Pasaulē
Vēsture

1939. gada 15. martā. Čehoslovākijas valsts pazūd no Eiropas kartes0


Ā. Hitlers pieņem vērmahta parādi Prāgas pilī.
Ā. Hitlers pieņem vērmahta parādi Prāgas pilī.
Ā. Hitlers pieņem vērmahta parādi Prāgas pilī.

Pirms 80 gadiem agrā rīta stundā nacistiskās Vācijas karaspēks pārgāja Čehoslovākijas robežu un divās dienās faktiski bez pretošanās okupēja šo valsti. Čehoslovākija pazuda no kartes. Diktators Ādolfs Hitlers savā labā bija izmantojis arī čehu un slovāku domstarpības – ar vācu atbalstu Slovākija dienu iepriekš paziņoja, ka atdalās no Čehijas un pasludina neatkarību.

Tā paša 14. marta vakarā Hitlers izsauca uz sarunām Berlīnē Čehoslovākijas prezidentu Emīlu Hahu un ārlietu ministru Františeku Hvalkovski. Viņiem tika atklāti pateikts, ka pastāv divi tālāko notikumu varianti: vai nu vērmahts iebrūk pēc Slovākijas atšķelšanās atlikušajā Čehijas daļā, vai “Rest-Tschechei”, kā to sauca vācieši, un vācu aviācija bombardē Prāgu, vai arī abi politiķi “paļāvīgi nodod čehu tautas un zemes likteni Vācijas valsts fīrera rokās”.

Apzinoties, ka ne Anglija, ne Francija tajā brīdī nav gatavas sniegt kādu militāru palīdzību, Haha un Hvalkovskis ar smagu sirdi piekrita pēdējam. 16. martā reiha ārlietu ministrs Joahims Ribentrops paziņoja, ka okupētās zemes teritorija tiek iekļauta Lielvācijas sastāvā un saucama par “Bohēmijas un Morāvijas protektorātu”. Par tās pārvaldnieku jeb protektoru nozīmēja Konstantīnu fon Neirātu. Čehoslovākijas neatkarību pēc Sudetu apgabala atdalīšanas un pievienošanas Vācijai saskaņā ar 1938. gada Minhenes vienošanos bija uzņēmušās garantēt Anglija un Francija.

Ar savu soli Hitlers skaidri parādīja, ka uzspļauj “plutokrātiskajām” un “mīkstmiesīgajām” Rietumu demokrātijām un gatavs karam. Pat Lielbritānijas premjers Nevils Čemberlens saprata, ka diplomātiskās metodes izsmeltas, un paziņoja, ka nomierināšanas politika attiecībā pret Vāciju beigusies. Anglijas un Francijas vēstnieki, protestējot pret Čehoslovākijas iznīcināšanu, pameta Berlīni.

LA.lv