Protestēs pret interneta brīvības ierobežošanu 0
Rīgas domē piektdien saņemts protesta akcijas pieteikums pret Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) un tā parakstīšanu Latvijas valsts vārdā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā. Plānots, ka 13.februārī no plkst.13 līdz 15 vairāk nekā 400 cilvēku pulcēsies uz trotuāra pie Ministru kabineta Brīvības bulvārī 36, lai paustu savu neapmierinātību pret interneta brīvības ierobežošanu.
Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis aģentūrai LETA apstiprināja, ka pieteikums saņemts likumā noteiktajā kārtībā, un informēja, ka pašvaldības rīcībā pagaidām nav informācijas, kas liktu veikt ierobežojošas darbības.
Pieteikuma iesniedzējs ir programmētājs Danko Aleksejevs, kurš aģentūrai LETA pastāstīja, ka protesta kustība sociālajos tīklos jau tagad ir savākusi vairāk nekā 1000 sekotāju, tāpēc viņš pieļāva, ka dalībnieku skaits varētu būt ievērojami lielāks.
“Mums nepatīk šī vienošanās un tas, ka tā parakstīta visas Latvijas vārdā. Visi saka, ka tā ir laba vienošanās un likumdošanā nekas nemainīsies, bet tā nav! Daži teikumi esošajos likumos daudz ko maina un ir bīstami. Tiek apgalvots, ka viss, kas līdz šim bija legāls, arī turpmāk paliks legāls, bet autortiesību likums ir likums, ko laiku pa laikam zinot vai nezinot pārkāpj ikviens, tāpēc šis arguments nestrādā,” skaidroja Aleksejevs.
“Viss, kas nebija legāls, kļūs vēl nelegālāks, par to draudēs sods, cilvēkus varēs izspiegot,” uzsvēra programmētājs.
Jau ziņots, ka Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars 26.janvārī valdības vārdā parakstīja “Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp ES un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm” (ACTA).
Minēto nolīgumu iniciēja Japāna 2007.gadā, tas paredz izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.
Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs, paužot savu personīgo viedokli, norādīja, ka neatbalsta Latvijas rīcību, parakstot nolīgumu, kā arī aktu pēc būtības. Dokuments paredz, ka ir jāizspiego cilvēki, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību, un tas, viņaprāt, ir pašā saknē nepareizi.
Asociācijai pirms dokumenta parakstīšanas viedoklis neesot prasīts, un par šādu nolīgumu Šeļmanovs-Plešs uzzinājis, lasot avotus internetā. Pēc viņa domām, Latvijas nostāja nav korekta, ņemot vērā sekas, ko ACTA var radīt.
Viņš norādīja, ka aiz ACTA stāv milzīgas korporācijas, kuras tā vietā, lai izveidotu labus un vienkāršus produktus, ko var viegli nopirkt, cenšas izspiegot cilvēkus un piedzīt naudu.
Ekonomikas ministrija savukārt apgalvo, ka pēc būtības ACTA neparedz neko vairāk, kā jau noteikts Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos saistībā ar intelektuālo īpašumtiesību aizsardzību, un viss, kas līdz šim ir bijis likumīgs, būs likumīgs arī saskaņā ar ACTA.
Jau ziņots, ka līdzīgus pārmetumus par rīcību, parakstot ACTA, savai valdībai adresējusi arī Polijas tauta – iedzīvotājus ir sarūgtinājusi valdības steiga ACTA parakstīšanā un fakts, ka valdība ir tikusies ar ierakstu kompānijām un komerciālajiem medijiem, bet nav uzskatījusi par vajadzīgu konsultēties ar interneta tiesību aizstāvju grupām.
Šāds valdības solis trešdien izraisīja plašus protestus visā Polijā – Kelcē, Vroclavā, Ščecinā, Olštinā un citās pilsētās. Kelcē, kur ielās izgāja tūkstošiem demonstrantu, protesti pārauga vardarbībā, demonstrantiem uzbrūkot policijai un demolējot automašīnas.
