Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. oktobris, 2012
Drukāt

Valkā plāno pazemes kultūras namu


Attēls no Ivara Šļivkas arhitektu biroja arhīva. Foto - Ilva MisiņaAttēls no Ivara Šļivkas arhitektu biroja arhīva. Foto - Ilva Misiņa

Valkas novada pašvaldība plāno startēt nākamā perioda Eiropas projektu konkursos, lai iegūtu finansiālo atbalstu pazemes kultūras nama un izklaides telpu izveidošanai.

 

Tādas atradīsies pašā pilsētas centrā – vietā, kas patlaban kā palieli kalni virs zemes, bet teju neliela pilsētiņa zem zemes, joprojām apliecina bijušās PSRS armijas Baltijas kara apgabala štāba un atomraķešu vadības centra kādreizējo esamību Valkā. Iecerētais pārveidojums ir unikāls projekts, un, ja to izdosies realizēt, pazemes būve kļūs ne vien par pilsētas iedzīvotāju atpūtas vietu, bet arī par ievērojamu tūrisma galamērķi.

Pirmais posms jau ir paveikts. Arhitektu kompānijā “Ivara Šļivkas arhitektu birojs” izstrādāts tehniskais projekts ar sīku pamatojumu reāli veicamiem darbiem. Rekonstrukcija būs ļoti nopietna, ieskaitot jumtu konstrukciju atjaunošanu, esošās pusotra metra biezās zemes kārtas noņemšanu un jaunas uzbēršanu.

Ivars Šļivka norādīja arī uz problēmām, ar kādām jāsaskaras, lai šādus objektus pārvērstu par sabiedriskām būvēm: “Varbūt tikai pirmajā brīdī liekas vienkārši – izvāksim būvgružus, ievilksim elektrību, apkuri, sakopsim, un būs gatavas telpas. Pēc rūpīgas izpētes secinājām, ka faktiski viss jānomaina pa jaunam, jo esošās konstrukcijas ir nedrošas, pat bīstamas un neatbilst sabiedrisko telpu ekspluatācijas prasībām. Jātaisa arī jaunas atveres ieejām un izejām, ventilācijai, komunikācijām, armijas vajadzībām kādreiz derīgie šaurie gaiteņi jāpārbūvē par plašiem vestibiliem. Tajā pašā laikā maksimāli jāsaglabā arī vēsturiskais.

Bunkuri, kopskaitā seši, atrodas teritorijā starp ģimnāziju, privātajām un daudzdzīvokļu mājām. Nezinātāji šo krūmiem un kokiem apaugušo kalnaino vietu uzskata par ģeogrāfisku veidojumu, taču pazemē slēpjas no saliekamām dzelzsbetona arkveida konstrukcijām 2800 kvadrātmetru plašums vairākos līmeņos. Arhitekti tur piedāvā daudzfunkcionālu zāli ar 260 skatītāju vietām, administrācijas telpas, kafejnīcu ar virtuves bloku, biljarda un boulinga zāles ar bāru, izstāžu zāli ar vēsturiskās apbūves elementiem, pulciņu un dažādu citu nodarbību telpas un palīgtelpas apkalpojošam personālam. 
bunkuri2_Misinja_5

Virs bunkuriem ir paredzēta apjomīga tērauda konstrukciju terase, izmantojama atpūtai, kā skatu laukums, ar estrādi nelielu koncertu rīkošanai, arī ar vasaras kafejnīcu un torni, kas simbolizē Valkā kādreiz bijušos lokatorus, taču šoreiz tiem būs specifiska apgaismojuma funkcija.

Valkas novada domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Gunta Smane cer uz finansiālu atbalstu Latvijas–Igaunijas vai Latvijas–Igaunijas–Krievijas pārrobežu programmā: “Ar tās atbalstu jau ir izstrādāts šis tehniskais projekts, taču arī tālākajiem darbiem plānojam startēt turpat, kad 2014. gadā sāksies jaunais plānošanas periods. Cik reāli ir uzvarēt, šobrīd grūti pateikt, bet ticam. Valkas novada domei līdz šim vairākos pārrobežu projektos ir veicies, esot gan vadošajam partnerim, gan partnerim. Valka ir robežpilsēta, tātad esam ieguvēji, jo arī Eiropas Savienība paredz finansējumu robežpilsētu attīstībai.”

Amatpersona norādīja arī to, ka ar laiku vajadzēs domāt par bunkuriem blakus esošās Tēraudskolas restaurāciju. Šī lielā māja ir Latvijas pirmās brīvvalsts laika pamatskola, kurā saimniekoja padomju armija, bet pēc tās iziešanas no Latvijas teritorijas ēka, tāpat kā bunkuri, kļuva par bezjēdzīgas demolēšanas objektu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+