Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. septembris, 2014
Drukāt

Bēdīgi, ka latgalieši turpina paši pārkrievināties. Saruna ar Antonu Rancānu (15)

Foto - Andris Barkāns/Izglītība un KultūraFoto - Andris Barkāns/Izglītība un Kultūra

Koktēlnieks, skolotājs un literāts Antons Rancāns uzrakstījis un pats izdevis grāmatu “Krievināšana”. Tā rakstīta ar dziļām simpātijām pret dzimto Latgali un arī ar sāpi, par ko liecina grāmatas nosaukums. Autors teic, ka rāda sabiedrībai spoguli, un paredz, ka ieskatīšanās tajā daudziem nepatiks.

– Cik ilgi vācāt materiālu grāmatai? 


– Tai ir gara priekšvēsture. Jau jaunībā jutos neērti, dzirdot folklorizējušos teicienu “Tu no Rogovkas vai traks?”. Jo biju pieradis, ka mājās manu dzimto vietu sauca par Nautrāniem. Vēlāk uzzināju, ka 30. gadu beigās pagasta valde bija nolēmusi, ka jālieto vecais nosaukums “Nautrāni”, un tāds uzraksts bija visās ceļa zīmēs.

Pirms diviem gadiem pēc tam, kad bija noticis valodas referendums, Rīgā, iegājis bibliotēkā vai arhīvā, visur dzirdēju pārmetoši teikto: “Jūs tur, Latgalē, 72 procenti nobalsojāt par krievu valodu,” – un man atkal bija neērti, tāpat kā par to “Rogovku”. Tad sāku pārdomāt, kas tad ar Latgali noticis gadu gaitā, un sāku pētīt, no 12. – 13. gadsimta vēstures līdz mūsu dienām. Faktus savākt palīdzēja brālis Pēteris.

Nautrānos bija valdījuši vācu luterāņi muižnieki, kuri pārkrievojās paši un pārkrievoja savus dzimtcilvēkus. Bet muižās, kur bija katoļticīgie poļu muižnieki, saglabājās vietvārdi “Dricāni”, “Viļāni”. Mana dzimtā puse bija pārkrievota vairāk nekā citas vietas Latgalē, un tās vēstures izpēte kļuva par pamatu grāmatai.

Tautas skaitīšanā 1897. gadā, piemēram, Daugavpils apriņķī latgalieši bija puse no iedzīvotājiem, krievi – puse, bet zinām, ka tagad šī proporcija ir pavisam citāda.

Mūsdienās piespiedu kārtā nevienu nekrievina. Bet pats bēdīgākais, ka latgalieši turpina paši pārkrievināties. Piemēram, ir tāda Latgales Kultūras centra izdevniecība, kuru vada Jānis Elksnis. Viņš uzrakstījis lūgumu Rēzeknes pilsētas domei finansiāli atbalstīt grāmatas izdošanu, kurā aprakstīti, uzskaitīti un nofotografēti bijušie Padomju Savienības varoņi, kuri “atbrīvoja” Latgali. Ja iniciatīva būtu nākusi no krievu kopienas, no bijušajiem militāristiem, tad vēl būtu saprotams, bet…

Valodu referendums bija sabiedrības testēšana, bet tagad notiek psiholoģiskā apstrāde.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Bēdīgi ir tas ka latgalieši negrib būt vienoti Latvijai, bet gan stūrē pa savam. Nekur neesmu dzirdējis, ka kurzemnieks, vidzemnieks vai zemgalis uzsvērtu savu piederību savam novadam. Viņi visi ir vienoti Latvijai bez kaut kādiem uzstādījumiem. No latgaliešiemtikai to vien dzirdam, ka jābūt latgaliešu valodai, jābūt sevišķai attieksmei pret Latgali utt. Es pirmkārt nemaz nezinu ko pieņemt par latgaliešu valodu, jo zinu vismaz 3 dažādas izloksnes. Tas ko demonstratīvi reklamē Viļums jau nemaz nav īsta latgaliešu valoda, bet tikai tāda māžošanās. Rādās, ka latgalieši nemaz nav ieinteresēti būt Latvijas valstī jo tiek meklēti dažādi iegansti un piespēlēts zaļajiem cilvēciņiem.

  2. Jā vācietis sāk runāt krieviski – tas vel nenozīmē, atšķirībā no latvieša, ka viņš ir pārkrievojies. (Tāpēc ka Vācija ir liela un stipra). Krievijā tie dzīvojuši simtiem gadu – daži nošmucējušies, nodzērušies bet par vāciešiem palikuši. Te autors bišķi liekuļo.

  3. Paldies autoram! Neesmu lasījusi grāmatu, taču šī intervija atklāj būtiskāko: cilvēks mīl un pazīst to vietu, tos ļaudis, par ko raksta, un notiekošais viņam nav vienaldzīgs – patiesa dzimtenes mīlestība latviešu izpratnē. Vēlreiz paldies!

  4. Ka tā Latvija mainās-pinīga bezatbildība ,ceļš uz komunismu izaudzināja īstus parazītus!

  5. Tu redzēji, cik patiess un taisns ministrs bija Bordāns un viņu padzina Vienotība un VISLATVIEŠI.

    • Jā, taisns kā zirga loks 😉
      NA viņam iedeva ministra porfeli, bet šamais pa kluso stutēja augšā citu partiju. Ko varēja gaidīt no Vienotības Dombrovska bijušā padomnieka? Tikai Vienotības uzdevuma izpildi.

    • Pagaidām Bordāns ne ar ko nav apliecinājis, ka pelna uzticību. Paies kāds laiciņš, iešausies prātā cita ideja un sāks veidot citu partiju. Tajā laikā Latgale nodzersies uz tīro. Mēs viņam līdzi nepaspēsim.

  6. Tev taisnība. Bet par Rogovku – Nautrāniem. Nautrānu pusē krievu ir viasmazāk vai tikpat kā nav, neesi ievērojis? No seniem laikiem Bliseņos dzīvoja tikai divas krievu ģimenes, ļoti labestīgi, lojāli cilvēki, savas mītnes zeme patrioti,runāja tikai latgaliski. Es pazīstu Rogovku un apkārtni lielā apkaimē (pazinu), bet krievu nebija un tagad arī kaut kur lasīju, ka kolhoza laikos to pieplūdums tikpat kā nebija, mazs salīdzinoši.

    Dzērāji latgalieši – ja kas to saka – tie ir MELI. Dzīvoju daudzus gadus Zemgalē, tagad Latgalē. Tik daudz dzērāju un krievu nekad nav un nebija Latgalē, kā Zemgales vienā apvidū. Vairāki no krutkas apmira, nodzērās vairākas ģimenes pat un tikai divās ģimenēs bija dzērājs latgalietis no pārs desmitiem (tas es nebiju). Pie manīm pastāvīgi brauc ciemos no Zegales un saka – ja k’ds kaut ko sliktu teiks man par Latgali, es viņam piespļaušu acis visi lauki apstrādāti, pat cīnās par zemi. visās mājās dzīvo, kaut gan daļa jaunāko ir projām.

    To, ka Rēzekne, Ludza, Daugavpils utt., balso par tiem, kuri nēsā kolorado tipa lentītes, ir informācijas kara rezultāti, par daudz apmāti un latviešu alkatības piemēri utt.

    • Ja Jelgavu uzskata par Zemgali, tad tur čangaļu ir pilns(pārsvarā dēļ LLU) un ļoti daudzi ir dzērāji – ieskaitot pat kulturālos cīlvēkus, kas tur dzīvoja, kā Nora Bumbiere. Es pats tur nebiju vietējais, bet lielākie dzērāji Jelgavā bija čangaļi un krievi.

      Solīt pa purnu var par visu ko, bet fakts ir tāds, ka valsts par laukiem nerūpējas, kaut tajos vajadzēja ieguldīt ļoti daudz, jo tie ir un būs vienīgie kas atražos latviešus. Tā ka ja laukos nav transporta, nav darba, nav skolas kur laist bērnus, tad nevajag cerēt ka cilvēki staigās kankaros, grauzīs čiekurus un lasīs dainas…

  7. K.Ulmanis reiz teica,ka tautas druva jaakopj,tikai nezaales aug vienas pasas.Paslaik sii doma izraveeta no t.s.politiskaas elites un intelbenku saprasanas.

  8. Diemžēl kā krievu valodas minimālpārvaldītājs esmu spiests atzīt,ka krievu valodasraidījumus skatos un klausos visai selektīvi.Latviešu komunistu un komsorgu veidotā propoganda man ir obsolūti nepieņemama un atraidama neatkarīgi no satura.

  9. Pārkrievojas jauktās ģimenes….bet ir arī tādi,kas stāv kā klints par Latviju-Latgali un latviešu valodu!
    Ja ierobežotu Krievijas TV un militārās struktūrās ņemtu lojālus paaudzēs pilsoņus,tad viss būtu labi.

  10. latgalieši nepārkrievojas, bet čangaļi ir vienkārši nearestēti ekonomiskie noziednieki=čekisti

    • Šis raksts ir par latgaliešiem, nevis čangaļiem, kas ir Piebalgas puses. Protams, latgalieši var būt arī čangaļi, tāpat kā krievi, latvieši, poļi, baltkrievi u. c. Bet domāti visticamāk latgaļi un to pēcteči, lai kā tos tagad arī dēvētu.

  11. Vai IM ir katrā pagastā atvērusi latviešu skolu? Vai tikai gudri runājusi?

Draugiem Facebook Twitter Google+