Arī visjaudīgākā mašīna nevar braukt bezgalīgi. Par lampu drudzi un stresu 1
Studentiem ir intensīvs eksāmenu laiks. Par spīti tam, ka skaidri zināms – pēc mēneša vai diviem tas būs pagājis un satraukums palicis pagātnē, saņemties un saglabāt mieru tādā brīdī nav vienkārši. Biedē nezināmais, saka psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Diāna Zande un iesaka vairākas metodes, kā traucējošajām sajūtām pretoties.
Stress ir viena no bioloģiskām cilvēka organisma reakcijām uz izmaiņām vidē un liecina par gatavību tām pielāgoties. Ja šādas reakcijas nebūtu, mēs sen kā būtu izmiruši, jo tā pasargā no reālām briesmām, kā arī palīdz saņemties: nolikt eksāmenus, izturēt darba interviju, nosvinēt savas kāzas, laist pasaulē bērnu un piedzīvot daudz citu lielāku vai mazāku, priecīgu un bēdīgu satraucošu notikumu.
Par stresa tēvu dēvētais zinātnieks Hanss Selje (1907–1982) savulaik nošķīra eistresu – pozitīvo stresu – no distresa, negatīvā. “Piemēram, kādai sievietei kāds kungs izsaka bildinājumu. Rozes, gredzens… Tik brīnišķīgs notikums! Prātā jau baltā kleita un kāzas. Un tad jāsāk domāt, kā tās sarīkot, vai kleita derēs, kurpes nespiedīs, vai visiem ciemiņiem patiks… Un ja nu līs?!” apraksta psihoterapeite.
“Tātad viens un tas pats notikums var izraisīt ļoti daudz pozitīvu jūtu, bet vienlaikus rada stresu, jo tāpat kā brīdī pirms eksāmeniem ir ļoti daudz nezināmā. Zūd kontroles izjūta, esam kā izmesti ārpus savas ikdienas ērtību zonas. Taču pozitīvais stress var būt piepildošs, bet negatīvais izraisa izsīkumu.”
