×
Mobilā versija
Brīdinājums +16°C
Astra, Astrīda
Ceturtdiena, 16. augusts, 2018
25. aprīlis, 2018
Drukāt

“Saules mūzika” par godu Latvijai (2)

Imanta Strangota fotoImanta Strangota foto

4. maijā plkst. 17 Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē skanēs koncerts “Saules mūzika”, kura programmā iekļauti Andra Sējāna, Jēkaba Nīmaņa, Ilona Breģes, Armanda Aleksandravičus un Riharda Zaļupes skaņdarbi, tostarp divi pirmatskaņojumi, LA.lv uzzināja orķestrī.

Izmantojot saules un gaismas simbolus, kas latviešu mākslā un mūzikā vienmēr saistījušies ar tautas brīvību un atmodu, komponisti atšķirīgi vēsta par Latviju kā neatkarīgu valsti, attēlo tās skaisto dabu un mūsdienu dzīvi dažādās tās izpausmēs, pauda orķestra “Rīga” pārstāve Simona Ruska.

Jēkaba Nīmaņa jaunais opuss Koncerts orķestrim ar gaismas partitūru “Atspulgi” balstās uz tehnoloģiju sasniegumiem, kas ļauj skanošai skaņai ar kompjūterprogrammu palīdzību radīt atbilstošu gaismu krāsu un intensitāti. J. Nīmanis par jaundarbu saka: “Varbūt es neapzināti sekoju senai komponista Aleksandra Skrjabina iecerei radīt gaismas partitūru simfonijai, kur gaisma ir nevis papildinājums, bet pamata tēma, kas ne tikai iekrāso skatuves noformējumu, bet tiešā veidā to veido, spēlētājs ar savu spēli it kā “izgaismo” skatuvi.” Gaismas scenogrāfiju telpiski veiks gaismu mākslinieks Jānis Sniķers, bet programmēšanu pats komponists.

Kopā ar Orķestri “Rīga” un diriģentu Valdi Butānu uzstāsies solisti Rihards Zaļupe (marimba), Oskars Petrauskis (soprāna saksofons), Arvydas Kazlauskas (tenora saksofons). Ievadvārdus teiks muzikologs Orests Silabriedis, piedalīsies gaismu mākslinieks Jānis Sniķers. Ar šo koncertu Orķestris “Rīga” noslēgs savu 46. koncertsezonu.

Dinamiski un aktīvi meklējumi orķestra krāsu paletē un skanējuma spožumā atrodami Armanda Aleksandravičus jaundarbā “Starmeši. Mākslīgās saules”: “Skaņdarbs ir kā paronomāze ar dažādiem gaismas objektiem (diodēm, slēdžiem, rezistoriem u.c.), no apstraktiem lāzera kūļiem līdz konkrētām projekcijām. Tās parādība ir it kā ietekmēta no citiem blakus esošiem gaismas avotiem, tā rezultātā apstraktā skaņu masas āriene iegūst citu formu, nokrāsu un izskatu.”

Rihards Zaļupe būs solists savā svītā “Meža atmosfēras” un par to teic: “Mani emocionāli pievelk daba. Kopējā noskaņa veidota, parādot dažādus marimbas tembrus, kas katrā no daļām pavīd kā mazi dabas skicējumi, dabas atmosfēras. Es ceru, ka meža, dabas un vēja noskaņa sasniegs ikvienu koncerta apmeklētāju”.

Saksofonistu Oskara Petrauska un Arvydas Kazlauskas solo skanēs Ilonas Breģes darbā “Saulains stūrītis”, kas sakņojas Aspazijas dzejoļu krājuma noskaņās un emocijās: “Bērnības un agras jaunības dienu ainas un izjūtas – tā ir dvēseles brīvība un atbrīvotība no rūpēm, sāpēm, pārdzīvojumiem, kas vairāk vai mazāk katra dzīvē ienāk līdz ar pieauguša cilvēka gaitu sākumu.” “Ne velti nosaukums ir “Saulains stūrītis” – gaišas dvēseles patvērums,” atzīst komponiste.

Andra Sējāna darba “Karavāna” ideja smelta Jozefa Haidna Atvadu simfonijas izskaņā, kad mūziķi pa vienam atstāj skatuvi, tikai A. Sējāns ir izvēlējies pretēju procesiju – orķestra mūziķu skaits uz skatuves palielināsies.

Ieeja koncertā ar bezmaksas ielūgumiem, kas saņemami 2. un 3. maijā no plkst. 12 līdz plkst. 14 Kronvalda bulvārī 8, 1. stāva foajē. Sēdvietas zālē nav numurētas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. “Skaņdarbs ir kā paronomāze ar dažādiem gaismas objektiem (diodēm, slēdžiem, rezistoriem u.c.)…” – gaismas objekti izstaro gaismo, taču nedz slēdzis vai rezistors to nedara, tāpēc neviendabīgais uzskaitījums iekavās neatbilst kopsaucējam “gaismas objektiem”.

    “Tās parādība…” – šeit domāts “paronomāzes parādība”. Paronomāze ir stilistisks paņēmiens, tātad teikums būtībā iesākas šādi: “Šī stilistiskā paņēmiena parādība…”, kā rezultātā teikumā paustā doma jau ar pirmo vārdu nevajadzīgo sarežģīšanu mazina domas skaidrību.

    “…tā rezultātā apstraktā skaņu masas āriene iegūst citu formu, nokrāsu un izskatu.” – autoram būtu vēlams paskaidrot vārdu virknējuma “skaņu masas āriene” nozīmi.

  2. Kad skaņdarba aprakstošajā tekstā atrodu gramatikas kļūdas, tad rodas visai pamatotas šaubas par autora pamatzināšanām, kā arī autora dziļā izdoma ievērojami kļūst seklāka. Lūk, tekstā pat divreiz(!) vārds “abstrakts” kļūdaini rakstīts ar “p”:
    “Dinamiski un aktīvi meklējumi orķestra krāsu paletē un skanējuma spožumā atrodami Armanda Aleksandravičus jaundarbā “Starmeši. Mākslīgās saules”: “Skaņdarbs ir kā paronomāze ar dažādiem gaismas objektiem (diodēm, slēdžiem, rezistoriem u.c.), no apstraktiem lāzera kūļiem līdz konkrētām projekcijām. Tās parādība ir it kā ietekmēta no citiem blakus esošiem gaismas avotiem, tā rezultātā apstraktā skaņu masas āriene iegūst citu formu, nokrāsu un izskatu.””

Draugiem Facebook Twitter Google+