersonu viedokļraksti.

Pētījumā secināts, ka no 110 pašvaldību izdotajiem laikrakstiem, mazāk nekā puse ir reģistrēta kā masu medijs Latvijas Masu informācijas līdzekļu reģistrā. Daži no tiem pat īsteno cenzūru, kas ir pretrunā ar Satversmi. Tāpat pašvaldības laikrakstu saturu bieži vien analizē un kritizē pilsētas domju sēdēs, kuru laikā pilsētas mēri dažkārt atklāti instruē, kas jāpublicē pašvaldības izdevumos, tādējādi padarot pašvaldības avīzes par politiskās komunikācijas rīku. Vienlaikus tās piedāvā zemas kvalitātes rakstus un nenodrošina viedokļu dažādību, kā arī imitē žurnālistiku, izkonkurējot neatkarīgo presi.

Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja norādīja, ka problēmu saasina tas, ka gan Latvijā, gan Igaunijā nav izveidots regulējums, kas ierobežotu pašvaldības avīžu izdošanu. Savukārt Lietuvā, lai arī šāds regulējums pastāv, tas nav visaptverošs un tas ir nepilnīgs. Ruduša tam par piemēru minēja gadījumu, kad Lietuvā tiesa atzina kādas pašvaldības izdoto avīzi par nelikumīgu, apturot tās izdošanu, tomēr pēc pāris dienām tā tika izdota jau zem cita izdevēja.

Ruduša sacīja, ka tādi reģionālie laikraksti kā “Bauskas Dzīve” cenšas cīnīties pret pašvaldības izdoto avīžu ietekmi uz reģionālo mediju vidi, rosinot Latvijā strādāt pie likumdošanas ietvara, kas regulētu to izplatību. Viņa norādīja, ka Latvijā sarunas par pašvaldību avīžu izdošanas ierobežošanu valsts līmenī ir bijušas, tomēr pašlaik šajā jautājumā nav radusies skaidrība.

Igaunijā pašvaldības laikrakstu ierobežošanai būtu jānotiek pašregulācijas veidā, tomēr Igaunijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvji norādījuši, ka tas ir neefektīvi, tādēļ ir nepieciešami likumiski ierobežojumi to izplatīšanas iegrožošana, norādīja Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja.

Saistītie raksti

Ruduša skaidroja, ka, lai arī ir gadījumi, kur normatīvais regulējums pašvaldības laikrakstu izdošanai pastāv, kā tas, piemēram, ir Lietuvā, to radītās konkurences problēmas joprojām pastāv. Viņa uzsvēra, ka nevar runāt par veselīgu Baltijas mediju vidi un tās ilgtspēju, ja šī problēma netiek risināta. Ruduša norādīja, ka iespējams problēmas risināšanai nepieciešama mediju konsolidācija un finansējuma palielināšana, lai celtu žurnālistikas kvalitāti, tomēr pašreiz pašvaldību izdotās avīzes rada nevienlīdzīgu konkurenci gan Latvijas, gan pārējo Baltijas valstu mediju vidēs.

Pētījumu veica Baltijas Mediju izcilības centrs sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica” un Rīgas Ekonomikas Augstskolas (“SSE Riga”) Mediju studiju centru.

LA.lv