Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
5. augusts, 2015
Drukāt

Juris Pūce: Dzīve laukos ir izvēle, ne neveiksme (26)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis intervijā žurnālam “Sestdiena” izteicis viedokli, ka cilvēkiem nevajadzētu dzīvot laukos, jo tas valstij izmaksā pārāk dārgi.

Nevienam nav noslēpums, ka atrast darbu laukos ir daudz grūtāk nekā pilsētā. Rūpniecība, lauksaimniecība un mežsaimniecība kļūst arvien vairāk mehanizēta, līdz ar to pakāpeniski izzūd daudzas līdz šim pierastas un tradicionālas darbavietas. Cilvēki, kas nespēj vai nevēlas pielāgoties pārmaiņām, kļūst atkarīgi no valsts pabalstiem, un ar katru gadu viņu iespējas iekļauties darba tirgū samazinās. Tomēr nosaukt lauku iedzīvotājus par “atpalikušu un viegli ietekmējamu elektorātu”, kuriem no valsts tiek “atmesti kādi kauliņi”, ir krietni pārspīlēti un vīzdegunīgi. Dzīvot reģionos arvien biežāk kļūst par cilvēku apzinātu izvēli, nevis likteņa piespēlētu neveiksmi, kā to var nojaust no Ģirta Rungaiņa visai kategoriskajiem apgalvojumiem.

Ģirts Rungainis, iespējams, apzināti sabiezina krāsas un skatās uz lauku apdzīvotību tikai no klasiskās ekonomikas struktūras apsvērumiem, nevērtējot tās izmaiņas, kas notiek cilvēku paradumos un vēlmēs. Attīstītajā un modernajā pasaulē strauji pastiprinās patērētāju vēlme pēc vienkāršām un dabiskām lietām, sākot no tīrā zemē auguša tomāta līdz stabilam ozolkoka galdam. Lokālpatriotisms vairs nav tikai pilsētu svētki vai līdzi jušana LTV erudīcijas šovā “Latvijas novadu cīņas”, bet arī ekonomiska rakstura izvēle – principiāli atbalstīt vietējos, zaļos vai sev zināmos ražotājus. To apliecina aizvien attīstītākās bioloģiskās bodītes un tirdziņi, ekoloģiskās pārtikas stendi lielveikalos, pieaugošais mazo ražotāju skaits un lokālās izcelsmes preču un pakalpojumu plašais klāsts. Pietiekami liela Latvijas iedzīvotāju daļa vēlas dzīvot veselīgāk, mierīgāk un tuvāk dabai – visu to, ko grūti piedāvāt lielpilsētām.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība reizē ir devusi arī milzīgas priekšrocības dzīvei ārpus pilsētas. Daudzu profesiju pārstāvji paveikto darbu var nogādāt vajadzīgajā vietā, izmantojot internetu, bet brīvos brīžus veltīt pastaigai mežā, dārza darbiem vai kazas slaukšanai. Tendenci tiekties dzīvot piepilsētā, mazpilsētā vai pat laukos, bet saglabāt profesionālas saiknes ar Rīgu vai kādu citu no lielākajām pilsētām var novērot jau pēdējos 20 gadus. Tagad tas sāk kļūt arvien ērtāk un vienkāršāk. To pierāda masveidīgā Pierīgas teritorijas izplešanās un arī tādi fenomeni kā Cēsis vai Kuldīga, kuras par dzīvesvietu izvēlas pat līdz šim pārliecināti rīdzinieki. Lai turpinātu veicināt lauku apdzīvotības stabilizēšanos, valstij būtu jāveic atbilstoši ieguldījumi – galvenokārt transporta infrastruktūrā, sakārtojot izslavēti bēdīgos Latvijas ceļus un pasažieru starppilsētu satiksmi.

Neskatoties uz to, ka lauku apdzīvotība tuvākajās desmitgadēs drīzāk stabilizēsies, jāpiekrīt Rungaiņa kungam, ka tas nenozīmēs strādājošo skaita pieaugumu tieši lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē. Šajās nozarēs turpināsies aizvien efektīvāka saimniekošana, kas drīzāk prasīs mazāku skaitu darbinieku, bet augstāk izglītotus. Lauku apdzīvotība nākotnē būs atkarīga no tā, cik strauji Latvijas ekonomika spēs absorbēt tehnoloģiju progresu, un ļaus šīs iespējas izmantot Latvijas iedzīvotājiem dažādās valsts daļās. Šobrīd tendences pēc iepriekšējo gadu ilgas lejupslīdes un iedzīvotāju izceļošanas uz ārvalstīm izskatās cerīgas, un viss liecina par to, ka arī nākotnē būs cilvēki, kas joprojām gribēs dzīvot un strādāt laukos. Turklāt laukos un mazpilsētās pilnvērtīgi strādās jaunie, 21. gadsimta ekonomikā integrētie, ja vien valsts necentīsies tam radīt kādas mākslīgas barjeras.

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. Izklausās, ka viss neizglītotākie un atpalikušākie cilvēki ir bannkkieri!
    Ja būtu vairāk cilvēku laukos un mazāk nenormālo rūpnīcu, kas ražo neveselīgu pārtiku, daudz vairāk cilvēkiem būtu darbs, sabiedrības veselība un apmierinātība ar dzīvi arī uzlabotos!
    Bet tā kā mums ir tik daudz banku un bannkkieru, kuriem apetīte tikai aug diez vai kas mainīsies!

  2. Tagat pats veidoju apstākļus lai tuvākajā laikā pārceltos no drausmīgās Rīgas uz laukiem, jo darbs ir caur internetu!

  3. Dzīvot laukos ir ekskluzīvi, katrs to nevar atļauties. Cik līdzekļu vien neprasa infrastruktūras uzturēšana! Akas sūknis hidrofobs, tualetes bionosēdakas, mauriņa traktors, sniega pūtējs, kvalitatīvs jumta materiāls, satelīts un 4G, utt. Bet Rungaini publicēt ir amorāli. Cilvēks, kura bizness ir piesūkties valsts budžetam ar apšaubāmas kvalitātes un godīguma pakalpojumiem nav pelnījis telpu presē.

  4. “Nevienam nav noslēpums, ka atrast darbu laukos ir daudz grūtāk nekā pilsētā” -šis ir labākais,ko rungainis jebkad ir izspļāvis!Man par šo tēmu būtu garum garās diskusijas!!!

    Tā kā mums ir naftas atradnes un smagā metālrūpniecība,tad lauksaimniecību varam atmest kā nevajadzīgu nozari!!!
    Cukura un linu rūpniecību iegrūda melnajā caurumā,sacēla rīgā 15stāvīgas biroju ēkas ar nesaprotamiem nosaukumiem un dižojas, ka ir darbs!!

    Teikšu tev tā, rungaini-VIENĪGĀ NAUDA VALSTĪ,KAS IR NOSEGTA AR DARBU IR NO LAUKSAIMNIECĪBAS!!!
    Pārējās naudas tiek tikai pārliktas no vienas kabatas otrā!!!!

    • Aprobežota domāšana, kas nesniedzas tālāk par savām kupicām.
      Nu ir nozares, kur cilvēki strādā un nopelna sev algas un nodokļus valstij! Nevajag visus, kas sēž birojos un strādā ne fiziski smagu darbu bāzt vienā maisā ar lielo un neefektīvo ierēdņu armiju, kura tērē nodokļos iekasēto naudu.

      • uzskaiti, kādas Latvijas valstī vēl ir nozres, ar ko pelna??? nauda ir tikai masonu izdomāts apdrukāts papīrs,lai nebūtu jātrādā. ir jābūt rūpniekam,amatniekam vai lauksaimniekam. (visu cieņu-izglītība,zinātne un veselība ir budžeta iestādes).
        tu strādā birojā,saņem apdrukātu papīru.esi priecīgs līdz brīdim,kamēr tev nesagribas ēst.

        • Esmu inenženieris un mūsu iestāde(mašīnbūve) 90 procentus eksportē, kas daudz maz atgūst naudu, kuru atdodam par visām importētajām precēm! Es nelieku pretstatu lauksaimniecībai, kura ir tikpat svarīga, bet es nepārspīlēju un nesaku nepatiesas galējības, ko dara tuvredzīgi ļaudis aizstāvot tikai safu sfēru un uzskatot, ka ir svarīgāki par citiem. Arī ierēdņi ir svarīgi, tikai mazāk un efektīvākus mums viņus vajaga!!!

          • es arī nevienu darbu nevērtēju augstāk par citiem.runa ir par domāšanu valsts līmenī! un re-pēc definīcijas tu esi amatnieks,jo kaut ko radi! zeķes adīt nemāki,tādēļ nolēmi būvēt mašīnas:) tikai tavi darinājumi te nav vajadzīgi! vajadzīgi tikai tie papīrīši,ko tu atdod kā nodevas.un vēl tu gribētu ēst tīru pārtiku.bet te nav vajadzīga arī lauksaimniecība,galvenais lai tantiņa kura nodod pienu būtu nodevu samaksājusi! bet tev pēc tam piens pērkams ar benzīnu vienā cenā!!!

          • Ko tu tur samurgoji? Pati pārlasi un tad spied nosūtīt!!!!!

  5. nu Rungainis jau ir viss gudrākais , viņa viedoklis ir kā āmen 🙂
    var jau redzēt Prudentijas darba augļus cik veiksmīgas ir šo “ēkspertu” ieteikumi (metalugs utt.)

  6. Tā rīgā dzīvošanas nolikšana arī kaitina. Rīgā viss ir pa rokai un ātri nokārtojams. Tie kas dzīvo laukos un algotu darbu nestrādā nesalīdziniet sevi ar rīdzinieku kurš strādā 8 h dienā- tas nav korekti. Padomājiet ja laucinieks pusastoņos izietu no mājām un pussešos vakarā atgriestos no darba noguris, plus ja vēl ir pāris bērni jāatved no pulciņa utt un vakariņas, jāiztīra māja, veļa… Pasakiet kur jums būs spēks to tomātiņu un gurķīti audzēt. Zinu tādus lauciniekus- visu nopērk maximā.
    Cik ievēroju, labi dzīvot laukos pensionētiem politiķiem un cilvēkiem gados, kuri bērnus jau palaiduši pasaulē.
    Jaunie, kuri grib nopelnīt, strādā ļoti daudz un maz laika izbaudīt laukus.
    Protams žēl tādi rīdzinieki, kuriem nav lauki uz kurieni pa vasaru biežāk aizbraukt paciemoties, palīdzēt

    • Āzi rīdziniek, es dzīvodama laukos, bet strādādama Rīgā katru dienu izeju no mājas 5 no rīta, lai atgrieztos atpakaļ ap 8-9, pat 10 vakarā (kā paveicas ar transportu), bet neskatoties uz to daru visus mājas darbus un kopju savu dārzu, kur aug gan gurķi, gan tomāti un viss pārējais dārzeņu un puķu klāsts, turklāt vēl sestdienās braucu studēt uz augstskolu, lai iegūtu jaunu specializāciju. Nenoliedzami, Rīgu apskatīt un tavus pieminētos jaukumus man nav laika, festivālus un kino ieskaitot, bet toties ģimenei un bērniem ir tīra pārtika, savas ogas un dārzeņi, puķes un zaļš mauriņš pa kuru lēkā truši un tekalē pīlēni. Ja tev nav priekšstata par lauku dzīvi un cilvēkiem, tad labāk neparādi savu aprobežotību un patērētāja domāšanu. Cik noprotu, tad atvaļinājuma laikā tu tusē ārzemēs, bet es kopju dārzu un gādāju par ziemas krājumiem no dārzā izaudzētā. Tavi ziemas krājumi acīmredzot sastāv no E-vielām, mani no svaigiem un vitamīniem bagātiem, smaržīgiem un garšīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Lauki – tas ir dzīvesveids un personīga izvēle, jo veselība, svaigs gaiss, kustības un tīra daba ir mūsu ģimenes prioritāte.

      • Vispār man tevis ir žēl. Nokārto beidzot savu dzīvi vismaz tā, lai cilvēcīgi vari izgulēties- varbūt, lai to panāktu jāmaina dzīvesvieta uz pilsētu

    • un arī tie, kas nebrauc uz rīgu, ceļas plkst 5, iet savos darbos( fiziski smagos) un atgriežas istabā plkst 23.

    • Rīdzinieks Lauku pelei un wilmy Atbildēt

      Pārlasiet manu komentāru, bet tā cītīgi. Es oponēju tiem kas saka ka Rīgā dzīvošana ir katastrofāli nepanesama un neiedomājama, savukārt laukos ir super. Jūs tikai apstiprinājāt manis teikto, ka lai dzīvotu normāli laukos(un arī pilsētā) un tos izbaudītu kārtīgi jāstrādā.
      Jā dzīvoju Rīgā un strādāju normāli apmaksātu darbu, bet Lauku peles aprobežotā domāšana traucēja saskatīt, ka man ir trīs bērni, vācu lauku un meža labumus ziemai, un neatliek atvaļinājuma laikā laiks un līdzekļi braukāt pa ārzemēm!!!

  7. Ģirta Rungaiņa augstprātībai un cinismam laikam nav robežu.

  8. Biju laukos, aizbraucis ciemos. Kad atgriezos Rīgā, pamanīju uzkrītoši daudz dīvainu cilvēku – vai ar psihiskām novirzēm, vai citus dīvainīšus. Ikdienā mēs esam pamanījušies viņus neievērot. Laukos cilvēki, ejot lauku darbos, saprotams, ir vienkāršāk ģērbušies, taču uzkrītoši daudz rīdzinieku ir slimīgi un psihiski nenosvērti. Tās ir pilsētas dzīvesveida sekas – maz svaiga gaisa, nemitīgais troksnis un stress, atrodoties ļaužu barā. Pilsētā cilvēkam nav savas teritorijas, kur pabūt vienatnē. Laukos, pat nedarot neko īpašu, cilvēki izkustas. Domāju, ka Rungainis ar savām muļķībām sen ir apnicis un nav ko viņu ņemt vērā. Valdībai gan vajadzētu veidot konsekventu politiku, lai laukos radītu darba vietas, lai mūsu zeme nepaliek neapdzīvota. Lielsaimniecības ar 1000 ha zemes nenodrošinās lauku apdzīvotību.

  9. visur bāzties ar to rungaiņa viedokli. kam tie slimie suņa murgi interesē? cilkvēki paši ir spējīgi izdarīt izvēles un pieņemt lēmumu kur un kā dzīvot. RUNGAINIS NAV LATVIJAS DIEVS TAS KUNGS pēc kura murgiem citiem būs jādzīvo.

  10. Rungai divi gali, abi neaptēsti. Gribas ņemt rungu rokās un tādus rungaiņus patriekt. Esmu dzimusi, augusi, strādāju Rīgā un tiešām jūtos kā sodīta par kaut ko, jo Rīga ar katru gadu kļūst pretīgāka. Rīgā neko nevar pagūt, jo ielās sastrēgumi, kuros diendienā jānīkst stundām ilgi, lai izvadātu bērnu uz dārziņu un izbraukātu uz darbu. Un tās ļaužu koncentrācijas nometnes lielveikalu un sporta arēnu izskatā vispār atņem jebkādu vēlmi tajos iegriezties. Jo Rīga, kāda tiek rungainiskā garā veidota, cilvēku nevis piesaista, bet atbaida. Rīga ir kā trauks, kurā caur piltuves šauro kakliņu tiek bērts un bērts. Bet vienā brīdī tas trauks ir pilns un tā piltuve aizdambējas.

  11. Esmu IT speciālists, strādāju LV firmā, bet ārzemju projektā. Paņēmu LMT 4G internetu un tagad dzīvoju un strādāju laukos, uz kantori braucu reizi 2 nedēļās.

    • ideali, ja ta var, ja darbs to atlauj. laimigais!

    • Esmu programmētājs. Strādāju UK firmā jau 3 gadus. Dzīvoju ciematā Vidzemē – uz Rīgu braucu tikai tad, kad ir nepieciešams kaut ko nokārtot. Izdarīju – pametu. Nodeklarējos laukos, lai mani nodokļi (un tie nav mazi) nonāktu vietējā pašvaldībā, nevis Ušakova kabatā.

  12. Jā, dzīvot laukos un strādāt Rīgā ir krietni dārgāk, bet tas ir ekskluzīvi, jo ir pavisam cita dzīves kvalitāte. Ja mūsu valsts politika pavērstos pret saviem iedzīvotājiem ar seju un darītu visu iespējamo, lai veicinātu darba vietu rašanos lauku teritorijās, ārpus Rīgas, tad daudzi Latvijas iedzīvotāji varētu dzīvot, strādāt, atpūsties, baudīt kultūru un vēsturi arī tuvus savām izvēlētajām dzīvesvietām laukos. ” Rungaiņi” lai dzīvo Rīgā, viņiem būs vairā vietas.

  13. Manuprat,ja cilvekam ir jadzivo Riga,tad tas ir sods par kaut ko.Dzivot maza dzivokli Riga,ka trusisiem buri,nikt sastregumos,meklet,kur nolikt masinu u.t.t.-tas ir vienkarsi murgs.Berniem ir jaaug laukos,kur viniem ir jamacas darba tikums,kur var skriet,peldeties,kramet malku,ravet darzu un visu parejo lai izaugtu par kartigiem cilvekiem,kuri prot gan naglu iesist,gan izaudzet sev ekologisku partiku.Man zel skatities uz tiem Rigas berniem,kuri ir slimigi,fiziski neatistiti un vienigais ko prot ir darboties ar datoru vai telefonu.Ja ir izglitiba un valodas,tad sodien var stradat un savu darbu pardot pasaules tirgu par labu samaksu,dzivojot kaut vai meza vidu,vienigais ir vajadzigs labs internets.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+