Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. jūlijs, 2012
Drukāt

Staltais Gaiziņš rudzu laukos…

Foto - Guntis EniņšFoto - Guntis Eniņš

Raugoties uz visskaistākās zemes karti, vērsiet skatu uz Vidzemes, Latgales, Sēlijas pašu viducīti un jūs trāpīsit Gaiziņā, Vidzemes augstienē. Agrāk to sauca par Vidzemes Centrālo augstieni. Vēl agrāk, pirms 100 gadiem, par Gaujas augstieni. Vienlaikus būsit ieskatījušies vislatviskākajā daļā.

 

Visaugstākajā un visaukstākajā apgabalā – Gaiziņkalna dabas parkā, Vestienas ainavu liegumā, visskaistākajā Latvijas ainavā (bijušajā). Tas ir kalns ar ačgārnu biogrāfiju. Neticamu aizvēsturi un vēl neticamāku šodienu.

 

Raugoties uz visskaistākās zemes karti, vērsiet skatu uz Vidzemes, Latgales, Sēlijas pašu viducīti un jūs trāpīsit Gaiziņā, Vidzemes augstienē. Agrāk to sauca par Vidzemes Centrālo augstieni. Vēl agrāk, pirms 100 gadiem, par Gaujas augstieni. Vienlaikus būsit ieskatījušies vislatviskākajā daļā. Visaugstākajā un visaukstākajā apgabalā – Gaiziņkalna dabas parkā, Vestienas ainavu liegumā, visskaistākajā Latvijas ainavā (bijušajā). Tas ir kalns ar ačgārnu biogrāfiju. Neticamu aizvēsturi un vēl neticamāku šodienu.

Slēpotāju paradīze Gaiziņš bija 100 gadu garumā. Tagad, kad uz daudziem Rīgai tuvākiem kalniem var sapūst mākslīgo, sasaldēto sniegu, šī senā Gaiziņkalna romantika bālē un, izskatās, aiziet vēsturē. Lai gan daudzi dažādi saimnieki cenšas rīkot ziemas un pavasara karnevālus un citas atrakcijas.

Bet Latvijas laikā Vidzemes ceļvedī K. Vanags 1934. gadā rakstīja: “Gaiziņš ir dzimtenes augstākais kalns… Kad ap Daugavu pie Rīgas jau brauc ratos, Gaiziņa augstienē vēl brauc kamanās, un, kad Zemgalē rudzu lauki jau zaļo, Gaiziņa gravās vēl redzams sniegs. Kalna stāvuma dēļ vasarā žagarus no kalna virsotnes ved ar ragavām…”

 

Visvecākais Latvijas kalns

Nevienam nezinot un nemanot, tas jau ir nosvinējis savu 16 tūkstoš gadu jubileju, kamēr citi tā brāļi paliek tikai pie 15 un 14 gadu tūkstošiem. Stāsta LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas doktors Vitālijs Zelčs: “Austrumlatvijas augstieņu augstākie kalni ir vecāki par Kursas augstieņu augstākajiem kalniem. Starpība jau nav liela – tikai tūkstotis vai divi tūkstoši gadu. Vecākais kalns Latvijā nenoliedzami ir Gaiziņkalns. Apmēram tāda paša vecuma ir Augšzemes augstienes kalni. Savukārt Jurģu kalns, kas atrodas Vidzemes augstienes malā, varēja izveidoties pirms 14 – 15 tūkstošiem gadu, bet Zilaiskalns, Ķoņu kalns un citi, kas atrodas zemieņu rajonos, – pirms apmēram 13,5 tūkstošiem gadu.”

 

Brīnumainās radības

Gaiziņš kā tāds valis ir radīts ūdenī. Kad kusa biezās ledāja bruņas, Latvijas augstākais kalns atradās milzīga, ledus krastos ieskauta ezera dziļumā un bija par kādiem 28 m zemāks. No kūstošā ledus straumēm krājās sīkās māla daļiņas – dubļi. No tiem laikiem uzkrāto mālu biezums virs Gaiziņa sasniedz 28,5 m. Man tas šķiet neticami. Bet ģeologu urbumi padomju laikos to rādot. Vai varētu tā būt, ka uz Latvijas augstākā kalna virsotnes ir visbiezākais mālu nogulumu slānis – deviņstāvu augstceltnes lielumā? Daudzos kalnos urbumi nav izdarīti. Gaiziņa relatīvais augstums ir 60 m. Iznāk, ka puse no šā redzamā kalna ir mālu nogulumi augšpusē. Kamēr nav citu urbumu citos kalnos, varam sacīt: no zināmajiem kalniem Gaiziņā ir visbiezākais mālu nogulumu slānis.

 

Kā izmērīja Gaiziņu
GaizinsOld47

Par to, ka Gaiziņš ir Latvijas augstākais kalns, zināja ļoti sen, jau tad, kad Latvijas vēl nebija; līdz Latvijai bija jāgaida vēl simt gadu.

Pēc Napoleona kariem un sakāves 1816. gadā sākās lielās Krievijas lielā mērīšana un kartēšana. Un mērītājs bija vācu zinātnieks, astronoms Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve. Viņš pasaules mēroga mērīšanas darbus sāka 1816. gadā 2822 km garumā cauri desmit valstīm no Norvēģijas līdz Melnajai jūrai. Šo mērījumu līniju tagad saucam par Strūves ģeodēzisko loku. Visi darbi turpinājās līdz 1855. gadam. Tagad šis loks iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Gaiziņkalnu Strūves ekspedīcija mērīja vienu no pirmajiem, jau 1817. un 1818. gadā, un noteica tā augstumu virs jūras līmeņa 968 pēdas, mūsdienu mērvienībās 313,4 m. Kā redzam, tajos tālajos laikos ar savu astoņas pēdas garo teleskopu Strūve bija kļūdījies tikai par 1,8 metriem. Par šo lielo, unikālo darbu cara valdība Strūvi 1831. gadā iecēla par Krievijas impērijas īsteno valsts padomnieku un arī dižciltīgo kārtā, tādēļ viņa uzvārds no šā laika bija fon Strūve. 1832. gadā Krievijas Zinātņu akadēmija viņu ievēlēja par īsteno locekli.

Pagāja Pirmais un Otrais pasaules karš. Pa vidu 20 gadus bija Latvijas valsts. Bet padomju okupācijas 50 gadus valdīja ģeogrāfiskā un kartogrāfiskā tumsa, kad nedrīkstēja nekādas kartes lietot. Pēc Latvijas atgūšanas tika pārlaboti un precizēti kalnu augstumi. Pēc šīs pārbaudes atklājās lieli brīnumi: daudzi Latvijas augstākie kalni pārgrupējās citā secībā.

Gaiziņš gan palika savā pirmajā vietā. Tagadējo 12 augstāko kalnu secību var skatīt tabulā:

 

Ģeogrāfiskā vērtība, nacionālais svētums

Jau 19. gadsimtā tālajos cara laikos Gaiziņkalnā rīkoja zaļumballes. Bet Latvijas laikā Gaiziņkalns bija zemes dieva dāvana šai tautai, valstisks simbols, par kuru jātur atbildība un prieks. 1930. gadā Gaiziņkalnā uzcēla 31 m augstu koka skatu torni ar skatu laukumu 22 m augstumā. Gaiziņa augšā novietoja akmeni ar iekaltu uzrakstu: “Valsts prezidents Alberts Kviesis 1930. g. 17. VIII apmeklēja šo augstāko vietu Latvijā.”

1987. gadā 1500 ha platībā izveidoja Gaiziņkalna dabas parku, kas iekļāvās 1977. gadā izveidotajā Vestienas aizsargājamo ainavu liegumā. Tāpēc Gaiziņkalns kopš 1987. gada ir divkārši aizsargājams.

 

Top lielākais tornis Baltijā

GaizinBedreAtmodas laikā sāka celt torni Gaiziņkalna virsotnē. Piecpadsmit stāvu augstais torņa korpuss no rūsganiem ķieģeļiem līdz Padomju Savienības sabrukšanai arī tika uzcelts. Bet tagad tornis brūk jau 22 gadus. Tas būtu bijis lielākais un lieliskākais skatu tornis Baltijas valstīs. Augšā bija paredzēts restorāns, kas lēnām grieztos ap savu asi kā brīnums, lai apmeklētājiem stundas laikā pavērtu brīnišķīgās Vidzemes augstienes daudzo kalnu, ezeru, mežu un lauku ainavas.

Bet, kamēr apzinīgie latvieši cīnījās par atmodu, veiklie Gaiziņkalna torņa cēlēji tirgoja apkārtējiem privātmāju cēlējiem cementu un ķieģeļus. Tāpēc šo torni uzmūrēja vairāk ar smiltīm un iekšējo apdari nepaspēja, nemaz nerunājot par liftiem un rotējošo restorānu. Tagad varenajā tornī kāpt aizliegts un tas ir dzīvībai bīstams.

Atmodas un pēcatmodas laikā Gaiziņkalna apkārtni saraustīja gabalos: notikumi griezušies kā Gaiziņa tornī plānotais rotējošais restorāns. Draudošais tornis pieder mantiniekiem. Kā cilvēku dzīvībai bīstamu viņiem torni liek nojaukt. Bet īpašniekiem nav tādu līdzekļu, jo nojaukšana prasa milzīgas summas.

 

Bet Gaiziņa dabas parkā kalnu netrūkst. Miljonārs Gunārs Ķirsons nopērk turpat blakus citu virsotni un skaistu gabalu no leģendārā Viešūra krasta. Uzbūvē fantastisku restorānu un viesu namu, bet Riekstukalnā viņš sāk stumt augšā zemes vaļņus. Enerģiskais uzņēmējs Riekstukalnu nosauc sava zīmola vārdā par Lido kalnu, bet tauta to biežāk sauc par Ķirsona kalnu.

Kas mūsdienu laikmetā latviešu miljonārs? Būs labvēlīgs censonis un mecenāts, kā savulaik A. Dombrovskis “Ziemeļblāzmas” cēlējs, un Riekstu kalnu uzstums vēl augstāku par veco Gaiziņu! Un cik tur daudz, ja labi papūlēsies, varēs uzstumt augstāk par Munameģi. Bet zaļie dabas sargi saceļ troksni: aizsargājamā dabas teritorijā nedrīkstēja kokus cirst, nedrīkstēja mākslīgu kalnu kā piramīdu ar mehānismiem sastumt.

Kamēr šāds troksnis, plīst “piramīdas burbulis” un lietus palu straumes skalo uz leju sastumto kalna virsotni, izraudamas tanī dziļas erozijas gravas.

Bet ar to notikumi nav beigušies. Ķirsons lielos īpašumus un arī sašķūrēto Riekstu kalnu (Lido kalnu, Ķirsona kalnu) pārdod savam draugam Jurijam Šestakovam. Tagad pienāk ziņa – Ķirsona īpašumi pārdoti tālāk “Latvijas balzama” galvenajam īpašniekam Šefleram, kuru meklē Interpols.

 

Gaisma Gaiziņa galā

Tikko nāk ziņa – Madonas novada dome ir noslēgusi līgumu ar Lejas Gaiziņu īpašnieci Liānu Inesi Apeli par Gaiziņkalna virsotnes iznomāšanu 2,5 ha platībā uz 13 gadiem Madonas novada domei, lai tā varētu beidzot daudzcietušo Latvijas svētvietu savest kārtībā, nojaukt bīstamo torni un tā vietā uzcelt jaunu. Ja viss izdosies, šis dārgais Gaiziņa atgūšanas un sakārtošanas projekts tiktu finansēts par Eiropas Savienības līdzekļiem.

 

Par vienu gan es no savas puses gribētu noteikti iestāties – nedrīkst nojaukt pašreizējo Gaiziņa torni, kamēr nav dotas pilnīgi drošas garantijas, ka vietā tiks uzcelts jauns, jo atstāt Latvijas augstāko kalnu bez orientiera un bez atpazīšanas iespējām šajā krūmos, mežos zūdošajā Latvijā būtu kļūda.

 

Pirms simt gadiem pirmajā latviešu valodas konversācijas vārdnīcā ir rakstīts, ka

“no Gaiziņa paveras skaistākā Vidzemes ainava. Skaidrā laikā no šejienes var saskatīt septiņu draudžu baznīcu torņus”.

Šodien tikai pa Golgātas spraugu ar zināmu piepūli izdodas saskatīt Viešūra zilos ūdeņus, zeme aizaug un zūd latviskā ainava, kas bija gleznaina ar savu bagāto daudzveidību. Tāpēc kaut jel skatu torņus būtu centušies būvēt vairāk.

Rakstīt par nozīmīgu kalnu, it īpaši par Gaiziņu, nav viegli, jo nevar stāstīt, tikai veroties uz tā iekšpusi. Kalns ir tāluma rādītājs, tālumā saucējs un vēsturisko patiesību izgaismotājs. Nevar taču pabeigt rakstu par Gaiziņu, neko nepasakot par brīnumaino visaugstāk izplūstošo Latvijas avotu, neko nepasakot par Raganīti, par daudziem visaugstāk gulošajiem ezeriņiem, par Krustenīti un tā līdaku, kas izmēros varētu pārspēt krokodilu, ja vien tiktu atrasta un izmērīta. Pavisam nepilnīgi un aplami ir nepastāstīt par visaugstāko vidējā lieluma ezeru – Viešūru, kas ir visdaudzveidīgākais gan pēc ezerdobes reljefa, gan vēsturisko notikumu, mitoloģisko vietu un ticējumu bagātībā. Nepastāstīt par Viešūru nozīmē nepastāstīt par Krūmiņtēvu (Jāni Krūmiņu) – pateicoties viņam, Viešūrs un Gaiziņkalns ir visbagātākie un rūpīgāk izpētītie Latvijā.

Tāpēc nākamajā reizē ir jāraksta par Viešūru.

 

Latvijas 12 augstākie kalni

Nr.
p. k. Nosaukums

Administratīvā

piederība

Absolūtais

augst. (m) v.j.l.

Relatīvais

augst. (m)

1.
Gaiziņkalns Bērzaunes pag. 311,5 61,6
2.
Sirdskalns Bērzaunes pag. 296,8 60,4
3.
L. Liepu kalns

Kaunatas pag.*

289,3 86,0
4.
Abrienas kalns Bērzaunes pag. 287,3 42,3
5.
Dzerkaļu kalns Kaunatas pag.* 286,3 89,2
6.
Nesaules kalns Aronas pag. 284,2 46,8
7.
M. Gaiziņkalns Bērzaunes pag. 283,6 35,0
8.
Ķelēnu kalns Bērzaunes pag. 283,4 61,2
9.
Dravēnu kalns Vestienas pag. 282,7 46,3
10.
Bolēnu kalns Bērzaunes pag. 282,5 39,0
11.
Boķu kalns Vestienas pag. 276,8 40,0
12.
Dēklaiņu kalns Vestienas pag. 275,8 32,0

*  Kaunatas pagasts atrodas Rēzeknes novadā.

Desmit no divpadsmit Latvijas augstākajiem kalniem savā tuvumā kā tāds barvedis pulcējis Gaiziņš.

 

Austrumeiropas līdzenuma augstākie kalni

Nr.
p. k. Nosaukums Administratīvā
 piederība Absolūtais
 augst. (m) v.j.l.
13.
Gaiziņš Latvija 311,5
14.
Munameģis Igaunija 318,0
15.
Aukštojs Lietuva 293,84
16.
Dzeržinska kalns Baltkrievija 345,0

 

Tautas teika

Nav ziņu, ka ap Gaiziņa taisīšanu būtu darbojies velns. Vairākas dažādu variantu teikas stāsta šādu notikumu.

Ganam pazūd govis. Viņš tās meklē un atrod Gaiziņa kalnā, kur visas govis kāri laiza zemi. Izrādās, tur apakšā ir sāls. Gans parāda saimniekam. Saimnieks rok sāli, kas tajos laikos bija liela vērtība. To pamana arī kaimiņi. Nu visi rok. Bet necik ilgi. Kolīdz uzzinājusi krievu valdība, tā visus padzinusi, sāls vietu aizbērusi. Un nu vairs neviens to sāls vietu nevar atrast.

Zīmīga un gandrīz pravietiska teika – pēc satura dziļākās būtības pie Gaiziņa līdzīgi notiek arī šodien.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+