Mobilā versija
+4.2°C
Ivars, Ilgvars
Trešdiena, 1. marts, 2017
21. septembris, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Reiz pietrūkušais “Welcome!” (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Francijas parlamentā 16. septembrī norisinājās diezgan karstas bēgļu tēmai veltītas debates, ko ievadīja premjerministra Manuela Valsa uzstāšanās. Tajā, kā jau bija gaidāms, tika piesauktas Eiropas Savienības valstis, kas noraida bēgļu sadales obligātās kvotas. “Vairākas valstis atsakās spēlēt pēc noteikumiem. Tas ir nepieņemami. Šīs valstis aizmirst pašas savu vēsturi, šos cilvēkus, ko mēs Francijā uzņēmām, kad viņi bēga no komunistiskajām represijām.” (Citēts pēc “Public Senat”.)

Jādomā, ka Valss šo savu sakāmo neattiecināja uz Otrā pasaules kara beigām, lai gan viņa frāzēs nojaušamajos hronoloģiskajos ietvaros vienīgi tolaik no Austrumeiropas, arī no Baltijas, bēgļu gaitās devās miljoniem cilvēku, bet konkrēti Franciju šīs straumes skāra samērā maz. Savukārt pēc kara tās nekad nesasniedza tautu staigāšanas mērogus. Bēgšana bija Eiropas sadalīšanas sekas, kas izrietēja no “Jaltas kārtības” un Rietumu lielvaru pretimnākšanas Staļina totalitārajam režīmam, ļaujot tam izvērst pakļautajās Austrumeiropas valstīs masu teroru un noziegumus. Ko, starp citu, daudzas kreisās partijas dzelzs priekškara otrā pusē nevēlējās redzēt vai pat atbalstīja. Un nav īsti manāms, ka mūsdienās šīs aprindas būtu pievērsušās objektīvam komunisma izvērtējumam. Droši vien paša Manuela Valsa pārstāvētajā Sociālistiskajā partijā atradīsies biedri, kas viņam pārmetīs par komunistisko represiju atgādināšanu vispār.

Protams, Francija ir devusi patvērumu neskaitāmiem politimigrantiem, tai skaitā poļiem, čehiem un ungāriem, kuri pārsvarā veiksmīgi iesakņojās un saviem spēkiem izsitās sabiedrībā, pieņemdami par savējām un aizstāvēdami jaunās dzimtenes valstiskās vērtības. Francija bieži uzņēmusi no Austrumu bloka izraidītos vai izkļuvušos intelektuāļus – tā ir Eiropas kultūras vēstures un tāpat Francijas imigrācijas vēstures īpaša lappuse. Taču šajā garajā ar imigrāciju saistītajā stāstā, kā zināms, netrūkst ne traģikas, ne politisku divdomību, un tās reizēm caurvij arī Eiropas lielvalstu tagadējo vadītāju runas. Jo var tomēr strīdēties, cik lietderīga ir kvotās vai ar kāda t. s. pastāvīgā mehānisma palīdzību izkalkulētu bēgļu kontingentu izvietošana tajās valstīs, kurās viņi nemaz negrib uzturēties. Turpretī diez vai vajadzētu salīdzināt nesalīdzināmo un konfrontēt atšķirīgu laikmetu ārkārtīgi atšķirīgās norises, lai noveltu visu atbildību par izpalikušo solidaritāti uz Slovākiju vai Ungāriju. Austrumeiropieši savu vēsturi nebūt nav aizmirsuši. Viņi to atceras gluži labi. Varbūt pat, jāteic, pārāk labi. Vismaz sākot ar nosacīti netālās pagātnes brīdi, kad cerībā pēc nacisma izvairīties no komunisma – un tātad Francijas premjera pieminētajām represijām – “vairākas valstis”, kam uz to bija pilnas tiesības, gaidīja lielo demokrātiju “Welcome!”. Taču tā arī nesagaidīja. Savukārt šodien vairāk nepieciešami atbildīgi lēmumi, nevis vēstures paralēles. Īpaši, ja tās tiek vilktas, kā politiķiem šķiet izdevīgi, bet ne līdz galam.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ko nu kurš vērtē vairāk – jauncelsmes jauradi vai Gulag:
    ” Bet runāsim atklāti, represēto skaits nekad nav pārsniedzis 15%. Atlikušie 85% jau netika represēti un dzīvoja normāli. ” Akadēmiķis, zinātņu vēsturnieks Jānis Stradiņš (80) dalās pārdomās, kas nepieciešams Latvijas valstij, lai tā pastāvētu ilgāk kā Krišjāņa Valdemāra paredzētos 150 gadus (Trūkst Trešo tēva dēlu un Antiņu. IR.lv, 29.03.2013)

  2. Komunismu franči vērtēja un vel šodien vērtē, kā greznu uzņemšanu Kremļa paraugvietās un negribot dzirdēt pat saprast par tādām vietām kā gulags… par veselu tautu izsūtīšanu, par masveida deportācijām. Par franču intualektuāļu dalību komunistu kustībā kā modes lietu. Kas nav piedzīvots – tas nav saprotams…

Māris Antonevičs: Kurš pirmais neizturēs "Saskaņas" testu? (9)Valdošās koalīcijas partiju trio – Zaļo zemnieku savienības, Nacionālā apvienības un "Vienotības" – piedāvājums Rīgas domes vēlēšanām pagaidām izskatās pabāls.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nodokļu sistēmas reforma

Igaunijas Ekonomikas izpētes institūts aplēsis, ka pērn Latvijas valsts budžets ieguvis apmēram 8,5 miljonus eiro no Igaunijas iedzīvotāju veiktajiem alkohola pirkumiem Latvijā, ziņo LETA/BNS. Institūts aprēķinājis, ka vidēji viens Igaunijas iedzīvotājs Latvijā nopircis 50 litrus alus, 13 litrus sidra, desmit litrus degvīna, septiņus litrus alkoholisko kokteiļu, sešus litrus vīna un piecus litrus stipro alkoholisko dzērienu, neskaitot degvīnu. 39% no tiem Igaunijas iedzīvotājiem, kas speciāli brauca uz Latviju iegādāties alkoholiskos dzērienus, šim mērķim katrā braucienā iztērējuši vairāk nekā simt eiro.

Latvijas Finanšu ministrija gatavojas drīzumā prezentēt priekšlikumus nodokļu sistēmas reformai.

Vai uzticaties valsts nodokļu politikas veidotāju kompetencei?
Franks Gordons: Revolūcija sākās ar rindām pēc maizes (2)Februāra revolūcija: šos vārdus varētu likt pēdiņās, jo līdz 1918. gadam Krievijā bija spēkā "Jūlija kalendārs", kas no globāli lietojamā "Gregora" kalendāra atpalika par 13 dienām.
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (10)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+