Ekonomika
Nauda

Tikai kriminālprocesi palīdzēs atgūt reputāciju: bijušais ASV federālais prokurors māca, kā atņemt netīru naudu0


Stefans D. Kasella
Stefans D. Kasella
Foto: Ivars Bušmanis

Bijušais ASV federālās valdības prokurors aktīvu konfiskācijas un naudas atmazgāšanas jautājumos Stefans D. Kasella piedalījās divu dienu seminārā Latvijas Kontroles dienesta (Ilzes Znotiņas vadītais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests) darbiniekiem, kā vērsties pret netīrās naudas atmazgāšanu. “LA” pēc tam iztaujāja viņu par to, kāpēc un ko vajadzēja mācīt.

 

Kontroles dienests līdz šim ir bijis šaurais pudeles kakls aizdomīgu darījumu pārbaudīšanā. Tas tika attaisnots ar zemo kapacitāti, vienkārši sakot, darbinieku trūkumu tik lielas naudas plūsmas kontrolē. Kāds iespaids radās jums pēc divām dienām: aizdomīgo naudu nespēj izsekot tāpēc, ka trūkst darbinieku, zināšanu, prasmju vai sadarbības ar citām finanšu institūcijām?

Stefans D. Kasella: Kaut neesmu šeit tikai divas dienas – atbraucu ātrāk nedēļas nogalē, trīs dienas tikos ar kolēģiem, sniedzu prezentācijas, bet tik un tā tas nebūtu godīgi tagad sniegt kādu vērtējumu. Man radies iespaids ka, lai kāda arī būtu pagātne, tagad Kontroles dienests ir ļoti nodevies cīņai pret naudas atmazgāšanu, arī darbinieki ir aizrautīgi, it īpaši direktorei Ilze Znotiņai ir enerģisks raksturs.

Lai spētu vērsties pret naudas atmazgāšanu, ir jābūt vairākiem priekšnoteikumiem. Likumiem. Cilvēkiem, kuri apzinās problēmu un vēlas to atrisināt. Ir jābūt kapacitātei to atrisināt. Es nezinu, vai iepriekš viņi spēja identificēt problēmas un vai dienesta rīcībā bija pietiekami resursi, bet zinu, ka viņi šos pārkāpumus nav noveduši līdz tiesai, nav piemērojuši likumu, nav pārliecinājušies, vai šādas lietas pieņemtas vai noraidītas no tiesnešu puses. Latvijā nav nopietnu izskatītu lietu, līdz ar to nav pieredzes par pierādījumu vākšanas kļūdām.

Viņiem vajadzēja mēģināt arī iepriekš. Bet varbūt tā ir tikai mana spekulācija un Kontroles dienestam man nezināmu iemeslu dēļ nebija tādu iespēju.

 

Jūs 30 gadus esat bijis ASV prokurors lietās par naudas atmazgāšanu. Kam tieši vajag uz tiesu atnest pierādījumus – finanšu uzraudzības institūcijai, prokuratūrai, policijai?

Darījumu uzraudzība vispirms domāta, lai novērstu noziegumu. Bet, ja tas jau ir noticis, nepieciešama sadarbība ar finanšu institūciju. Nepieciešami izmeklētāji ar pieredzi un izpratni finanšu transakciju lietās. Nepieciešami ir prokurori, kas spētu uzraudzīt izmeklēšanu, atrast lieciniekus un nostiprināt liecības. Ļoti bieži ir nepieciešama starptautiska sadarbība, lai izdotu pieprasījumus un sagādātu pierādījumus.

 

Kā jūs pamanāt naudas atmazgāšanas pazīmes šādos pārskaitījumos?

Dažādos veidos. Visbiežāk bankas ziņo par aizdomīgu darījumu. ASV Banku uzraudzību veic FIU (Financial Intelligence Unit) – Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls, ko jūs saucat par FINCEN. Tas ziņo prokuroriem. Ja prokurors uzskata, ka konkrētais darījums ir šaubīgs, tiek veikti pieprasījumi bankām.

Saņemam arī sūdzības par aizdomīgām investīcijām, kuras nāk no Krievijas, Ķīnas, Latīņamerikas. Piemēram, par investīcijām, kuras tiek veiktas skaidrā naudā. Šajos gadījumos proaktīvi pārbaudām naudas izcelsmi.

 

Vai ASV prokurori tiek iesaistīti tik agrīnā stadijā?

Katrā valstī darbs tiek organizēts citādi. Es kā prokurors esmu iesaistīts no tā brīža, kad saņemu FINCEN ziņojumu par aizdomīgu darījumu. ASV bieži notiek tā, ka, jau prokuroram nolemjot, ka šis gadījums jāizpēta, tiek nozīmēts izmeklētājs un operatīvā grupa. Ja tas ir starpnozaru gadījums, tiek iesaistītas un kopā strādā dažādas aģentūras, vairāki prokurori.

 

Latvijā pagājušajā gadā bija lieli satricinājumi finanšu sektorā un tika veikti daudzi pasākumi – strauji samazināts nerezidentu sektors, apturēta lielākā nerezidentu banka, slēgtas čaulas kompānijas. Un tikai pēc tam klajā nāca “Moneyval” ziņojums ar 2017. gada faktiem, kas vairs neatbilda īstenībai…

Nedomāju, ka Latvija viena pati ir toksiska, bet viss šis pasaules reģions – Baltijas valstis, Moldova, Ukraina – tā ir liela teritorija uz kartes, kur atrodama Krievijas organizētās noziedzības nauda, kleptokrātijas nauda.

Šim reģionam cauri iet nauda no citām pasaules daļām, piemēram, no Ķīnas. Nonākot Eiropas Savienībā, tā tālāk brīvi plūst pa pasauli.

Tāpēc cilvēki, kuri grib noslēpt naudu, meklē to ES valsti, kuras finanšu institūcijām ir vājākas prasības, mazāk uzrauga uzņēmumus, tā īpašniekus vai patiesā labuma guvējus. Vēsturiski bankas šajā reģionā, ne tikai Latvijā, šajā ziņā ir bijušas mazāk rūpīgas. Tās nepapūlēsies noskaidrot, kas ir patiesie labuma guvēji, teiksim, Šeišelu salās vai Panamā reģistrētam uzņēmumam. Un nauda plūdusi cauri uz Rietumiem. Tāpēc nedomāju, ka Latvija kaut kādā ziņā ir izņēmums. Cilvēki, kuri grib atmazgāt naudu, atradīs vājāko ES ķēdes posmu. Nauda jāuzmana rūpīgāk.

 

Pēc tam kad Latvijā veikti stingrāki finanšu uzraudzības pasākumi, nerezidentu nauda no Latvijas aizplūdusi uz Čehiju, Slovākiju, Kipru, arī uz Poliju, Vāciju, Luksemburgu, Apvienoto Karalisti, kas visas ir ES dalībvalstis… Vai tās tagad ir vājākie ķēdes posmi?

Viss, ko varu teikt, izskatās, ka Latvijā apzinās un sāk vērsties pret šīm problēmām. Kontroles dienests palielina savu kapacitāti ne tikai skaitliski, bet arī ekspertīzes spējā. Tie ir pareizie soļi pareizā virzienā. Bet mēraukla efektivitātei būs apsūdzības celšana un konkrēti gadījumi tiesā.

 

Ko tieši mācījāt mūsu Kontroles dienesta darbiniekiem?

Šajā seminārā es un mani kolēģi no Izraēlas un Itālijas apmācīja, kā konfiscēt aktīvus. Mans uzdevums bija izskaidrot, kāpēc un kā jāidentificē aktīvi, kas iesaistīti naudas atmazgāšanā. Kā laikā un likumīgi izpētīt, kur līdzekļi ir noslēpti. Kā novērtēt aktīvu vērtību. Kas ir jāpierāda. Kāda ir procedūra.

Kā ievērot cilvēktiesības. Kā iegūt orderi citā valstī. Tipisks gadījums: nauda nozagta Krievijā, izgājusi caur Latvijas banku, īslaicīgi ienākusi Ņujorkas bankā – šajā gadījumā ir jāpapūlas noteikt naudas izcelsmi sadarbībā ar Latvijas un Krievijas institūcijām.

 

Vai nesaņemat informāciju, vai šie dokumenti nepalīdz noskaidrot naudas izcelsmi?

No dažām valstīm ir grūti saņemt reģistra dokumentus. Manā praksē nav bijuši gadījumi, kad informācija jāpieprasa tieši no Latvijas. Pēc reģistra redzam, ka miljoni ienākuši, miljoni izgājuši no bankas. Pieņemsim, Krievijā nozagti vairāki miljoni dolāru, un tie iziet caur kādu Latvijas banku – divi miljoni paliek noguldīti, kādi miljoni aizsūtīti uz Moldovu, kādi nonāk Ņujorkas bankā. Tieši kuri miljoni aizgāja uz Moldovu un kuri – uz Ņujorku?

 

Vai Latvijā fiksējāt kādas likumu nepilnības, kas traucētu vērsties pret naudas atmazgāšanas noziegumiem? Varbūt kāds seminārā taisnojās: “Mēs jau gribētu, bet likums neļauj.”

Nē, seminārā neviens to neteica. Vienīgais, ko dzirdēju, ka likums ir piemērojams, bet nezinām, cik tas atbilstošs, jo neesam praksē pamēģinājuši…

 

Latvijā izlēma likvidēt čaulas kompānijas, kaut gan Eiropas valstīs tās mierīgi pastāv. Vai tiešām tās bija jālikvidē?

Caur čaulas kompānijām starptautiski visvairāk atmazgā naudu. ASV visbiežāk vainojamas tās. Mēs gribam uzzināt, no kurienes nauda nāk un kurš stāv aiz tās.

Pieņemsim, uzņēmums “XWZ” reģistrēts Latvijā, mēs Latvijas komercbankai izdarām pieprasījumu, kas ir “XWZ” īpašnieki. Saņemam atbildi: īpašnieks reģistrēts Karību salās. Vaicājam: kas ir īpašnieks? Saņemam atbildi: nezinām. Vai nu jālikvidē čaulas kompānijas, vai jānodrošina pilnīgs caurspīdīgums čaulas kompānijas patiesā labuma guvējiem.

 

Vai patiesā labuma guvēju noskaidrošana svarīga tikai naudas atmazgāšanas novēršanai vai tā ASV ir arī politiska problēma – nezināt kam pieder īpašumi?

Jā, tā ir arī politiska problēma. Var ienākt nauda no personām, kuras iesaistītas kriminālās aktivitātēs, un kropļot tirgu. Veseli kvartāli ar dārgām villām tiek iegādāti par cenām, kas ir virs tirgus cenas. Neviens tajās nedzīvo. Nauda nāk no Austrumeiropas vai Krievijas. Arī no Ķīnas. Maiami štatā – no Dienvidamerikas. Nekustamo īpašumu tirgū jāsacenšas ar šo nezināmas izcelsmes naudu – tas kropļo tirgu, un tā jau ir politiska problēma. Mēs gribam uzzināt, kas tās nopircis. Tas ir jāatklāj. Nauda nedrīkst no diktatūras valstīm nekontrolēti plūst uz ASV, un mēs nedrīkstam atļaut biznesu veidot šādi.

 

Cik ilgā laikā, jūsuprāt, Latvija spēs novērst naudas atmazgāšanas riskus un atgūt reputāciju?

Nepateikšu konkrētu gadu skaitu, bet, ja īsā laikā izdosies pāris sekmīgi kriminālprocesi, tad pēc gada varēsim konstatēt uzlabojumus.

 

Latvijas institūcijām jāuzrāda panākumi jau pusgada laikā, kad “Moneyval” jau gatavos nākamo ziņojumu…

Ja “Moneyval” mani atkal uzrunās, tad vasarā es varētu būt viens no tiem, kas turpinātu darbu pie jūsu valsts novērtēšanas.

 

 

UZZIŅA

Stefans D. Kasella

Viens no federālās valdības vadošajiem ekspertiem aktīvu konfiskācijas un naudas atmazgāšanas jautājumos vairāk nekā 30 gadus.

20 gadus kā federālais prokurors – ASV tieslietu departamenta aktīvu atsavināšanas un naudas atmazgāšanas nodaļas vadītāja vietnieks un vēlāk kā ASV Advokātu biroja aktīvu atsavināšanas un naudas atmazgāšanas nodaļas vadītājs Baltimorā, Merilendā, – tiesāja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās un izstrādāja daudzus federālos konfiskācijas un naudas atmazgāšanas apkarošanas noteikumus.

ASV Aktīvu konfiskācijas likuma autors, vairāk nekā 40 likumu komentāri par naudas atmazgāšanu un atsavināšanu.

Saistītie raksti

Apmācījis valsts un federālos prokurorus un aģentus, un viņu kolēģus daudzās ārvalstīs, tostarp vairāk nekā 200 lekcijas Dienvidkarolīnas universitātes Nacionālajā advokātu centrā.

Grāmatas “Aktīvu konfiskācijas likums Amerikas Savienotajās Valstīs” (2012) autors.

Pašlaik kā “AssetForfeitureLaw” LLC izpilddirektors sniedz konsultācijas tiesībaizsardzības iestādēm un privātajam sektoram.

LA.lv