Latvijā
Politika

Saeimas deputāti “Magņitska saraksta” balsojuma laikā “spēlē paslēpes” 16

Foto – LETA

Tā ir Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts goda lieta! Balstoties uz šādu principu, Saeima pārliecinoši atbalstījusi lēmumprojektu “Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām”. Daži tautas kalpi gan arī šoreiz izvēlējās “spēlēt paslēpes”, izvelkot savas balsošanas kartītes un nepiedaloties balsojumā.

Ar šo lēmumu Saeima aicina Ministru kabinetu rīkoties, lai liegtu Latvijas Republikas teritorijā ieceļot 49 ar tā saukto Magņitska lietu saistītām personām no Krievijas, iekļaujot tās Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

“Šī lēmuma pieņemšana ir Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts goda lieta un katra parlamenta deputāta sirdsapziņas jautājums. Latvija, iekļaujot nevēlamo personu sarakstā cilvēkus, kas iesaistīti Sergeja Magņitska lietā, sekotu Amerikas Savienoto Valstu Kongresa, Igaunijas, Kanādas, Lietuvas, kā arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu piemēram, kur jau pieņemti simboliski Sergeja Magņitska vārdā nosaukti tiesību akti, kas ļauj piemērot mērķētas sankcijas pret smagos cilvēktiesību pārkāpumos, korupcijā un citu veidu noziegumu veikšanā iesaistītām personām,” paskaidroja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”).

“Mēs šeit runājam par noziedzniekiem. Mēs zinām viņu vārdus. Mēs zinām, kas ir viņu upuri. Mēs zinām, ka tādu, līdzīgu kā Magņitskim, ir vēl desmitiem. Krievijas vara iestādes vēlas, lai Magņitska nāve nonāktu aizmirstībā,” papildināja arī deputāts Rihards Kols (NA), uzsverot, ka Latvijā nav vietas cilvēkiem, kuri tieši piedalījušies vai ir līdzatbildīgi nevainīgu cilvēku spīdzināšanā un nāvē, jo viņu klātbūtne mūsu valsti morāli kompromitētu.

Pret šādu lēmumprojektu debatēs visasāk iebilda “Saskaņas” deputāti. Piemēram, Jānis Ādamsons aizrādīja, ka Latvija rīkojas nekonsekventi un izliekas nemanot ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes slepenos cietumus, cilvēktiesību pārkāpumus Gvantanamo līča aizturēšanas nometnē. “Bet tajā pašā laikā Saeimā jau par tradīciju kļuvusi prakse vēlēšanu priekšvakarā nākt ar kādām antikrieviskām rezolūcijām. Pirms četriem gadiem nosodījām Krievijas iejaukšanos Ukrainas lietās, tagad šis lēmums,” teica Ādamsons. Saskaņieši arī norādīja, ka lēmumam pievienots saraksts ar 49 personu vārdiem, bet nav pieminēts, kas viņi tādi ir, kā saistīti ar Magņitska lietu un kādus pārkāpumus izdarījuši. Uz savu partijas biedru fona izcēlās Boriss Cilevičs, kurš gan kritizēja sagatavoto dokumentu, bet balsojumā tomēr to atbalstīja. Savukārt Valdis Kalnozols (ZZS) balsojumā atturējās un visu sēdi stāstīja par kaut kādiem “slepeniem pelēkajiem spēkiem”, kuri virza Latvijai bīstamus lēmumus.

Balsojumā lēmumprojektu atbalstīja 60 deputāti (“Vienotība”, NA, vairākums ZZS, LRA, kā arī neatkarīgie deputāti Ringolds Balodis, Artuss Kaimiņš, Gunārs Kūtris, Ilmārs Latkovskis, Aivars Meija un Viktors Valainis). Pret bija septiņi “Saskaņas” pārstāvji. Vēl trīs tautas kalpi atturējās (Valdis Kalnozols no ZZS un abi brāļi Rubiki no “Saskaņas”), bet 11 deputāti nebalsoja (“saskaņieši”, kā arī Inguna Sudraba un Silvija Šimfa).

Kalnozolu un Ādamsonu var cienīt vismaz par vienu lietu – lai vai cik samudžināta, murgaina un maz ticama būtu šo kungu argumentācija, viņi gatavi to atklāti izstāstīt no Saeimas tribīnes un neslēpjas balsojumā. Turpretim bailīgākie ZZS frakcijas pārstāvji Jānis Klaužs un Jānis Vucāns, kuri gan sēdē bija klāt, pirms šī balsojuma izņēma savas kartītes, paslēpjoties no reģistrēto deputātu loka. “Es apzināti izvēlējos nepiedalīties šajā balsojumā, jo konkrēto lēmumu uzskatu par priekšvēlēšanu izrādīšanos no atsevišķu kolēģu puses. Šis lēmumprojekts ir arī tehniski nekvalitatīvs, jo nav skaidri identificējamas sarakstā iekļaujamās personas. Turklāt es darbojos kopā ar Krievijas Valsts domes deputātiem dažādās starptautiskās organizācijās, piemēram, Baltijas jūras parlamentārajā konferencē, un man būtu grūti viņiem paskaidrot, kādēļ esmu atbalstījis tik nekvalitatīvu lēmumprojektu.

Vienlaikus es arī nevarēju balsot pret vai atturēties, jo nevēlos balsot pret cilvēktiesību aizstāvēšanu,” savu slēpšanos pēc sēdes paskaidroja Vucāns. Savukārt Klaužs uzreiz pēc sēdes aizsteidzās prom no Saeimas nama un vairs neatbildēja uz telefona zvaniem. Balsojuma laikā no parlamenta sēžu zāles pazudis bija arī Gundars Daudze (ZZS), kurš gan uzradās sēdes noslēgumam reģistrēto deputātu sarakstā. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, lūgts komentēt savu kolēģu rīcību, atzina, ka tā nav bijusi īsti korekta un vīrišķīga: “Jārīkojas atklāti. Vai nu par, vai pret!”

Magņitskis bija advokāts, kurš atklāja, ka Krievijas tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā. Viņš tika arestēts un 358 dienas turēts pirmstiesas aizturēšanas izolatorā, kur tika pakļauts spīdzināšanai un fiziskai vardarbībai. 2009. gada 16. novembrī viņš ieslodzījumā mira.

Saeimas lēmumā norādīts, ka Krievijas varas iestādes nav veikušas rūpīgu, neatkarīgu un objektīvu Magņitska aizturēšanas, spīdzināšanas un nāves apstākļu izmeklēšanu. Līdz šim neviena atbildīgā persona nav notiesāta par šiem noziegumiem, bet piecas iesaistītās amatpersonas pat saņēmušas valsts apbalvojumus.
UZZINI KĀ BALSOJA DEPUTĀTI

LA.lv