Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
29. aprīlis, 2013
Drukāt

Tagad arī pacienti drīkst ziņot par zāļu blaknēm

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Lai mazinātu medikamentu izraisītus riskus, par konstatētām zāļu blaknēm ziņojumus tagad drīkst iesniegt ne tikai ārsti, bet arī pacienti.

 

Ar katru jaunu zāļu paaudzi medikamentu spēks un iedarbība pieaug, un tie arvien vairāk spēj uzlabot pacienta dzīves kvalitāti un paildzināt cilvēka dzīvi. Tomēr ir ne tikai ieguvums – vienlaikus iespējams arī neliels, bet reizēm pat ļoti nopietns risks – katrs cilvēks ir individuāls, un viena un tā pati tablete, nonākot organismā, var uzvesties atšķirīgi. Lai gan pirms zāļu reģistrācijas tās rūpīgi pārbauda, jebkurām ir iespējamas nevēlamas reakcijas, jo izpētē nekad nevar iekļaut tik daudz cilvēku ar dažādām slimībām, lai noskaidrotu pilnīgi visu.

Jo stiprāka zāļu darbība, jo nopietnākas var būt blaknes. Visām piemīt divējāda daba – tās var ārstēt un var arī kaitēt, ja lietotas neracionāli. Tādēļ vērts atgādināt, ka zāļu nepamatota lietošana var kaitēt veselībai! Ikreiz, lietojot medikamentus, ir risks izpausties zināmai vai, retākos gadījumos, līdz šim vēl neatklātai blaknei. Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore Inguna Adoviča apstiprina, ka jebkurām, pat vienkāršākajām zālēm ir blaknes.

Līdz šim tikai ārstiem un farmaceitiem bija pienākums ziņot par novērotām zāļu blaknēm. Jau 1. februārī Latvijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 47 “Farmakovigilances kārtība”, kurā šādas tiesības piešķirtas arī pacientiem.

Farmakovigilance ir jauna zinātne par zāļu drošumu. Tās mērķis ir visā zāļu mūžā tās uzraudzīt un identificēt jaunas iespējamas problēmas, tās vērtēt un mērķtiecīgi pētīt, lai laikus varētu novērst potenciālo kaitējumu pacientiem. Medikamentu īstā dzīve sākas tikai tad, kad tie nonāk aptiekās.

– Zāļu izpēte nebeidzas pēc to reģistrācijas nacionālā aģentūrā. Protams, atšķirīga ir situācija – vai aktīvā viela ir pilnīgi jauna vai jau sen lietota. Tādēļ aicinu ikvienu, kurš konstatējis iespējamu zāļu izraisītu blakni, nebūt vienaldzīgam pret sevi un citiem un par to ziņot Zāļu valsts aģentūrai. Tā kopīgi varam mazināt zāļu izraisītus riskus, – uzsver I. Adoviča, mudinot pacientus būt aktīviem un ziņot par blaknēm, kas šķiet būtiskas. Iespējams, tās, kas sākotnēji atzītas par retām, ir pietiekami izplatītas, lai tagad klasificētu kā diezgan biežas. Un labāk ar to rēķināties.

Ik gadu ZVA no ārstniecības personām saņem tikai aptuveni 300 zāļu blakņu ziņojumus, kas nebūt neliecina par patieso gadījumu skaitu. Aģentūras Zāļu blakusparādību monitoringa nodaļas vadītāja Inese Studere piebilst, ka bieži vien ziņojumi par blaknēm izrādās vien zāļu nepareizas lietošanas sekas.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis pauž apmierinājumu, ka zāļu aprakstos ir uzskaitītas visas iespējamās, tātad – jau konstatētās blaknes, taču vienlaikus uzsver pacientu nespēju izvērtēt savu veselības stāvokli un neapmierinātību ar ārsta iebildumiem un skaidrojumiem:

– Atnes zāles, noliek uz galda un pasaka: man ir blakne, piemēram, caureja. Vārds pa vārdam, un izrādās, ka patiesībā pacientam ir vēdergripas vīruss, kas to izraisa! Vai arī no simts aprakstā minētām blaknēm kāds vienu sev pavisam noteikti var atrast! Turklāt ir zāles, kam sagaidāmi blakusefekti.

Lai pareizi izvērtētu blaknes un lemtu par ziņojumu, Latvijas Farmaceitu biedrības valdes priekšsēdētāja Kitija Blumfelde iesaka konsultēties ar ģimenes vai ārstējošo ārstu, jo ir jāņem vērā gan pacienta blakus saslimšanas, gan mijiedarbība ar citām zālēm. Savukārt I. Adoviča mudina rēķināties ar risku un ieguvumu attiecību, jo, piemēram, onkoloģisko slimību pacientam matu, uzacu un skropstu izkrišana ir mazsvarīga blakne, salīdzinot ar tai pretnostatīto vērtību – būt dzīvam!

Ziņojumu mērķis nav panākt kādu zāļu izņemšanu no apgrozības, bet gan pārbaudīt un uzkrāt informāciju. Šādā veidā tiek pārskatītas un papapildinātas zāļu lietošanas instrukcijas.

– Vajadzīgs ļoti nopietns signāls, lai pēc risku un ieguvumu izvērtēšanas zinātniski pamatoti lemtu par zāļu izņemšanu, – skaidro I. Studere. Šāds precedents bija pagājušā gadsimta 50.–60. gados, kad pasauli pāršalca tā sauktā talidomīda traģēdija. Tās bija zāles, ko sliktas dūšas, satraukuma un miega traucējumu gadījumā izrakstīja grūtniecēm. Lai gan tās bija efektīvas, šīm sievietēm dzima bērni ar invaliditāti – tā saukto fokomēliju, kam raksturīgas saīsinātas, deformētas ekstremitātes.

Gatavojot ziņojumu par blaknēm, tajā var minēt arī zāļu efekta neesamību vai veselības traucējumus, kas rodas, ja preparātu lieto neatbilstoši aprak­stam: pārdozējot, nepareizi vai bez vajadzības. Būtiskākā informācija par blaknēm ir tad, ja zāļu lietošana ir apdraudējusi dzīvību, ir radījusi invaliditāti vai darba nespēju, vai ir bijusi nepieciešama hospitalizācija.

Saņemot informāciju par zāļu blaknēm, ZVA to analizē un nosūta uz Eiropas Savienības zāļu blakusparādību datubāzi.

Lai gan uztura bagātinātāji lielās devās arī var radīt ārstniecisku efektu, tiem nav veikta tik nopietna izpēte, tāpēc sūdzības par šiem līdzekļiem var iesniegt Pārtikas un veterinārajā dienestā, kas veic preparātu reģistrāciju un īsteno uzraudzību.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+