Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. janvāris, 2015
Drukāt

Sociālie pabalsti – gan dāsni, gan skopi

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts kontrole (VK), pārbaudot pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības likumību un efektivitāti, konstatējusi, ka cilvēkiem dāsnākā ir Daugavpils pilsētas dome, jo tā noteikusi septiņus jeb visvairāk sociālo pabalstu veidus, un tie piešķirti plašam personu lokam. Daugavpilī sociālo palīdzību saņem ģimenes, kuru ienākumu līmenis ir trīsreiz lielāks nekā trūcīgajām ģimenēm un pārsniedz 320 eiro uz vienu ģimenes locekli. Turpretī kā vismazāk dāsnākā tiek atzīmēta Kandavas novada dome, kur sociālo pabalstu veidi ir ierobežoti un tos saņem tikai trūcīgās personas.

Revidenti secinājuši, ka katrā trešajā pašvaldībā nav noteikts maznodrošinātā statuss, bet tas ir ļoti svarīgi, lai cilvēki, kuru ienākumi uz ģimenes locekli ir mazliet lielāki par trūcīgas personas ienākumiem jeb lielāki par 128 eiro, varētu saņemt elektroenerģijas samazināto tarifu, sākot no 1. janvāra, kā arī valsts apmaksāto juridisko palīdzību, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi utt. “Lielā daļā pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības apjoms ir tiešā mērā atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām un izpratnes par to, kā tām būtu jārīkojas. Piešķirot pabalstus un NĪN atvieglojumus, deviņas no desmit pārbaudītajām pašvaldībām no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. aprīlim ir prettiesiski izlietojušas budžeta līdzekļus vismaz 
124 200 eiro apmērā,” pastāstīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Ludzas novads labo kļūdas

Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele, izlasot interneta portālos, ka pašvaldības pabalstos un atvieglojumos izšķērdējušas lielas naudas summas, bija nepatīkami pārsteigta. “Šo naudu neesam bāzuši savās personīgajās kabatās, pirkuši dārgas kafijas vai ko citu, bet piešķīruši saviem cilvēkiem. Valsts kontroles revidenti mums ir izteikuši pāris aizrādījumu, un tos novērsīsim. Aizvadītā gada nogalē jau veicām grozījumus saistošajos noteikumos, atsevišķi nodalot trūcīgās un maznodrošinātās personas. Revidenti mums aizrādīja, ka, piešķirot jaundzimušā bērna pabalstu, nedrīkst noteikt ierobežojumus. Mēs piešķiram tikai tad, ja viens no vecākiem novadā ir deklarējis savu dzīvesvietu vismaz gadu. Tuvākajā domes sēdē spriedīsim par šā ierobežojuma atcelšanu. Taisnība revidentiem, ka sociālajiem darbiniekiem ir jāieskatās datubāzēs un jāpārliecinās, vai tiem, kas lūdz piešķirt trūcīgā statusu, materiālā rocība patiešām ir ļoti niecīga. Lūdzam izdrukas no bankām, par ko cilvēki nav apmierināti, jo par šo pakalpojumu bankai jāmaksā trīs eiro,” stāsta Gendeles kundze un ar nelielu gandarījumu piebilst, ka trūcīgo skaits novadā samazinās, tomēr 1232 cilvēki, kuriem nepieciešama palīdzība no vietējās varas, nav maz.

VK padomes pārstāve Inga Vārava uzsvēra, ka pašvaldībām ir rīcības brīvība noteikt, cik un kādi nekustamie īpašumi drīkst piederēt trūcīgai ģimenei. Pašvaldības šo rīcības brīvību ir izmantojušas, nosakot ļoti atšķirīgus kritērijus trūcīgās personas statusa un pabalstu saņemšanai. Dažas pašvaldības pieļauj, ka trūcīgai ģimenei var piederēt līdz pat sešiem nekustamajiem īpašumiem un līdz pat deviņiem kustamajiem īpašumiem. Taču tajā pašā laikā citās pašvaldībās nav iespējams iegūt trūcīgas ģimenes statusu pat tad, ja ģimenei pieder automašīna vai arī traktors, kas tiek izmantots piemājas saimniecības uzturēšanai, kā tas ir, piemēram, Rēzeknes novadā. Rēzeknes pilsētas pašvaldība dzīvokļa pabalstu ir piešķīrusi piecām ģimenēm, kurām ir uzkrājumi, kas pārsniedz sešus tūkstošus eiro, turklāt vienai ģimenei tie ir pat 49 tūkstoši eiro un 10 tūkstoši dolāru, bet astoņām ģimenēm pieder trīs nekustamie īpašumi.

Piedzīs prettiesiski saņemto naudu

Pabalstus nav žēlojusi arī Siguldas novada pašvaldība. Tur trūcīgās ģimenes statuss piešķirts ģimenēm, kurām pieder uzņēmumu kapitāldaļas, vairākas automašīnas un nekustamie īpašumi. Konstatēts gadījums, kad gada laikā pirms pabalsta pieprasīšanas ir pārdoti nekustamie īpašumi par kopējo summu, kas pārsniedz 192 tūkstošus eiro, un pēc tam ņemts aizdevums bankā par 80 tūkstošiem eiro.

Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Jānis Zilvers sacīja, ka pašvaldība izvērtēs šos gadījumus, lai konstatētu, kāpēc trūcīgās ģimenes statuss ir piešķirts nepamatoti. Ja atklāsies, ka sociālie darbinieki apzināti maldināti, tiks piedzīta prettiesiski saņemtā nauda.

“Tikai pēdējā pusgadā mums ir dota iespēja piekļūt Valsts ieņēmumu dienesta datubāzei, kur var pārliecināties par sociālo pabalstu prasītāju reālajiem ienākumiem. Jāņem vērā, ka sociālie darbinieki ir pamatīgi noslogoti, klienti gaida rindā, un steigā var kļūdīties. Es negribu apgalvot, ka pašvaldība ir bez vainas un Valsts kontrole mums pārmet nepamatoti, taču droši varu teikt, ka nepilnības nav radušās apzināti,” atzina Zilvera kungs. VK ir noteikusi, ka Siguldas novada domei pieļautās kļūdas ir jāizlabo līdz 2016. gada 4. janvārim.

Rundāles novada pašvaldības darbību sociālās palīdzības jomā nemaz nevarēja pārbaudīt, jo revīzijā konstatēts, ka tajā netiek veikta vienota un pārskatāma klientu un tiem sniegto pakalpojumu uzskaite.

No pārbaudītajām desmit pašvaldībām tikai Liepājas pilsētas pašvaldībā nav konstatētas kļūdas, jo pašvaldības sociālais dienests izmanto visas savas iespējas un ir nodrošinājis kontroli pār pieņemto lēmumu tiesiskumu.

VK un LM sadursme

Valsts kontroliere veltīja asus vārdus Labklājības ministrijai (LM), kura joprojām nav izstrādājusi un apstiprinājusi vienotas sociālās palīdzības politiku, kaut gan nabadzības mazināšana ir noteikta kā valsts prioritāte. “Politikas izstrāde ir sākta tikai 2014. gadā, un to plāno pabeigt 2017. gadā. Šīs politikas neesamību mēs vistiešākajā veidā varējām redzēt mūsu veiktajā revīzijā. Pašvaldībām nav vienota izpratne ne par sociālās palīdzības pamatprincipiem, ne sniedzamajiem atbalsta veidiem, ne arī tiesību aktos noteikto rīcības brīvības izmantošanu trūcīgās ģimenes statusa piešķiršanā,” secināja Elita Krūmiņa.

Bet LM nepiekrīt VK paustajiem secinājumiem. Ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče norāda, ka sociālās palīdzības sistēma pastāvot jau gandrīz 20 gadu un tā regulāri tiekot pilnveidota, atbilstoši sociālekonomiskajai situācijai valstī. Piemēram, jau 1995. gadā tika pieņemts likums “Par sociālo palīdzību”, bet 1997. gadā LM un Pasaules banka sāka īstenot vērienīgu labklājības sistēmas reformas projektu, kur viens no projekta komponentiem bija Sociālās palīdzības sistēmas administrēšana. Minētā projekta laikā izstrādātie politikas pamatprincipi ir saglabājušies arī šobrīd. Izstrādāta arī virkne normatīvo dokumentu sociālās politikas jomā, atgādina M. Kupče.

VK ieteikumos norādītie trūkumi no LM puses esot apzināti, proti, Labklājības ministrija jau vairākus gadus aktīvi strādājot, lai pilnveidotu sociālās drošības sistēmu. Ministrija ir veikusi pilnveidojumus valsts sociālās palīdzības monitoringa sistēmā, un pērn valdībā ir pieņemti Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi, kas vienlaikus nosaka arī datu apmaiņas risinājumus ar pašvaldību sociālajiem dienestiem par personām piešķirto sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem.

LM vienmēr esot bijis svarīgi nodrošināt regulāru komunikāciju ar pašvaldībām, lai diskutētu par nozarē būtiskiem jautājumiem un nodrošinātu vienotu izpratni par sociālās palīdzības sniegšanu. Jau pērn LM rīkojusi metodiskos seminārus visos valsts reģionos, lai detalizēti skaidrotu aktuālo informāciju par izmaiņām likumdošanā un atbildētu uz sociālos dienestus interesējošiem jautājumiem. Katru gadu LM norisinās pašvaldību sarunas, kur tās tiekas gan ar ministru, gan LM amatpersonām, lai vienotos par dažādiem jautājumiem sociālajā jomā.

Uzziņa

No izlasē iekļautajām 477 ģimenēm (1291 persona) laikā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. aprīlim trūcīgās ģimenes statuss bija spēkā vai bija piešķirts 377 ģimenēm (1050 personām), no kurām:

 121 ģimenei (341 personai) šis statuss piešķirts tiesiski;

 256 ģimenēm (709 personām) nebija tiesību iegūt trūcīgas ģimenes vai personas statusu.

Avots: VK

Pievienot komentāru

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+