Foto: LETA

Raidījums: “Latraps” gatavs atpirkt parādos ieslīgušā “Latvijas piena” daļas no zemnieku kooperatīva “Trikāta KS” 0

Uzņēmumu “Latvijas piens” plāno pamest tā dibinātājs un lielākais īpašnieks, aptuveni 200 zemniekiem piederošais kooperatīvs “Trikāta KS”. Tam piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs “Latraps”, pirmdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā 55
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Lasīt citas ziņas

Patlaban “Latraps” pieder 32% “Latvijas piena” daļu, savukārt “Trikāta KS” – 53,7%.

“Mēs esam izteikuši “Trikātai” piedāvājumu pirms mēneša, kas varētu daudz ko risināt. Pašlaik “Trikāta” vēl nav izlēmusi,” teica “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Trikāta” gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī “Latvijas piena” padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, bijušais baņķieris, kurš nupat konsultēja ASV investorus bankas “Citadele” iegādes darījumā.

Lēmums pārdot daļas saistīts ar milzu parādiem visiem 200 kooperatīva dalībniekiem – tiem par pienu nav maksāts vairākus mēnešus. “Iemesls tikai viens – lai mēs varētu norēķināties ar saviem zemniekiem par pienu,” skaidroja “Trikāta KS” vadītājs Uldis Krievārs.

Kooperatīvs palicis parādā, jo tam savukārt naudu par piegādāto pienu nemaksāja pašam daļēji piederošais “Latvijas piens”. Parādi veidojušies jau sen, bet punktu pielika krīze piena tirgū Krievijas embargo dēļ – parāds uzblīdis līdz trīs miljoniem eiro.

“Gribējām dot iespēju “Latvijas pienam” strādāt, un ir gan iestrādes, gan tirgi, gan produkts. Bija ļoti smaga izvēle. Mēs, cik varējām, tik vedām. No oktobra līdz aprīlim mēs bijām vienīgie piegādātāji “Latvijas pienam”. Varbūt esam par daudz iedevuši,” teica Krievārs.

Ruža atzina, ka “Latvijas piens” plāno pilnībā norēķināties ar “Trikātu”, jo zemnieki šajā situācijā nedrīkst ciest. Viņaprāt, labi domātais projekts iepriekš vienkārši ticis ne pārāk veiksmīgi pārvaldīts.

“Latraps” par “Latvijas piena” dalībnieku kļuva pirms gada. “Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,” minēja Ruža.

“Latraps” vadītājs norāda, ka pašreizējās saistības tiek pildītas. Turklāt plānots paplašināt “Latvijas piena” darbību, tāpēc tam papildus tiek meklēti arī pilnīgi jauni investori. “Latvijas piena” dalībnieku vidū pašlaik vēl ir piensaimnieku kooperatīvs “Dzēse” un Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība VAKS.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.