Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
13. februāris, 2014
Drukāt

Tūrisma izstāde kārdina ar Latvijas novadu labumiem

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Aizvadītās nedēļas nogalē Ķīpsalas izstāžu zālē risinājās gadskārtējā starptautiskā tūrisma izstāde “Balttour”. Vienā no hallēm “Atklāj Latviju!” varēja iepazīties ar visu novadu, Rīgas un Jūrmalas bagātīgo tūrisma piedāvājumu, kas radīja atskārsmi, ka šogad nekur tālu nav jāceļo. Eiropa dodas uz Rīgu – savu kultūras galvaspilsētu –, un mēs paliekam Latvijā, lai viesiem parādītu, cik unikālas vietas un brīnišķīgi cilvēki atrodami ārpus lielpilsētas mūriem.

Latgales kulinārais mantojums


“Balttour 2014” īpaši godā tika celti Latgales ēdieni un dzērieni. “Jau gadus desmit nodarbojamies ar latgaliešu kulinārā mantojuma izcelšanu. Sākumā uzmanību veltījām tikai senajiem ēdieniem, kurus galdā cēla mūsu vecvecāki un vēl tālāki senči, bet pašlaik par kulināro mantojumu mēs uzskatām jebkuru uz vietas audzētu un ražotu produktu, kaut vai no Latgalē audzētiem kartupeļiem gatavotu biezputru,” skaidro Preiļu novada TIC vadītāja Irēna Kjarkuža.

“Kopā ar Vitebskas apgabala Baltkrievijā ēdināšanas uzņēmumiem esam izveidojuši katalogu, kurā iekļautas vietas, kurās var nobaudīt autentiskus, no vietējām izejvielām pēc sentēvu receptēm gatavotus gardumus: guļbešņīkus, krupņīku, kļocki, veistūkli, zakuskeņu, bļiņus un citus labumus. Viens no tādiem ir izteikts gavēņa ēdiens murcovka, ko gatavo, gabaliņos saplucinātai rupjmaizei pievienojot sīpolus, rutkus un sāli pēc garšas, bet aizdaram lieto mērci, kuru veido trīs daļas linsēklu eļļas un divas daļas ūdens.”

Irēna atzīst, ka šim pārrobežu projektam ir arī mīnuss. Lai pamielotos ar nalistnikiem, kolduniem vai naļivaškiem Baltkrievijā, nevar aizbraukt, spontānas idejas vadīts, – vajadzīgas vīzas. Atviegloti robežas šķērsošanas noteikumi attiecas tikai uz pavisam tuvu dzīvojošiem Latgales iedzīvotājiem. Toties bez bažām var doties uz Lietuvu nobaudīt slavenos cepelīnus, jo pirms vairākiem gadiem izstrādāts kopīgs kulinārā mantojuma maršruts pa Augštaitiju.

Daugavas ekspedīcija
Balttour3_TS_10

“Trīs gadus būvējām, trīsdesmit mežacūkas apēdām, bet nu gatavojamies doties sirojumā uz Mītavu,” tā atraktīvi savu stāstījumu sāk vikingu laivas “Nameisis” kapteinis Aigars Pampe.

Šis pēdējā Zemgales ķēniņa vārdā nosauktais 12 metrus garais un divarpus metrus platais kuģis gozējās tūrisma izstāžu zāles pašā vidū, aicinot ikvienu uzkāpt uz klāja, apsēsties uz mežacūku ādām apklātajiem soliem un pašķindināt laivas zvanu. Liellaiva būvēta no Sibīrijas lapegles – tā ūdenī esot ilgmūžīgāka par ozolu un osi. Piecmetrīgais masts ir nolaižams, lai varētu izkuģot zem tiltiem.

Pastāvīgā osta būs Jelgavā, kur “Nameisis” vasaras mēnešos vizinās tūristus pa Driksu un Liel­upi līdz Emburgai. “Ja būs pasūtījumi, varēsim aizkuģot pat līdz Roņu salai,” sola kapteinis. Taču pirms tam maijā kuģiniekus gaida sen izsapņots izaicinājums – vikingu kuģis dosies ekspedīcijā pa Daugavu.

“Daugava ir mūsu likteņupe, māmuļa, ļoti nozīmīga mūsu tautas dzīvē. Tā senatnē nesa plostus, veicināja preču apmaiņu un dažādu kultūru mijiedarbību, bet mūsdienās apgādā ar enerģiju, tādēļ ekspedīcijas laikā veidosim filmu un vāksim materiālus grāmatai par Daugavu,” atklāj ekspedīcijas vadītājs Arvīds Apfelbaums.

“Ekspedīciju sāksim 2. maijā Krievijā Valdaja augstienē no Korjakina ezera, kur iztek Daugava. Pirmos 325 kilometrus pa Krieviju brauksim ar smailītēm, jo upes augštece ir pārāk sekla tādai liellaivai. “Nameisis” mūs sagaidīs pie Baltkrievijas robežas, no kurienes tālāk kuģosim tai cauri (328 km), pēc tam pa Latviju gandrīz līdz ietekai jūrā (352 km) un caur Buļļupi un Lielupi uz Jelgavu, kur plānojam nokļūt 30. maijā. Ceļā būs jāpārvar piecu spēkstaciju aizsprosti, tostarp divi Baltkrievijā vēl neuzceltie, tādēļ ar krāniem celsim kuģi uz lielas piekabes un vedīsim apkārt pa sauszemi,” stāsta kapteinis Aigars. Tā darījuši arī vikingi, kad no Baltijas jūras devušies uz Melno jūru, izmantojot Daugavu un ­Dņepru.

Viņš atklāj, ka mēnesi ilga dzīvošana uz kuģa klāja būs diezgan skarba – gluži kā 8. gadsimtā. “Gulēsim gan krastmalā teltīs, gan uz klāja. Vairākas dienas nāksies šķērsot pilnīgi neapdzīvotus apvidus. Līdzi būs tikai četras nelielas mantu kastes ar pašu nepieciešamāko.”

Zaļais 
kultūras maršruts


Vidzemes tūrisma asociācija (VTA) “Balttour” izstādē īpaši lepojās ar jauno Zaļā mantojuma kultūras maršrutu, kas tapis, sadarbojoties Latvijai, Igaunijai un Krievijai. “Esam izveidojuši piļu un muižu maršrutu no Rīgas līdz Sanktpēterburgai cauri Pleskavai, Pečoriem, Repinai un Gulbenei ar vairāk nekā simts apskates objektiem,” informēja VTA pārstāvis Raitis Sijāts. “Lai tos visus apskatītu, jārēķinās ar desmit dienām, taču ikviens var izvēlēties interesantākos. Līdz šim tūristi uzskatījuši, ka, braucot no Igaunijas robežas līdz Smiltenei, pa ceļam nekā ievērības cienīga nav. Šajā maršrutā mēs piedāvājam apskatīt Zvārtavas pili un Mēru muižu. Savukārt Krievijas pusē iekļautas tādas interesantas un maz zināmas vietas kā Suida – A. Puškina vectēva Hanibala muiža –, Puškina aukles namiņš Kobrino ciemā un Stacijas uzrauga māja Viras ciemā – pirmais muzejs Krievijā, kas veltīts kādam literāram varonim.”

Par Zaļo maršruts nosaukts tāpēc, ka lielākoties ap pilīm un muižām ceļotājus priecē plaši parki un dārzi.

Pērn ticis izveidots arī jauns velomaršruts “Saviļņojošā Vidzeme”, kas riteņbraucējus no Rīgas ved Pērnavas virzienā gar jūru līdz Ainažiem. “Agrāk man daudzi jautājuši, kā normāli var tikt ārā no Rīgas. Tagad esam to atrisinājuši, pieslēdzoties starptautiskajam velomaršrutam “Eirovelo 13″, kas iet no Norvēģijas līdz Turcijai, šo posmu atbilstoši nomarķējot. Protams, ne viss izdevies ideāli, ir atsevišķi pārrāvumi, taču objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, Carnikavā, kur notiek dambja rekonstrukcija. Visi mūsu velomaršruti ir domāti nevis sacensībām, bet nesteidzīgai atpūtai kopā ar ģimeni. Bīstamo posmu apbraukšanai cauri Ainažiem un Salacgrīvai piedāvājam vecās ielas ap simts metrus no šosejas. Tur gan nav pārāk labs segums, toties miers un svaigs gaiss,” priekšrocības uzsver R. Sijāts.

Jaunums ir arī zaļie velomaršruti Rīga–Ērgļi, Ieriķi–Gulbene. Tās ir demontētās dzelzceļa līnijas, kuru skaits tiks papildināts, un, iespējams, jau šovasar izdota karte, atzīmējot, kuras vietas ir izbraucamas un kur nepieciešami uzlabojumi.

Latviskuma ducis


Kā vienmēr aktīvi darbojies “Lauku ceļotājs”, pēc kura iniciatīvas pērn kopā ar Kultūras ministriju un Pašvaldību savienību izveidota Latviskā mantojuma zīme, ko pasniedz tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras un sadzīves mantojumu, rādot to apmeklētājiem.

Aizvadītajā gadā šo zīmi saņēmušas 12 lauku saimniecības, par kurām “Latvijas Avīze” jau rakstījusi iepriekš.

Uzziņa


“Balttour 2014″


21. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus “Balttour 2014” notika Ķīpsalā no 7. līdz 9. februārim.

“Balttour 2014” divās hallēs “Apceļo Latviju” un “Atklāj pasauli!” varēja apskatīt vairāk nekā 450 stendus.

Tūrisma piedāvājumus prezentēja ap 700 tūrisma uzņēmumu no vairāk nekā 38 pasaules valstīm. Izstādi trīs dienu laikā apmeklēja ap 30 000 interesentu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+