Reklāmraksti

Pilsēta, kura veiksmīgi attīstās0


Adatu tornis
Adatu tornis
Foto: Artis Gustovskis

2007. gadā, kad Latvija pirmoreiz piedalījās Eiropas izcilāko galamērķu (European Destinations of Excellence – EDEN) izraudzīšanas konkursā, par labāko jauno lauku tūrisma galamērķi kļuva Kuldīga, kas ar mazliet vairāk nekā desmit tūkstošiem iedzīvotāju Eiropas mērogā tāda mazpilsēta vien ir.
Taču ārzemju ceļotājiem, kuru ir apmēram puse no visiem uzskaitītajiem iebraucējiem, acis ieplešas, kad viņi uzzina, ka Ventas rumba ir Eiropā platākais ūdenskritums (~ 250 m palu laikā). Pilsētniekus nepārtraukti urda nemiers, vēlme līdzās kinematogrāfistu tik iecienītajai vecpilsētas koka apbūvei izdomāt un izveidot vēl ko nebijušu, kas iepriecinātu savējos un pievilinātu tūristus, tādēļ pa šiem gadiem radies daudz jaunu apskates objektu, un attīstība turpinās.

Adatu tornis

Pēdējais jaunums – Adatu tornis (Liepājas ielā 37) – atklāts šā gada 28. septembrī, pateicoties Kuldīgas novada pašvaldības līdzdalībai projektā “Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai”. Kādreizējā pasta un telegrāfa tornī tagad tapusi mūsdienīga ekspozīcija par Kuldīgas adatu fabrikas “Meteors” vēsturi no tās dibināšanas 1854. gadā līdz slēgšanai 1910. gadā. Neticami, bet cariskajā Krievijā šī bijusi vienīgā adatu fabrika. Atrast adatu siena kaudzē ir gandrīz neiespējami, taču te var izsekot pašas adatas vēsturei no neolīta laikmeta alās atrastajām kaula adatām 1. stāvā līdz to pielietojumam šūšanā, medicīnā, folklorā (2. st.), kā arī noskaidrot adatu lomu mūzikā, mākslā, ģeogrāfijā (3. st.).

Padomāts arī par cilvēkiem ar ierobežotām kustībspējām – pirmā stāva skārienjutīgajā ekrānā viņi uzzinās to pašu informāciju, kas gūstama ceļā uz torņa jumtu, kur ierīkota skatu platforma. Svarīgi zināt, ka Adatu tornī vienlaikus var atrasties ne vairāk kā desmit cilvēku. Neskatoties uz to, nepilnos divos mēnešos torni apmeklējuši jau vairāk nekā divi tūkstoši interesentu.

Līdzās Adatu tornim bijušās Adatu fabrikas, vēlākās slimnīcas teritorijā top Zaigas Gailes biroja projektētais Radošais mākslas kvartāls, kura nodošana ekspluatācijā paredzēta 2021. gadā. Te plānots ierīkot mākslinieku darbnīcas, organizēt seminārus, izstādes un restauratoru paraugdemonstrējumus, starptautiskas mākslinieku apmaiņas programmas un radīt vidi uzņēmējiem inovatīvu risinājumu īstenošanai.

“Curonia” – kafijas grauzdēšanas meka

Foto: Zigmunds Bekmanis

Kuldīgas vēsturiskais centrs ir neliels, tādēļ to pāris stundās var izstaigāt kājām, bet, ja laika ļoti maz, izbraukāt ar “Goldingen train” – vilcieniņu, kurā audiogids pastāstīs svarīgāko par maršrutā apskatāmajām vietām.

Pastaigas sākšanai vislabākā vieta ir Rātslaukums, no kurienes pēc iespaidiem var doties gan pa Liepājas (gājēju) ielu, gan uz veco ķieģeļu tiltu un te koncentrējušies vairāki iecienīti ēdināšanas uzņēmumi – “Goldingen room”, “Pagrabiņš”, “Marmelāde” un arī šogad atvērtā kafejnīca “Kursas zeme”, kurā ierīkota kafijas grauzdētava “Curonia”, iedzīvinot hercoga Jēkaba laikus, kad no citām Hanzas pilsētām un arī tālākām zemēm Kuldīgā ieveda tolaik ekskluzīvo kafiju. “Mēs vēlamies cilvēkiem atklāt citādas kafijas garšas, ko spēj piedāvāt vienīgi mazie kafijas audzētāji grūti pieejamos kalnu apvidos, kur kafijas pupiņas iegūst pavisam citu garšas buķeti nekā līdzenumā,” saka grauzdēšanas meistars Klāvs Šlakorcins. Pateicoties viņa entuziasmam, Kuldīgā ik pa laikam ieklīst kādas eksotiskas valsts kafijas pupiņu izplatītājs, kurš saviem tautiešiem mājās pārved arī vēsti par seno hercoga pilsētu.

Pastaigu taka Ventas krastā

Foto: Zigmunds Bekmanis

Garšīgi var paēst arī kafejnīcā “Tilts” netālu no Kuldīgas tiesu nama, lai pēc tam dotos pastaigā pa apmēram divarpus kilometrus garo pastaigu taku gar pašu Ventas kreiso krastu, kas savieno veco ķieģeļu tiltu Pils ielas galā ar jauno tiltu. Taka ir labiekārtota ar soliņiem, koka laipām, tiltiņiem pāri gravām, skatu laukumiem, atkritumu urnām un diennakts tumšajā laikā apgaismota. To jau paspējuši iemīļot vietējie iedzīvotāji, īpaši ģimenes ar maziem bērniem. Arī Ventas labajā krastā ir pastaigu taka, tikai īsāka (~ 1 km). Blakus takai atrodas fonda “Viegli” veidotais kartupeļu lauks ar kartupeļu lauka radio, bet nākamā gada pavasarī to papildinās jauns vides objekts.

Atgriežoties no pastaigas, pie Alekšupītes ietekas Ventā redzams, ka pamazām sāk atdzimt pils dzirnavas, bet nedaudz tālāk atjaunotā vēsturiskā ēkā jau durvis vēris Restaurācijas centrs (Baznīcas ielā 30), kas nodarbojas ar pilsētas koka arhitektūras mantojuma (logu, durvju, lieveņu) saglabāšanu un iedzīvotāju izglītošanu restaurācijas jautājumos. “Pie mums var griezties ikviens, kurš vēlas savā īpašumā atjaunot vecās koka detaļas, saņemt padomus un vajadzīgos darbarīkus, lai mūsu darbnīcā savām rokām dotu jaunu dzīvi senajiem darinājumiem,” atklāj restaurators Jānis Mertens.

Aiz pilsētas robežām

Foto: Zigmunds Bekmanis

Interesantu apskates vietu netrūkst arī Kuldīgas novadā, kur atrodas suitu kultūrtelpa, kas iekļauta UNESCO pasaules nozīmes kultūras mantojuma sarakstā. Atmodinot leģendu, Kabiles muižas velvētajos pagrabos atgriezīsies vīna darītava, kurā jau tiek ražoti divu veidu sidri no tīras ābolu sulas un unikālais rozā rabarberu dzirkstošais vīns.

Snēpeles pagasta “Norniekos” apmeklējama lielākā strausu audzētava Latvijā, kur var nogaršot gan strausu gaļas izstrādājumus, zupu, gan piedalīties spalvu rotājumu radošajā darbnīcā. Jaunums – šogad Padures pagastā sākusi darboties keramikas darbnīca “Saules ceplis”, kuras saimniece, dizainere keramiķe Madara Atiķe ir viena no nedaudzajiem meistariem, kuri traukus veido ar senajām metodēm, sudrabmelno krāsu panākot svēpēšanas procesā.

Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru, vairāk informācijas www.latvia.travel/lv/eden

LA.lv