Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. aprīlis, 2015
Drukāt

“Rail Baltica” trases pētnieki aicina cilvēkus veidot darba grupas līdzdarbībai projektā (3)

Rail baltica II

Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa “Rail Baltica II” tehniskā projekta izstrādātāji pilnsabiedrība “RB Latvija” atzinīgi novērtē pilsonisko iniciatīvu pašvaldībās veidot darba grupas līdzdarbībai projektā un aicina to darīt vairāk novados.

“RB Latvija” aģentūrai BNS pavēstīja, ka, veidojot darba grupas, iedzīvotāji tieši līdzdarbosies plānoto trašu izpētē un pārliecināsies, kā tiek ievērotas pušu intereses, lai Latvijas interesēm izvēlētos atbilstošāko trases variantu.

“Šādas darba grupas ir ideāls formāts, lai veidotu konstruktīvu sadarbību un visu pušu iesaisti trases koridora tālākā izpētē. Ir saprotams, ka iedzīvotāju vidū, kurus varētu skart trase, ir satraukums, jo šobrīd turpinām pētīt un nav lēmuma, kur tieši atradīsies 40 līdz 60 metru platais dzelzceļa sliežu koridors. Tāpēc līdzdarbošanās turpmākā izpētes procesā, kura rezultātā tiks noteikta precīza trases atrašanās vieta, dos konkrētākas atbildes, kā plānojums veidojas, mazinot iedzīvotāju satraukumu,” sacīja “RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, norādot, ka pašvaldības un iedzīvotāju kopīga darba grupa izveidota Bauskā.

“RB Latvija” eksperti 11.aprīlī piedalījās iedzīvotāju iniciētajā apspriedē Bauskas novadā un izteica priekšlikumu veidot darba grupu “Rail Baltica II” trases plānojuma apspriešanai un izvērtēšanai. Pašvaldības ārkārtas sēdē tika izveidota Latvijā pirmā pašvaldības un iedzīvotāju darba grupa 13 cilvēku sastāvā. Jaunizveidotā darba grupa piedalīsies sēdēs, kas saistītas ar “Rail Baltica II” projekta tehniskās izpētes procesu, ietekmes uz vidi novērtējumu, lokālplānojumu izstrādi pašvaldības teritorijai, sniedzot viedokli pašvaldības deputātiem un gatavojot priekšlikumus atbildīgām institūcijām. Plānots, ka līdzīgu darba grupu varētu veidot Salacgrīvā, kur tikšanās paredzēta otrdien, 21.aprīlī.

Interesentu grupa, kas sadarbojas ar pētniekiem, spriežot par optimālāko “Rail Baltica II” trases Daugavas šķērsojumu, ir arī Daugmalē.

“Iedzīvotājiem un vietvarām ir daudz priekšlikumu un viedokļu par trases novietojumu konkrētā novada ietvaros, arī citās pašvaldībās rekomendējam veidot darba grupas. Ir iespējami divi pilsoniskās iniciatīvas veidi – ieinteresētās puses apvienojas un sadarbojas ar trases plānotājiem vai arī otrs veids – iedzīvotāji sadarbībā ar novadu pašvaldībām veido darba grupas,” minēja pilnsabiedrības telpiskās plānošanas eksperts.

Pēc viņa teiktā, Latvijā šī būs pirmā pieredze, kad plānošanas darbā tiek iesaistīti iedzīvotāji. “Sākotnējās apspriešanas laikā saskārāmies ar Latvijas sabiedrībā jau iesakņojušos stereotipu, ka viss jau ir izlemts un rīt pa manu sētu brauks traktori, kas būvēs dzelzceļu. Jāuzsver, ka esam uzrunājuši sabiedrību piecus gadus pirms “Rail Baltica II” būvniecības sākuma. Tas ir pietiekams laiks viedokļu, priekšlikumu izteikšanai un uzklausīšanai, kā arī izsvērtu lēmumu pieņemšanai,” uzsvēra Balgalis.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka 15.martā beidzās sākotnējā sabiedriskā apspriešana par “Rail Baltica II” projektu. No 23.februāra līdz 15.martam kopumā 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar “Rail Baltica II” trases, notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās iedzīvotāji un pašvaldības izteica priekšlikumus, lai tos vērtētu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.

Pēc izpētes darba noteikts, ka “Rail Baltica II” trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu. “Rail Baltica II” Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti veic pilnsabiedrība “RB Latvija”.

Pēc “RB Latvija” pārstāvju teiktā, no 15 pašvaldībām, kuras plānots šķērsot dzelzceļam, 10 ir pozitīvs viedoklis par projektu, trijām neitrāls, bet divām – negatīvs. Plānots strādāt, lai rastu risinājumus, kas apmierinātu visas puses. Līdz septembrim plānots veikt lokālplānojuma izstrādi un ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī strādāt pie tehniskajiem risinājumiem. Šogad rudenī sāksies nākamā sabiedriskā apspriešana par “Rail Baltica II” tehnisko projektu.

Līdz 2015.gada beigām plānots izvēlēties vienu trases variantu, pašvaldībās lemjot par plānotās darbības akceptu. Tādējādi 2015.gada beigās būs arī zināma dzelzceļa nodalījuma josla 40 līdz 60 metru platumā, kas norobežota ar žogu – šim variantam tiks izveidots precīzs saraksts ar skatajiem īpašumiem.

“Rail Baltica II” projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas “Aecom Ltd.” 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs – 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības līdzfinansējuma lieluma – “Rail Baltica II” projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Dzelzceļa līnija ir vajadzīga, droši vien! Bet, ir no seniem laikiem dzelzceļa trase, kura tika demontēte tīri mankārīgā nolūkā, kā sabotāžas akcija, pret valsti. No Rīgas, caur Mazsalacu un Rūjienu, uz Tallinu.
    Nav jāveido jaunas trases, kāmēr nav atjaunota satiksme, vecajās dzelzceļa līnijās, kuras dublētos.
    Atkal ir savtīgas intereses, veidojot jaunu trasi, atkal būtu kāds, kurš sevi ierakstītu miljonāru sarakstā, jo koki jāizcērt! Tos tak var pārdot !!!

  2. Visslabi bet bez lidostas likuma

  3. “Rail Baltika”gatavojas būvēt tāpat kā Krievija savulaik būvēja dzelzceļu uz Ventspili pa taisno garām Kandavai,Talsiem, lai tikai apmierinātu savas eksporta-importa vajadzības.Baltijas valstu interesēs būtu, lai Tartu, Valga-Valka, Valmiera, Cēsis, Sigulda arī varētu izmantot ieguvumus no šīs līnijas. Gan jau Raunai estakādi pāri mācētu uzbūvēt. Visur jau jaunās sliedes varētu būt blakus platajām sliedēm.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+