1929. gada 2. decembrī. 500 latu ar raibām govīm 0
Pirms 90 gadiem Rīgas ostā ieradās tvaikonis “Baltanik”, kas Latvijas Bankas vajadzībām Rīgā nogādāja britu firmā “Bradbury-Wilkinson & Co Ltd.” iespiestās 500 latu banknotes. Iepriekš Latvijas valsts nebija tik lielas vērtības banknotes emitējusi, un zināmā mērā 500 latu ieviešana apritē noslēdza pāreju no Latvijas rubļiem uz latiem, līdzīgi kā tas notika pēc neatkarības atjaunošanas, kad jaunā parauga piecsimtlatu laišana tautā 1998. gadā noslēdza 1993. gadā uzsākto atgriešanos pie lata.
Par to, ka lielāku darījumu slēgšanas ērtībai nepieciešamas lielākas vērtības naudaszīmes, Latvijas Bankā bija spriests vēl 20. gadu vidū, taču 1927. gadā šo ideju atlika, jo izlēma, ka pagaidām iespējams iztikt ar 100 latu banknotēm. 1929. gada vasarā pie idejas ķērās no jauna.
“Jaunākās Ziņas” informēja, ka jaunās banknotes, kopskaitā 100 tūkstoši gabalu (līdz lata izņemšanai no apgrozības 1940. gada beigās apritē bija palikusi aptuveni puse), esot sapakotas divās koka kastēs, kas savukārt ievietotas aizlodētās metāla kastēs. Naudaszīmes averss bija violets, un tajā varēja redzēt sievieti Nīcas tautastērpā. Reverss bija zaļganos toņos un atainoja Latvijas lauku sētu.
Pastāv versija, ka tie ir kādreizējā Madonas apriņķa Kraukļu pagasta “Īvāni”, kurus angļu gravieri tipogrāfijas klišejā iemūžinājuši, vadoties no Latvijas Bankas direktora vietnieka Jāņa Stalbova piesūtītā foto. Jauno naudaszīmi apritē laida 1929. gada 20. decembrī.
Laikabiedros zināmu neizpratni izsauca fakts, ka banknotes zīmējumā lauku sētā ganījās raibas govis, kamēr Latvijā tipiskākā bija Latvijas brūnā.
