Latvijā
Kriminālziņas

Pusmiljons eiro par banku uzrauga ietekmēšanu. Prokuratūra atklāj Rimšēviča lietas apstākļus 16


Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena
Foto LETA

Krimināllieta pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču sākta pēc divu Trasta komercbankas akcionāru iesnieguma, kuri paši viņam piedāvājuši pusmiljona eiro lielu kukuli, preses brīfingā informēja Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena. Tieši viņa cēla apsūdzību Rimšēvičam, bet abi kukuļņēmēji no kriminālatbildības atbrīvoti, jo paši ziņojuši par notikušo.

Apsūdzība balstīta uz notikumiem, kas risinājušies laika posmā no 2010. līdz 2013. gadam. Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras ļāvušas Ilmāram Rimšēvičam būt informētam par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktajām darbībām pret komercbankām. Tieši šī informācija un Rimšēviča zināšanas par banku sektoru Latvijā ir bijis iemesls kukuļdevēja vēlmei uzpirkt LB prezidentu. Prokurore gan atturējās nosaukt kukuļdevēja vārdu, dēvējot viņu vienkārši par Trasta komercbankas akcionāru. Šis uzņēmējs 2010. gadā apmaksājis Rimšēviča nu jau bēdīgi slaveno atpūtas braucienu uz Kamčatku. Pēc šī brauciena līdz pat 2015. gada beigām LB prezidents, izmantojot savas zināšanas un sev pieejamo informāciju, palīdzējis uzņēmējam sniegt atbildes uz FKTK jautājumiem. Šādi pakalpojumi palīdzējuši likviditātes un nerezidentu problēmu mocītajai Trasta komercbankai panākt sev labvēlīgus banku uzrauga lēmumus.

Situācija saasinājusies 2012. gada augustā, kad FKTK gatavoja kādu Trasta komercbankai nevēlamu lēmumu par darbības ierobežošanu. Šajā brīdī shēmā iesaistās vēl viens bankas akcionārs. Viņi abi par starpnieku piesaistījuši vēl kādu personu, kas tiek šobrīd apsūdzēta par līdzdalību un kukuļņemšanas atbalstīšanu. Arī šīs personas vārdu prokurore neatklāj, bet, pēc publiski izskanējušās informācijas, tas ir uzņēmējs Māris Martinsons. Ar starpnieka palīdzību abas puses vienojušās, ka Rimšēvičs ietekmēs FKTK lēmumus bankai labvēlīgā virzienā, par ko saņems 500 000 eiro, kas tiks samaksāti vairākos maksājumos. Puse pirms darba paveikšanas un atlikušais – pēc. Starpniekam paredzēti 10% no kopējās summas.

Pirmā puse kukuļa tika samaksāta. 2013. gada maijā FKTK patiešām noņem bankai uzliktos darbības ierobežojumus, bet vienlaikus uzliek citus. Nesaņemot apsolīto “gala produktu”, kukuļdevēji atteikušies Rimšēvičam maksāt atlikušos 250 000. Turklāt vēl pēc dažiem gadiem, 2018. gada februārī, abi kukuļdevēji vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar iesniegumu par notikušo. Tobrīd tika uzsākts kriminālprocess, vākti pierādījumi, veiktas skaļās aizturēšanas. Pierādījumu vākšanas procesā iegūti arī 2013. gadā kādas KNAB operatīvās lietas ietvaros veikti sarunu ieraksti.

Abi kukuļdevēji, balstoties un Krimināllikuma 324. pantu, atbrīvoti no kriminālatbildības.

Tomēr vairāki jautājumi paliek neatbildēti. Galvenais no tiem – kādēļ KNAB jau 2013. gadā neierosināja kriminālprocesu par šiem pārkāpumiem, ja reiz biroja rīcībā ir bijuši sarunu ieraksti? To nevarēja atbildēt arī prokurore Jirgena, taču viņa esot pārliecinājusies, ka noklausīšanās veikta likumīgi. Prokurore arī neņēmās prognozēt, vai un kad šī lieta tiks nodota tiesai: “Šobrīd turpinās pirmstiesas process. Veikšu visas nepieciešamās darbības, lai objektīvi izvērtētu saņemto informāciju. Izmeklējot lietu, nevar paredzēt visus notikumus. Iespējams, parādīsies jauns pierādījumu kopums, kas būs jāizvērtē. Tādēļ gluži neviļus šis termiņš izvēršas. Ja iepriekš doti solījumi par konkrētu laiku, tad šādos brīžos rodas aizdomas, ka kaut kas nav labi. Negribu, lai rodas iespaids, ka šī lieta tiek vilcināta, vai kādas citas sazvērestības teorijas,” teica Jirgena. Tomēr, raugoties no šī brīža situācijas, viņa prognozēja, ka pirmstiesas izmeklēšanai būs nepieciešami vēl vairāki mēneši un atrisinājums varētu būt gaidāms, agrākais, gada beigās.

Šobrīd abi apsūdzētie savu vainu neatzīst un lūguši laiku līdz augusta beigām, lai sagatavotu rakstveida liecības. Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

LA.lv