Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. jūnijs, 2014
Drukāt

Samazināta Latvijas IKP izaugsmes prognoze šim gadam līdz 3,4%

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze šim gadam samazināta līdz 3,4%, tomēr jau nākamgad Latvijas ekonomika atgriezīsies pie 5% izaugsmes tempa, liecina jaunākais EY eirozonas makroekonomikas pētījums “Eurozone Economic Forecast”.

Pētījumā paredz, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3,4%, tādējādi samazinot iepriekš izteikto 4,1% IKP izaugsmes prognozi. Latvijas IKP izaugsmes prognoze pārskatīta Krievijas ekonomikas apstākļu pasliktināšanās un Ukrainas krīzes radītās nenoteiktības dēļ, kas negatīvi ietekmē tirdzniecības vidi un uzņēmēju noskaņojumu.

Tomēr EY pētnieki atzīmē, ka jau 2015. gadā Latvijas ekonomika atgriezīsies pie 5% izaugsmes tempa, kam pamatā būs eksporta izaugsme, eiro valūtas priekšrocību izmantošana (zemas procentu likmes un samazināts valūtas risks) un politiskās nenoteiktības mazināšanās pēc šī gada vēlēšanām. Arī laikā no 2016. līdz 2018. gadam Latvijas IKP augs aptuveni 5% līmenī, saglabājot vietu starp straujāk augošajām eirozonas ekonomikām.

EY pētījums paredz, ka ekonomikai augot, bezdarba līmenis samazināsies šogad līdz 11%, bet jau nākamgad nokritīs zem 10% robežas un būs 9.7%, kam sekos turpmāka bezdarba samazināšanās līdz 8.2% 2016. gadā un 8% 2017. gadā.

“Nākotnes izaugsmei svarīgi ir nodarbinātības dati. Lai arī Latvijā bezdarba rādītāji nav īpaši zemi, darbaspēka pieejamība jau kļūst arvien ierobežotāka, ņemot vērā lielo skaitu cilvēku, kam nav tirgus prasībām atbilstošu prasmju.

Sarūkošs bezdarbs izdara spiedienu uz darba devējiem celt algas, ko jau var novērot, piemēram, pagājušā gada pēdējā ceturksnī darbaspēka izmaksām augot par aptuveni 5 – 6%. Tas samazina eksporta konkurētspēju, ja vien netiek ieguldīts produktivitāti veicinošās tehnoloģijās vai darba procesos. Šis ir jūtīgs jautājums, ko uzņēmējiem un valsts politikas veidotājiem jāpatur prātā, lai arī, protams, augoša darba samaksa veicina mājsaimniecību patēriņu, kas balsta izaugsmi,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

EY atzīmē, ka mājsaimniecību ienākumu pieaugums uztur mājsaimniecību patēriņa izaugsmi, kas šogad tiek paredzēta 4,1% līmenī, bet trupmākos četrus gadus sasniegs 4.8% pieaugumu ik gadus. EY pētnieki atzīmē, ka mājsaimniecību patēriņš lielā mērā ir par pamatu Latvijas IKP izaugsmes līmeņa atšķirībai no pārējās eirozonas. Iekšējā pieprasījuma rezultātā Latvijā arī saglabāsies augstāka inflācija nekā eirozonā, šogad sasniedzot 1,5% līmeni, bet pieaugot līdz 2,2 – 2,4% laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam. Latvija, tādējādi, izvairīsies no deflācijas bažām, kas šobrīd pārņēmušas eirozonu.

EY pētnieki izaugsmi prognozē arī eirozonai kopumā, vienotās valūtas kopienas IKP pieaugumam sasniedzot 1.1% līmeni šogad un 1.5% nākamgad, kam sekos nedaudz straujāka izaugsme turpmākajos gados. EY ekonomisti gan atzīmē, ka eirozonas izaugsmes perspektīva ir zināmā mērā atkarīga no spējas ierobežot Ukrainas krīzes eskalāciju un radītās sekas.

Tāpat eirozonā saglabāsies izaugsmes tempu atšķirības, kur Vācija, Baltijas valstis, Īrija, Spānija un Portugāle parādīs spēcīgāku sniegumu par valstīm, kas krīzes situācijas sekas pārvarējušas lēnāk, proti, Franciju, Itāliju un Nīderlandi.

Viens no galvenajiem riskiem eirozonas izaugsmei saglabājas deflācija. Šī gada maijā Eirozonas inflācijas līmenis bija tikai 0.5% un, ņemot vērā, ka inflācijas līmenis ir būtiski zem Eiropas Centrālās bankas noteiktā 2% mērķa, sagaidāms, ka Centrālajai bankai būs drīzumā jāīsteno pasākumi cenu izaugsmes veicināšanai. EY pētnieki uzskata, ka inflācijas iegrožošanas pasākumi vēlāk būtu īstenojami salīdzinoši vieglāk un efektīvāk, nekā centieni panākt ekonomikas atgūšanos, ja tiks pieļauta deflācija.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+