Latvijā
Sabiedrība

Vai dūmu detektors būtu paglābis no nāves vecākus ar diviem bērniem ugunsgrēkā Garkalnē?0

Foto: Shutterstock

Novembra pirmajā nedēļā ugunsgrēkos aizgāja bojā 12 cilvēku. Ja mājoklis būtu bijis aprīkots ar dūmu detektoru, viņi iespējams, paliktu dzīvi. Statistika liecina, ka tikai 9% Latvijas iedzīvotāju ir uzstādījuši šādas ierīces.

Dūmu detektora signāls būtu brīdinājis par briesmām gan četru bērnu tēvu, kas nupat aizgāja bojā ugunsnelaimē Ipiķu pusē, gan arī ģimeni Garkalnē – vecākus ar diviem bērniem –,

kas zaudēju dzīvību šogad februārī. Katru gadu Latvijā ugunsgrēkos mirst vairāki desmiti cilvēku, pērn tie bija 79, šogad – 64. Daudzas traģēdijas izpaliktu, ja viņu dzīvokļos un mājās tiktu uzstādīti dūmu detektori.

Igaunijas pieredze rāda, ka pēc tam, kad valsts tos noteica par obligātiem, bojāgājušo skaits samazinājies par 40%. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš spriež, ka izglābušos skaits varētu sasniegt pat 90%, ja dūmu detektorus izvietotu maksimāli efektīvi.

 

Ar mani tas nenotiks

Mūsu valstī ļaudis ar šo ierīču uzstādīšanu nesteidzas. Jaunākajā pētījumā par uzskatiem un attieksmi pret ugunsdrošību 68% iedzīvotāju atzīst, ka būtu svarīgi aprīkot savu mājokli ar dūmu detektoru, taču vārdiem sekojuši darbi tikai 9% no atbildēm, tāpat 63% atzīst par svarīgu turēt mājās arī ugunsdzēsības aparātu, bet tos ir iegādājušies 13%. Par šķēršļiem, kas traucējuši pievērsties pašu drošībai, nosaukts laika trūkums; neticība, ka ierīce darbosies efektīvi; neprasme to uzstādīt vai lietot; kā arī vienkārši nav iedomājušies iegādāties.

71% aptaujāto norādījuši, ka viņu mājoklī pastāv kāds ugunsnedrošs riska faktors, piemēram, nav pārbaudīta elektroinstalācija, ir paradums dedzināt sveces vai smēķēt iekštelpās utt., 46% paši vai viņu tuvinieki, draugi vai kaimiņi pat ir piedzīvojuši saskarsmi ar ugunsgrēku, kas licis pievērst uzmanību ugunsdrošības jautājumiem un padarīt savu mājokli ugunsdrošu, bet itin drīz, ka apņemšanās izskrējusi no prāta. Joprojām liela daļa iedzīvotāju paļaujas veiksmei, ka viņus ugunsnelaime neskars.

Pozitīvi, ka 76% iedzīvotāju vismaz zina, kur zvanīt ugunsgrēka gadījumā, un nosauc vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112.

Analizējot gadījumus par ugunsgrēkiem, kas beigušies ar letālu iznākumu, VUGD secinājis, ka cilvēki lielākoties miruši no saindēšanās un nosmakšanas dūmos, atrodoties savās guļamistabās, visticamāk, būdami miegā. Pats efektīvākais risinājums, lai brīdinātu par ugunsgrēku un dotu iespēju pamest degošās telpas, ir aprīkot dzīvokli vai māju ar dūmu detektoru.

 

Spalgais ziņotājs

Kā obligāta prasība uzstādīt detektorus visos mājokļos Latvijā noteikta kopš 2020. gada 1. janvāra. Ņemot vērā bēdīgo statistiku, VUGD rosinājis to ieviest agrāk, taču priekšlikumu piebremzējusi Latvijas Pašvaldību savienība. Uz jaunbūvēm, rekonstruētām un renovētām dzīvojamām ēkām šis noteikums attiecas kopš 2008. gada 1. marta. Tas gan netraucē katram pašam jau tagad savā dzīvoklī vai mājā to ierīkot.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.
Foto: Ilze Pētersone

Visvienkāršākais un arī lētākais ir autonomais dūmu detektors – neliela ierīce, kas jāpiestiprina telpā pie griestiem vai tuvu tiem.

Tā uzstādīšana neprasa lielas prasmes – vien jāizurbj pāris caurumu vai pat varot izmantot abpusējo līmlentu, stāsta zinātāji.

Minimālā prasība – viens detektors dzīvoklī vai katrā individuālās dzīvojamās mājas stāvā. Kā iesaka VUGD pārstāvis Dz. Lagzdiņš, vispareizāk ierīci ievietot istabā, kas paredzēta gulēšanai, taču lielākai drošībai ar tiem vajadzētu aprīkot katru telpu. Tiesa, virtuvē to nebūs prātīgi likt, jo sacels arī viltus trauksmi, piemēram, kad no katliņa pacelsies garaiņi. Šādās telpās piemērotāki ir siltuma detektori, kas reaģē uz augstu temperatūru. Ja riska faktors ir tvana gāze, dūmu detektors nepalīdzēs, nepieciešama speciāla ierīce tvana gāzei.

Par sadūmojumu detektors ziņo ar spalgu un skaļu skaņas signālu, kas skan aptuveni pusstundu. Ierīces enerģijas avots ir 9V baterija, kad tā būs tuvu izlādei, atskanēs regulāra pīkstoņa. Nepamanīt vai nereaģēt uz to neesot iespējams, jo skaņa ir nepatīkama un apnicīga. Apkope ir vienkārša – jāseko, lai ierīce nepieput, tās gatavība darbam aptuveni reizi pāris mēnešos jāpārbauda nospiežot testa pogu..

Otra iespēja – uzstādīt automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, kas tiek vērtēta kā vispilnīgākais mājokļa aizsardzības veids. Trauksmes signāls atskanēs ne tikai miteklī, bet nonāks arī līdz apsardzes firmai ar kuru noslēgts līgums, kas ir būtiski saimnieku prombūtnes gadījumā. Sistēmas ierīkošana un ekspluatācija izmaksās vairāk nekā autonomie detektori.

 

Bīstamie Adventa vainagi

Līdzās dūmu detektoriem privātmāju īpašniekiem līdz 2020. gada 1. janvārim jāsagādā arī ugunsdzēšamie aparāti. Dz. Lagzdiņš iesaka jau iepriekš izpētīt piktogrammu, kā ar tiem apieties. “Kad būs jālieto, neatliks laika lasīt, rokas un kājas drebēs, turklāt daudziem vēl atmiņā padomju laika paņēmiens, kad aparātus vajadzēja apgriezt otrādi un sist pret zemi, taču tas jau nezin cik gadus vairs nav aktuāls,” viņš skaidro.

Drošībai, noderēs arī ugunsdzēsības pārklājs, kas īpaši piemērots situācijās, kad uz plīts sadūmojis vai pat uzliesmojis ēdiens. Šogad jau desmit cilvēku esot cietuši šādos negadījumos, ja viņiem pa rokai būtu bijis pārklājs, iznākums nebūtu tik bēdīgs. Pārklājs nav dārgs, ērti lietojams un izturīgs, īstais laiks to iegādāties un turēt Adventes vainaga un Ziemassvētku eglītes tuvumā. Cik nav gadījumu, kad dekoros uzliesmojušas degam atstātas sveces.

Vainagus ar svecītēm noteikti nevajadzētu turēt aizkaru tuvumā vai vietā, kur tās nejauši var nogāzt arī kaķis, kas parasti staigā, kur tam tīk.

“Vislabāk to novietot uz liela šķīvja galda vidū,” ar padomu dalās VUGD pārstāvis un uzsver, ka neuzmanīga rīcība ar atklātu uguni, tostarp arī svecēm, esot viens no biežākajiem ugunsgrēku iemesliem. Melnā saraksta augšgalā vēl ir smēķēšana, droša attāluma neievērošana no degošām konstrukcijām – plītīm, krāsnīm u. c. –, nolietojušās elektroinstalācijas. Noteikumi paredz, ka elektrības vadi mājokļos jāpārbauda ik pēc desmit gadiem.

Lai svētku laiks un arī ikdiena kļūtu drošāka, Dz. Lagzdiņš iesaka daudz nekavēties un gan pašiem uzstādīt mājokļos dūmu detektorus, gan parūpēties par saviem tuviniekiem, draugiem un uzdāvināt šādu ierīci uz Ziemassvētkos vai Jaunajā gadā. Tā būs ne tikai vērtīga, bet arī simboliska dāvana, kas apliecinās, ka jums šie cilvēki rūp.

Uzziņa

Kas ir dūmu detektors

Autonomais dūmu detektors ir neliela izmēra ierīce, kas patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar spalgu, 80 decibelu skaņas signālu apmēram 30 minūtes brīdināt mājokļa iemītniekus. Detektora strāvas avots visbiežāk ir 9V “krona” tipa baterija, kuru ievieto tā korpusā.

Detektoru var iegādāties elektropreču un specializētajos ugunsdrošības aprīkojuma un ierīču veikalos.
Saistītie raksti

Tā cena – no pāris līdz pārdesmit eiro. Jāraugās, lai uz korpusa ir “CE” marķējums un informācija par tā atbilstību Eiropas standartam – EN 14604. Speciālisti iesaka iegādāties ierīces, kurās atveres izvietotas simteriski, bez liekiem dekoriem.

Avots: VUGD

 

LA.lv