Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
26. februāris, 2012
Drukāt

Prezidents: tāpat kā līdz šim nevarēsim dzīvot

debates

Integrācijas procesā liela loma ir latviešu valodas apguvei, izvērtējot pilsoņu debatēs izstrādātos priekšlikumus sabiedrības saliedēšanai, sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš. “Visam ir vienas zāles – izglītība un cilvēcīga vēlme kaut ko darīt,” sacīja Bērziņš.

Viņš norādīja, ka mazākumtautību iedzīvotājiem valodas barjera ir šķērslis ne tikai tam, lai varētu darboties pašvaldībās un piedalīties valsts pārvaldē, bet bieži vien nepiemērota izglītība ir arī iemesls bezdarbam.

Kā vienu no variantiem valsts valodas apgūšanas veicināšanai Bērziņš minēja kaimiņvalsts Igaunijas pieredzi, kurā iedzīvotājiem tiek atmaksāta nauda par valodas kursiem, ja tie sekmīgi nokārto zināšanu pārbaudījumus.

Prezidents norādīja, ka iespēju naturalizēties būtu nepieciešams padarīt pieejamāku, tomēr vienlaikus jāvērtē, kāpēc tik daudzi netiecas kļūt par Latvijas pilsoņiem. “Var atrast ceļu, kā nepilsoņi vēlē pašvaldības, bet jautājums ir – kāpēc cilvēki negrib kļūt par pilsoņiem. Ja jautājums ir par valodu, to var atrisināt,” sacīja Bērziņš.

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) savukārt uzsvēra, ka ir svarīgi attīstīt lepnumu par Latvijas pilsonību. “Ir svarīgi, lai būtu lepnums par pilsonību. Nevajag likt šķēršļus tikt pie pilsonības, bet tā nav arī lieta, ko mest pakaļ un skatīties – pieņems vai nepieņems.”

Latkovskis pilsonību salīdzināja ar piedalīšanos ceļu satiksmē – arī tajā vajadzīgs zināms kvalifikācijas līmenis, jāzina noteikumi, jābūt konkrētām prasmēm un jānokārto pārbaudījumi.

Svētdien, 26.februārī, noslēgušās sabiedriskās politikas centra “Providus” organizētās pilsoņu debates, kurās tika apspriesti desmit priekšlikumi, kurus dažādu tautību iedzīvotāji ieteica un par kuriem nobalsoja diskusiju platformā “Mūsu valsts”. Debašu dalībnieku izstrādātos priekšlikumus vērtēja prezidents Bērziņš, kā arī citas atbildīgās amatpersonas – Latkovskis, un Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta pārstāve Anita Klenberga, kā arī izglītības ministra padomniece Liesma Ose.

Politiķi atzinīgi novērtēja priekšlikumus, kuros debašu dalībnieki aicināja padarīt pieejamāku latviešu valodas apguvi, kā arī veicināt komunikāciju starp dažādām tautībām, iepazīt un popularizēt dažādas kultūras, kā arī stiprināt latviešu valodas lomu un zināšanas valstī. Debatēs uzsvērta nepieciešamība nodrošināt sabiedrisko mediju pieejamību Krievijas pierobežas reģionos, kā arī norādīts, ka būtu nepieciešams veicināt un atvieglot pilsonības piešķiršanu Latvijas iedzīvotājiem.

Politiķi norādīja, ka pie šiem jautājumiem jau tiek strādāts un līdzīgi priekšlikumi iestrādāti jau esošajos sabiedrības integrācijas politikas dokumentos, tomēr tajos varētu iekļaut arī vairākus jaunus priekšlikumus.

“Providus” organizētajās debatēs piedāvāts katram mazulim, kas Latvijas iedzīvotāju ģimenē, kura nodzīvojusi Latvijā vairāk nekā vienu gadu, piešķirt Latvijas Republikas pilsonību, ja vecāki tam neiebilst. Savukārt jauniešiem, kas veiksmīgi nokārtojuši Latvijas vēstures, valodas un literatūras eksāmenu, izlaidumā kopā ar diplomu piešķirt pilsonību.

Priekšlikums labus vēstures un latviešu valodas centralizētā eksāmena rezultātus uzskatīt arī par veiksmīgi nokārtotiem naturalizācijas pārbaudījumiem jau esot iekļauts politikas plānošanas dokumentos.

Plašākas diskusijas izraisīja pilsoņu debatēs dzimusī ideja atteikties no okupācijas piesaukšanas, kā arī veicināt vienotu vēstures izpratni, piemēram, nodrošinot visos Latvijā izdotajos mācību materiālos vienotu vēstures traktējumu.

Kultūras ministrijas pārstāve Anita Klenberga atzina, ka šāds priekšlikums ir radikāla pārmaiņa sabiedriskajās diskusijās. “Esam iekļāvuši integrācijas politikas rīcībprogrammā veselu sadaļu par kopīgo sociālo atmiņu, jo vēsture ir jāapzinās un jāizmanto. Nevis kultivēt pārmetumus, bet celt apzināšanās līmeni, saprast notikumu jēgu,” uzsvēra Klenberga.

Arī Latkovskis uzskata, ka okupācijas piesaukšana nevietā ir lielākā nelaime, ar kuru jātiek galā, tomēr atteikties no šī fakta pieminēšanas nebūtu pareizi, jo tas būtiski ietekmējis situāciju Latvijā.

“Ikdienas valodā četras paaudzes pēc kara nevar būt runas par okupantiem vai fašistiem. Tas ir radikāls vēstures fakts, kas ir būtiski mainījis Latvijas etnisko sastāvu, bet šodien nevienam nevajadzētu mēģināt likt justies atbildīgam par okupāciju,” sacīja deputāts.

Eksperti norādīja, ka šajos jautājumos būtu nepieciešams izglītot arī politiķus, kas bieži vien vēstures un nacionalitātes jautājumus izmanto vieglas popularitātes celšanai.

Klenberga savukārt piebilda, ka Eiropas izpratnē integrācijas politika ir imigrantu integrācija, iekļaujot un iepazīstinot jaunos iedzīvotājus ar valsts valodu un kultūru, tāpēc arī latviešiem, Latvijā dzīvojošajiem un mazākumtautībām ir jāapzinās savas kultūras vērtības, lai varētu pildīt šo pienākumu.

Arī ieceri pārrakstīt vēstures grāmatas, lai panāktu vienotu izpratni par pagātni, politiķi vērtēja skeptiski. “Jautājums par vienoto vēsturi ir sarežģīts. Ir daudz debates, vai visu vēsturi var mācīt no vienas grāmatas, jo cilvēki mācās no dažādiem avotiem un dažādās valodās. Vēsture ir ļoti daudzveidīga un katrai grupai ir savs skatījums. Esmu par diskusijām un kritisku domāšanu,” sacīja izglītības un zinātnes ministra padomniece Liesma Ose.

Bērziņš uzskata, ka vienotas vēstures veidošana diezin vai ietekmēs sabiedrības noskaņu, turklāt cilvēkiem ir plaši pieejami dažādi informācijas avoti un lielā mērā vēstures interpretācija atkarīga no personīgās pieredzes. “Ir jāparāda fakti, lai cilvēks pats izdara secinājumus,” norādīja prezidents.

Lai veicinātu valodas apguvi un mazinātu informatīvās telpas sašķeltību, diskusijas dalībnieki uzsvēruši arī nepieciešamību ne tikai popularizēt latviešu valodas apguvi, bet arī uzlabot bilingvālās izglītības kvalitāti.

Tāpat ierosināts atteikties no mononacionālām partijām un palielināt valsts atbalstu tām politiskajām organizācijām, kurās ir plašāka mazākumtautību pārstāvniecība. Prezidents gan norādīja, ka jautājuma par partijām pamatproblēma ir tā, ka tās ir mazskaitlīgas un īsti neatspoguļo situāciju sabiedrībā, tāpēc iedzīvotājiem pašiem ir jāiesaistās vai nu partijās, vai jāveido savas organizācijas, citādi dzīvi valstī vada nelielas partijas.

“Ja kāds domā, ka mēs varēsim dzīvot tāpat kā līdz šim, tad mēs vēl pāris gadus būsim, bet tad vairs nebūsim,” rezumēja Bērziņš.

Plašākai sabiedrībai diskusijas gaitā radītie priekšlikumi tiks nodoti izvērtēšanai no 27.februāra līdz 11.martam, un iedzīvotājiem būs iespēja izvērtēt un komentēt idejas interneta vietnē “musuvalsts.lv”. Vērtējumi un idejas, kā priekšlikumus īstenot, kā arī informācija par jau darīto konkrētajā jomā tiks apkopota īpašā ziņojumā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+