×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.0°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
3. aprīlis, 2018
Drukāt

Juris Lorencs: “Ukrainas Cerība” – Krievijas spiedze? (12)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Nadija Savčenko

Pirms diviem gadiem, 2016. gada 21. martā, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece savā “Twitter” kontā ierakstīja: “Brīvību #Savchenko! Aicinām Krieviju nekavējoties atbrīvot Nadeždu Savčenko!” Ukrainas bruņoto spēku kapteine, kara lidotāja Nadežda Savčenko atradās Krievijas cietumā un bija pieteikusi badastreiku. Tolaik viņu dažkārt dēvēja par “Ukrainas Cerību”, tā apspēlējot vārdu Nadežda jeb Nadja, kas ukraiņu valodā nozīmē “cerība”. Divus mēnešus vēlāk, daļēji pateicoties starptautiskās sabiedrības spiedienam, Savčenko atbrīvoja un kā nacionālo varoni sagaidīja Kijevā. “Latvijas Avīze” tajās dienās publicēja komentāru “Neērtā Savčenko”, paredzot, ka viņa būs “piektais ritenis tiem Ukrainas politiķiem, kuri tikai runā par reformām, par “atgriešanos Eiropā”, bet patiesībā, slēpjoties aiz patriotiskiem lozungiem, kārto rebes un pilda savas kabatas”.

Tā arī izrādījās. Savčenko atkal sēž cietumā, tikai šoreiz jau Ukrainā. Valstī, par kuru viņa bija gatava atdot dzīvību gan kaujas laukā, cīnoties ar Donbasa separātistiem, gan ieslodzījumā Krievijā. 22. martā Ukrainas parlaments uzklausīja ģenerālprokurora Jurija Lucenko lūgumu atļaut saukt Savčenko pie kriminālatbildības un balsojot atņēma savai kolēģei deputāta neaizskaramības statusu. Savčenko tika aizturēta parlamenta sēžu zālē. Apvainojumi ir nopietni – kopā ar citiem sazvērniekiem Savčenko esot plānojusi ar mīnmetējiem (kas tikšot paslēpti uz Dņepras upē novietotām baržām) apšaudīt valdības kvartālu, sagraut parlamenta ēkas kupolu un aprakt zem tā deputātus, iemest granātas parlamenta sēžu zālē, nošaut prezidentu Petro Porošenko un iekšlietu ministru Arsēnu Avakovu, sadarbībā ar Krievijas specdienestiem bruņotā apvērsumā sagrābt varu Ukrainā utt. Atklāti sakot, šīs absurdās un neticamās apsūdzības atgādina Staļina laika prāvas pret “trockistiem”, “buharinistiem” vai “ārvalstu spiegiem”, kuriem arī tika piedēvēti visšaušalīgākie noziegumi.

Bet ir viena cita, jau pavisam reāla patiesība. Visu laiku kopš atgriešanās brīvībā Savčenko nenogurstoši norādīja uz korupciju Ukrainas augstākajos varas ešelonos. Vārdos šīs valsts politiķi nemitīgi skaita – “Ukraina ir Eiropa”. Pie daudzām valsts un pašvaldību ēkām plīvo gan Ukrainas, gan Eiropas Savienības karogi. Un tomēr reformas rit gliemeža gaitā, Ukraina tiek uzskatīta par pašu korumpētāko valsti Eiropā. Saprotams, kāpēc Briselē tik piesardzīgi (un tas vēl būtu maigi teikts) izturējās pret Lietuvas lobēto ideju – veikt masīvu, miljardiem dolāru lielu ES atbalstu Ukrainas ekonomikai, kaut ko līdzīgu “Maršala plānam”. Izkontrolēt, kas notiktu ar šo “palīdzību” no ES nodokļu maksātāju kabatām, pašreizējos apstākļos būtu neiespējami. Šādos apstākļos Rietumiem, ja neskaita politisko atbalstu starptautiskā līmenī, faktiski vairs nav ko Ukrainai piedāvāt. Bezvīzu režīms bija pēdējā lielā “dāvana”.

Kāpēc mēs tik ļoti pārdzīvojam par Ukrainu? Taisnība ASV politiķim Zbigņevam Bžezinskim, kurš apgalvoja: “Krievija bez Ukrainas nav impērija.” Diemžēl cita autoritāte – ASV politologs Semjuels Hantingtons – savā grāmatā “Civilizāciju sadursme” Ukrainu neglābjami pieskaitīja Krievijas ietekmes sfērai, turklāt nevis politisku vai saimniecisku, bet daudz dziļāku iemeslu dēļ, kuri sakņojas tautas mentalitātē un kultūrā. Un tiešām, ja neskaita trīs Baltijas valstis, tad bijušajā PSRS telpā tikai viena valsts spējusi modernizēt pārvaldi un apkarot korupciju. Tā ir Gruzija, un arī tas noticis, pateicoties nenogurdināmajam un harismātiskajam prezidentam Mihailam Saakašvili. Vēl viens cilvēks, kurš līdzīgi Nadeždai Savčenko pašreizējai Ukrainas varai izrādījās lieks, pat bīstams. Pagājušā gada vasarā viņam atņēma Ukrainas pilsonību, bet šī gada februārī izraidīja no valsts. Bet agrāk vai vēlāk ukraiņi sāks jautāt – paklau, kas pie mums īsti notiek? Nav izslēgts atkal jauns “maidans”, nu jau trešais pēc kārtas.

Rakstot šīs rindas, intereses pēc ieskatījos Ināras Mūrnieces “Twitter” kontā. Par Savčenko arestu tajā ne vārda. Nav izteikušies arī citi vadošie Latvijas politiķi. Klusēšana – piekrišana?

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Rietumu politiķu stulbums un tuvredzība diemžēl atkal novedīs pie jauna kara Eiropā un iespējams arī pasaulē. Krieviju, kuras ekonomika ir ap 2,5 procenti no pasaules IKP, varētu atsēdināt kā saka vienā setā. Bet kungiem savajedzējies lētās gāzes uc. Man ir tāda sajūta kā uz grimstoša Titānika, bet orķestris joprojām spēlē džezu.Bet slīks visi, ne tikai tie ,kas šo putru ievāra.Huligāns saprot tikai dūri uz deguna, ekonomiski un bez vārdiem.

  2. Baltā nama telefons visu laiku ir aizņemts tāpēc cienījamā kundze nezina ko tagad teikt twiteri. Vēl jau būs jāatvainojas par noticēšanu karaļvalsts premjeram un diplomāta izraidīšanu.

  3. Juri, toties Ontūns Mazpisāns ir “izteicies” — kā parasti. Ar LA palīdzību.

  4. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. — privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  5. Ukraiņu mentalitāte – kurai tuvāka – poļu vai krievu ?

  6. Ja autors runā tikai par Saakašvili un Savčenko politiskajām nostādnēm un darbību, nespējot saskatīt viņos garīgas slimības acīmredzamas pazīmes, tad tāds autors ir nelga ar klišejisku domāšanu.
    Kamēr cilvēki nesāks politiķos vērtēt ne tikai politisko attieksmi, bet arī personības īpatnības un neiemācīsies atpazīt sociopātus, tikmēr viņu zīmētais melnbaltais pasaules priekšstats būs bezjēdzīga groteska fikcija. Diemžēl, tā ir bijis un būs. Nedz vācieši Hitlerā neredzēja sociopātu, cilvēki cariskajā Krievijā, ieskaitot latviešus, boļševiku vadoņos neredzēja sociopātus, ķīnieši Maodzedunā neredzēja sociopātu, itāļi Musolīni neredzēja sociopātu utt. Visi tikai pievērsa uzmanību politiskajām idejām, kas vai nu patīk vai nepatīk. Bet, kad sociopāti parāda savu dabu, nonākot pie varas un kļūstot par asiņainiem antihumāniem diktatoriem, tad jau ir par vēlu. Tikai vēlāk no vēstures var mācīties.
    Bet vēsture māca, ka tā aizvien atkārtojas…
    Tāpat arī šodien mūsu pašu zemē cilvēki nemitīgi tarkšķ par labām un sliktām politiskām idejām un aktivitātēm, bet nemaz necenšas pamanīt, kurš politikā ir sociopāts, un saprast, ko tas nozīmē un ko no tāda cilvēka var sagaidīt, ja tas iegūs varu…

  7. Ja autors runā tikai par Saakašvili un Savčenko politiskajām nostādnēm un darbību, nespējot saskatīt viņos garīgas slimības acīmredzamas pazīmes, tad tāds autors ir nelga ar klišejisku domāšanu.
    Kamēr cilvēki nesāks politiķos vērtēt ne tikai politisko attieksmi, bet arī personības īpatnības un neiemācīsies atpazīt sociopātus, tikmēr viņu zīmētais melnbaltais pasaules priekšstats būs bezjēdzīga groteska fikcija. Diemžēl, tā ir bijis un būs. Nedz vācieši Hitlerā neredzēja sociopātu, cilvēki cariskajā Krievijā, ieskaitot latviešus, boļševiku vadoņos neredzēja sociopātus, ķīnieši Maodzedunā neredzēja sociopātu, itāļi Musolīni neredzēja sociopātu utt. Visi tikai pievērsa uzmanību politiskajām idejām, kas vai nu patīk vai nepatīk. Bet, kad sociopāti parāda savu dabu, nonākot pie varas un kļūstot par asiņainiem antihumāniem diktatoriem, tad jau ir par vēlu. Tikai vēlāk no vēstures var mācīties.
    Bet vēsture māca, ka tā aizvien atkārtojas…
    Tāpat arī šodien mūsu pašu zemē cilvēki nemitīgi tarkšķ par labām un sliktām politiskām idejām un aktivitātēm, bet nemaz necenšas pamanīt, kurš politikā ir sociopāts, un saprast, ko tas nozīmē un ko no tāda cilvēka var sagaidīt, ja tas iegūs varu.

  8. Brīvību Savčenko! Atbildēt

    Mūrniecei citas lietas, bet Raivi Dzintaru rūp, lai prezidents apžēlo un atbrīvo Ansi Ataolu Bērziņu.

  9. Tas jau bija gaidāms

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kurš viņu vilks?

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pagaidām nav komentējis, vai gatavojas atkārtoti kandidēt uz amatu, tomēr šobrīd politiskais noskaņojums viņam nav labvēlīgs. Neviena no partijām nav paudusi pārliecinošu atbalstu Vējoņa kandidatūrai, un teju vienīgā prezidenta cerība ir Zaļo un zemnieku savienība, taču ar šīm balsīm var izrādīties par maz.

Kuru no šiem jūs gribētu par Valsts prezidentu?
Draugiem Facebook Twitter Google+