Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. decembris, 2012
Drukāt

“Transparency International” Latviju ierindo 54. vietā

aploksne_leta8

Saskaņā ar organizācijas “Transparency International” (“TI”) noteikto korupcijas uztveres indeksu Latvija šogad ierindota 54. vietā no pavisam vētītajām 176 valstīm un, pēc jaunas metodoloģijas vērtējot, ir ieguvusi 49 balles no simts maksimāli iespējamajām.

 

 

Lietuvas rezultāts (48. vieta) ir labāks, bet Igaunija (32.) atkal pārsniedz rādītāju, kādu mūsu valsts Nacionālā attīstības plāna sastādītāji izvirzījuši par mērķi Latvijai līdz 2020. gadam. Un eksperti vienā balsī apgalvo, ka Latvijas sniegums uz attīstīto demokrātisko valstu fona tātad ir un paliek nepietiekams vai pat “kritiski zems”.

Pret “TI” pētījumu var izturēties dažādi, tomēr jāņem vērā, ka tas balstās uz trīspadsmit starptautisku institūciju, tajā skaitā Pasaules bankas un Pasaules ekonomikas foruma, datiem, un tam mēdz būt sava ietekme uz Rietumu investoru prātiem. Speciālistu skatījumā viens no apstākļiem, kas pasliktina Latvijas pozīcijas, ir uzņēmējdarbības vides novērtējums. Jāpiebilst, ka valsts savu investīciju un uzņēmējdarbības vidi var iespaidot un veidot ar noteiktas politikas palīdzību. Latvijā šajā ziņā zīmīgākais pēdējo gadu pasākums ir izdaudzinātā uzturēšanās atļauju piešķiršana apmaiņā pret investīcijām. Rīgas viesnīcās apmetušies ārzemnieki pamanījuši brošūras, kur minētā procedūra reklamēta kā “logs uz Eiropu”, kas Latvijas vēstures zinātājiem spēj raisīt ne pārāk patīkamas pārdomas. Ir arī zināms, ka pa šo logu Eiropā iekāpušie pārsvarā pārstāv valstis no korupcijas uztveres indeksa tabulas otrā simtnieka. (Šogad Krievijai un Kazahstānai ir dalīta 133. vieta, Ukrainai – 144. vieta.) Rodas jautājums: vai tik Latvija negrib par daudz – gan pastiprināti piesaistīt investīcijas no valstīm ar attiecīgu un mūsmājās jau tāpat visnotaļ izplatītu korupcijas kultūru, gan uzlabot savus starptautiskos rādītājus un tēlu? Droši vien kādā no šīm abām savstarpēji saistītajām jomām panākumi izpaliks. Un šobrīd pat ir diezgan skaidri redzams, kurā. Cits korupcijas apkarošanas vājais punkts – tiesu varas nepilnības būtībā skar gandrīz visas Eiropas valstis. Vienīgi Latvija, iespējams, sāk pievērst uzmanību ar savām ieilgušajām prāvām, kas varbūt drīz būs salīdzināmas ar Holivudas daudzgadu seriāliem, kuru beigas daži iesaistītie aktieri nemaz nepiedzīvo.

Ja vēlamies, varam mierināt sevi ar domu, ka piecas Eiropas Savienības valstis novērtētas zemāk par Latviju. Vai ka “TI” saskata problēmas arī Vācijas un Francijas politiķu attiecībās ar darījumu aprindām. Tomēr jāatceras, ka tur šīs problēmas neļoga valsts pamatus.

Slēpti varas tīklojumi nelemj, ko celt par valsts prezidentu, un nenorāda, ka ārpolitika jāpagriež pretējā virzienā. Turpretī interešu konflikti un lobiju spiediens pastāv visur. Tāpēc interesants likās “TI” ieteikums pārvērst Francijas parlamentu “stikla namā”. Protams, ne jau šā vārda tiešajā nozīmē, bet tautas priekšstāvju un ap viņiem esošo personu rosības caurskatāmības nozīmē. Latvijā tad, šķiet, būtu vajadzīgi vairāki “stikla nami” Rīgā un vēl dažās pilsētās, taču nav pārliecības, ka tādos īpaši alktu darboties, piemēram, daudzi no tiem politiķiem, kuri sāk izvērst pašvaldību vēlēšanu aģitācijas kampaņu. Bet vēl jau ir laiks viņiem to pavaicāt…

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+