Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. februāris, 2013
Drukāt

Vairāk neapēdama importa

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas ekonomika ir maza, tāpēc šeit dzīvojošie var pelnīt, vai nu pārdodot savas saražotās preces vietējā tirgū, vai arī tās eksportējot. Taču pašu mājās Latvijā ražotajām precēm ir jākonkurē arī ar ievestajiem jeb importa produktiem. Lai kā gribētu ne viens vien, padzīt importa preces no vietējā tirgus nekad nebūs iespējams. Un tas pat nav vajadzīgs.


Turklāt ne tikai Latvija vien importē vairāk preču nekā eksportē. Tāda pati situācija ir gan Igaunijā, gan Lietuvā, gan virknē citu Eiropas valstu un tikai pašas lielākās ekonomikas, piemēram, Vācija, ieved mazāk preču, nekā izved.

 

Importē to, kā trūkst

Eksperti norāda – Latvijas ekonomika ir ne tikai maza, bet arī ar izejvielām trūcīga. Proti, te nav naftas, tāpēc degviela transportam ir jāimportē, tāpat kā elektroenerģija, jo arī ar to visu gadu Latvija nespēj sevi apgādāt. Latvijā nav un diez vai būs kokvilnas lauki, tāpēc, pat ja te tiktu izveidota audumu ražotne, izejviela tik un tā būtu jāieved. Gluži kā tagad izejvielas ieved metālapstrādes uzņēmumi, kas tās šeit apstrādā un vēlāk eksportē.

Šobrīd uzņēmēji ieved arī savām ražotnēm jaunas iekārtas, lai spētu modernizēties, tādējādi palielinot savu konkurētspēju starptautiskā tirgū. Tāpat tiek ievestas jaunākās tehnoloģijas, kuras arī Latvijā tiek radītas visai ierobežotā apmērā.

“Latvijas uzņēmumiem ir jāattīstās un tas palielina tā saucamo investīciju preču importu. Tas, ka šādu preču imports pieaug, tā ir ļoti laba zīme mūsu ekonomikai,” norādīja “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pēc “Eurostat” datiem, 2012. gada 11 mēnešos Latvijai ir bijis straujākais preču eksporta pieaugums Eiropas Savienības valstu vidū – par 15,7%, bet vienlaikus arī straujākais importa pieaugums – par 12,7%. Turklāt reālā naudas izteiksmē preču imports joprojām ir lielāks par preču eksportu, proti, tas nozīmē, ka mēs vairāk samaksājam naudas ārzemju ražotājiem nekā paši no viņiem saņemam par savām precēm. Taču apmēram divas trešdaļas no importa ir starppatēriņa un investīciju preces, tāpēc arī eksporta kāpums saistīts ar vienlaicīgu importa palielinājumu, jo ne visu varam iegūt un saražot tepat uz vietas.

Tikai aptuveni 30% no visa importa ir patēriņa preces jeb tie produkti, kas galvenokārt nonāk veikalu plauktos. Ekonomisti atzīst, ka nenoliedzami starp šiem produktiem ir tādi, kurus var aizstāt ar pašmāju ražojumiem, tādējādi palielinot pašmāju uzņēmēju pārdošanas apmērus. Taču šajā gadījumā viss ir vietējo pircēju rokās – ja viņi dos priekšroku vietējai precei, tad tās veikala plauktos arī būs vairāk, ja ne, tad ekonomisti iesaka uzņēmējiem vairāk padomāt, vai pie vainas nav viņi paši.

“Visu ražot uz vietas ir neizdevīgi un pat neiespējami. Cilvēki veikalu plauktos grib dažādību un imports to nodrošina,” norāda ekonomiste Raita Karnīte. Viņa piebilst, ka Latvijas ražotāji bieži vien konkurences cīņā ar importa produkciju zaudē cenas dēļ – tā ir augstāka, turklāt arī ne vienmēr kvalitāte vietējam produktam ir labāka.

“Latvijā ir ļoti sadrumstalota ražošana, trūkst lielu uzņēmumu, tas padara ražošanu dārgu un līdz ar to arī galaprodukta cena ir augsta. Piemēram, Lietuva spēj piena produktus saražot lētāk tāpēc, ka tur jau sen ir izveidojušies lieli piena pārstrādes uzņēmumi. Latvijā šis process notiek ļoti lēni,” norāda R. Karnīte.

 

Pārtika visjutīgākā

Tieši pārtikas produkti ir viena no jutīgākajām preču grupām, kur aicinājumi iegādāties vietējo ražojumu izskan visbiežāk. Nesen beidzās kārtējā akcija, kur Latvijas iedzīvotāji tika aicināti iegādāties vietējos produktus. Patlaban pārtikas preces Latvijā joprojām vairāk tiek ievestas, nekā eksportētas, lai gan pēdējos gados pārtikas preču eksports ir visai strauji audzis.

Taču šajā gadījumā ir virkne apstākļu, kāpēc tas notiek. Vienu no tiem jau minēja ekonomiste Raita Karnīte – Latvijas patērētājam nav daudz naudas, tāpēc daudzi veikalā izvēlas lētāko produktu. Pārtikas ražošanā Latvijā joprojām nepieciešamas investīcijas un konsolidācija, kas saražoto preci var padarīt lētāku un līdz ar to arī pievilcīgāku pircējam. R. Karnīte norāda, ka nereti Latvijas uzņēmējiem problēmas rada tas, lai noturētu nemainīgu produkta kvalitāti.

“Turklāt par vietējo tirgu uzņēmēji nereti atceras tad, kad eksporta tirgū, kur var nopelnīt vairāk, rodas sarežģījumi. Taču ātri realizēt produkciju pašu mājās arī neizdodas. Nedomāt par vietējiem pircējiem vispār, tā ir tuvredzība,” bilst ekonomiste.

Turklāt starp importētajiem produktiem ir virkne tādu, kas Latvijā neaug un kuru audzēšana šeit diez vai būtu ekonomiski lietderīga. “Nenoliedzami, Latvijā varētu izaudzēt arī banānus, taču tas būtu ļoti dārgi un es nezinu, vai cilvēki par to būtu gatavi maksāt,” piebilst M. Kazāks.

 

Viedokļi

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Braukša: “Pat ja Latvija vietējo ražotāju aizsardzībai censtos ierobežot importu tikai tām precēm, ko varam saražot pašu valstī, tas izsauktu citu valstu līdzīgu reakciju un samazinātu mūsu eksporta iespējas. Varbūt kādam atmiņā vēl varētu būt “cūku kari” un līdzīgi strīdi par piena, olu un gaļas importu.

Savukārt importējot preces, ko ražo arī Latvijā, tirgū palielinās konkurence, no kuras patērētājs ir tikai ieguvējs, jo ražotāji pircēju piesaistīšanai mēģina piedāvāt zemāku cenu vai labāku kvalitāti. Tas, vai veikalā izvēlēsimies pašmāju produkciju vai kādu importa preci, paliek katra pircēja ziņā.”

 

“Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks: “Nenoliedzami, ir labāk, ja Latvijas iedzīvotāji priekšroku dod vietējai produkcijai. Taču ar stāstiem vien, ka vietējais produkts ir labāks par importa, nepietiek. Tam tādam arī jābūt. Protams, Latvijā tiek arī runāts par to, ka uzņēmējiem nepieciešams atbalsts, lai viņi spētu gan labāk noturēt pozīcijas vietējā tirgū, gan arī būt konkurētspējīgāki citās valstīs. Taču arvien aktuālāks kļūst arī jautājums – cik ilgi uzņēmējam palīdzēt? Uzņēmējiem ir jāspēj pēc saņemtā atbalsta pašiem iet tālāk, attīstīties, meklēt jaunus tirgus, piedāvāt jaunas preces. Pierodot pie atbalsta, viņi stiprāki nekļūs.”

 

imports

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+