Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. jūlijs, 2015
Drukāt

Valsts kontrole mēģinās tikt galā ar valsts un pašvaldību naudas un mantas šķērdētājiem (12)

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars ir izstrādājis grozījumus likumos, lai paplašinātu Valsts kontroles (VK) pilnvaras. Šim nolūkam augstākajai revīzijas iestādei 2016. gadā papildus būs nepieciešams viens jurists, bet 2017. gadā vēl divi juristi ar zināšanām tiesvedību procesos. No 2016. gada valsts budžeta jurista algošanai tiks pieprasīti apmēram 26 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā – vēl 53 tūkstoši eiro. Nav gan zināms, vai šīs naudas summas tiks piešķirtas, par to tiks diskutēts ar Finanšu ministriju.

Lielākā daļa iestāžu un nevalstisko organizāciju atzinīgi novērtējušas piedāvājumu. Tomēr būtiski iebildumi ir Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), un to var saprast, jo piedāvātie likumu grozījumi pašvaldības skars vistiešākajā veidā. LPS juridiskā padomniece Gunta Kurme pauda bažas, ka likumu grozījumos neesot saprotamas juridiskās procedūras – kā tiks piemērota atbildība par valstij nodarītajiem zaudējumiem. LPS uz neskaidrajiem jautājumiem cer rast atbildes šo piektdien VK rīkotajā tiesību aktu grozījumu saskaņošanas sanāksmē, kurā piedalīsies arī Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas un KNAB pārstāvji.

Septembra sākumā likumprojektus iesniegs Saeimā, lai tos varētu pieņemt līdz gada beigām. Šie tiesību aktu grozījumi skars arī politiķus, jo arī viņi nereti pieņem saimnieciskus lēmumus, piemēram, aizvietojot valsts sekretārus vai nosakot algas. Kaut gan augstākā revīzijas iestāde pie likumu grozījumu izstrādes ķērusies pašu deputātu mudināta, tomēr parlamentā ir atšķirīgi viedokļi par VK pilnvaru paplašināšanu.

 

Pret savējo “piesegšanu”

E. Pastars pastāstīja, ka grozījumi Valsts kontroles likumā un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā neparedz pilnvaras VK sodīt par revīzijās atklātajiem pārkāpumiem (sodu piemērošanas praksei jāpaliek atbildīgo iestāžu kompetencē), taču paredz piedzīt no amatpersonām un darbiniekiem valsts budžetā un pašvaldību budžetos radītos zaudējumus. Jau pašreizējie likumi noteic, ka nodarītie zaudējumi ir jāatlīdzina, bet iestāžu vadītāji, kuriem par to būtu jārūpējas, lielākoties neliekas ne zinis, jo nesaskata aprēķināmu zaudējumu (starpību starp likumīgi un nelikumīgo rīcību), kā iemesls tiek minēts arī tas, ka civilprocesuālajā kārtībā ir augstas piedziņas izmaksas, arī divu gadu noilgums, kas revīzijas gadījumā bieži vien jau ir pagājis, kā arī nevēlēšanās, neieinteresētība un “piesegšana”… Pārsvarā iestādes aprobežojas ar mutisku aizrādījumu vai maigiem disciplinārsodiem. “Jauno likumprojektu piedāvājuma būtība ir stimulēt gribu to darīt. VK sāks zaudējumu piedziņu tikai tad, ja revidējamā vienība pati to nedarīs. Turklāt zaudējumi nebūs viss, ko VK atzīst par finanšu ietekmi, bet gan tikai nelikumīgas rīcības dēļ radušies faktiskie zaudējumi,” secina Pastars. Ja tiks pieņemti iepriekšminēto likumu grozījumi, kas dos tiesības arī augstākajai valsts revīzijas iestādei piedzīt zaudējumus, amatpersonām būs jārēķinās, ka zaudējumu neatprasīšanā savstarpējā piesegšana var nenostrādāt.

Līdzšinējā prakse ir pierādījusi, ka vārna vārnai acīs neknābj un ministrijas pēdējo piecu gadu laikā tikai dažos gadījumos ir panākušas zaudējumu piedziņu. Protams, ir gadījumi, kad amatpersonas labprātīgi atlīdzinājušas zaudējumus, piemēram, nepareizi aprēķinot atlīdzību, tēriņus kolektīvajiem pasākumiem, dienesta transporta izmantošanu privātajām vajadzībām, nepamatotus komandējuma izdevumus… Tātad viss atkarīgs no disciplīnas un gribas, ko VK ar savu piedāvājumu vēlas stiprināt.

 

Iesaistīs tiesu izpildītājus

Kādā veidā VK grasās tikt galā ar valsts un pašvaldību naudas un mantas šķērdētājiem? Tiklīdz stāsies spēkā lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, VK revīzijas departaments ierosinās VK padomei sākt piedziņas procesu pret vainīgo amatpersonu. Padomes uzdevums būs izvērtēt, vai bijusi rupja neuzmanība un vai jāveic individuāla piedziņa pret konkrētām personām. Atbildības limits varētu būt, piemēram, vienu vai divu gadu algas apmērā. Igaunijā un Lietuvā šī robeža ir trīs līdz sešu mēnešu algu apmērā. Katrai personai būs tiesības pārsūdzēt VK lēmumu administratīvajā tiesā. Līdzko VK lēmums stāsies spēkā, tā VK to nodos izpildei tiesu izpildītājiem. Taču, ja tiesa nepiekritīs VK lēmumam, privātpersonai tiks atlīdzināti ar prasības iesniegšanu radītie zaudējumi.

Likumprojekts piedāvā ne tikai zaudējumu piedziņu, bet arī iespējas ar VK padomes lēmumu aizliegt prēmēt un piešķirt naudas balvas revidējamās iestādes amatpersonām vai darbiniekiem, kuri rīkojušies nelikumīgi vai pieļāvuši šādu rīcību. Revīzijas iestādei būs tiesības pieprasīt amatpersonas vai darbinieka atbil­stības izvērtēšanu amatam.

 

Gadā 5 – 10 piedziņas lietas

Pirms tapa jaunie likuma grozījumi, tika apzināta Eiropas Savienības valstu augstāko revīzijas iestāžu prakse, kā arī revīzijas iestādes darbs pirmskara Latvijā. Eiropas Revīzijas palātas prezidents Vitors Kaldeira intervijā Latvijas žurnālistiem atzinis, ka katra valsts var brīvi izvēlēties sev piemērotāko modeli, arī tādu, kas ietver lielāku ierēdņu atbildību un stingrāku ieteikumu ieviešanas uzraudzību.

Beļģijas, Portugāles, Rumānijas, Itālijas, Francijas, Spānijas un Grieķijas revīzijas iestādēm ir tiesības pašām pieņemt lēmumus par atsevišķu sodu piemērošanu amatpersonām vai zaudējumu piedziņu no tām. Piemēram, Kiprā valsts budžeta paskaidrojumos tiek norādīts, kuras iestādes nav ieviesušas revīzijas iestādes norādījumus, bet Bulgārijā paredzēta iespēja noteikt ierobežojumus budžeta līdzekļu izmantošanā, pamatojoties uz finanšu ministra lēmumu. Savukārt Slovākijā ar likumu ir noteikts, ka revidējamās iestādes darbiniekam par revīzijas iestādes ieteikumu ignorēšanu var uzlikt naudas sodu līdz 3319 eiro.

Pētot, kā revīzijas notika pirmskara Latvijas laikā, laikrakstā “Latvijas Kareivis” 1933. gada 18. novembra numurā var izlasīt, ka “Valsts kontroles padomes īpašā sēde, kas rīkojās kā administratīvā tiesa, laikposmā no 1923. līdz 1933. gadam uzlika uzrēķinus iestādēm, kuras tad bija jānodod piedziņai regresa kārtībā. Uzrēķinātās summas atbildīgās iestādes apmaksājušas gausi”.

Likumprojektu autors prognozē, ka viena gada laikā varētu būt pieci līdz, augstākais, desmit zaudējumu piedziņas gadījumi, kuros iesaistīsies Valsts kontrole.

 

Fakti

Tipiski ikdienas zaudējumu piemēri no 2014. gadā veiktajām revīzijām:

* iekasēta mazāka nomas maksa, nekā to paredz tiesību akti;

* nepareizi aprēķināta un izmaksāta atlīdzība;

* veikti maksājumi, kurus likums neparedz vai aizliedz;

* nekvalitatīva produkta vai nepaveikta darba pieņemšana;

* dienesta transporta izmantošana privātajām vajadzībām;

* nav veikts iepirkums vai tas mākslīgi sadalīts.

 

Viedokļi

Egils Levits, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis, Valsts kontroles sabiedriskās padomes pārstāvis: “Ja izstrādātie likumu labojumi tiks pieņemti, tie būs papildu stimuls labākai valsts un pašvaldību budžetu uzraudzībai. Tas ir labs projekts, kas iestāžu vadītājus stimulētu vērīgāk sekot līdzi tam, lai netiktu šķērdēta nodokļu maksātāju nauda.”

Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”), Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāte: “Pirms diviem gadiem tika pieņemti likuma grozījumi, kas uzliek amatpersonām lielāku atbildību par naudas šķērdēšanu. Diemžēl tie nedarbojas, tāpēc tiek meklēti jauni uzlabojumi. Attīstītās valstīs augstākajai revīzijas iestādei nevajadzētu cīnīties ar zaudējumu piedziņu, bet gan par likumīgi tērētās nodokļu maksātāju naudas vēl efektīvāku izlietošanu. Diemžēl Latvijā tas nav izdevies.”

Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs: “Droaši vien likumu grozījumiem ir savs pamats, taču, iekams tie nav izvērtēti Saeimā, man ir grūti pateikt, vai tas ir īstais instruments, lai vērstos pret valsts budžeta naudas nelikumīgiem tēriņiem. Nedaudz mulsina tas, ka parādīsies vēl viena sodošā institūcija.”

Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”), Saeimas Juridiskās komisijas deputāts: “Jau iepriekš esmu uzstājies un mana partija ir pat iesniegusi likumprojektu, lai Valsts kontroles lēmumiem būtu lielāks juridiskais spēks un lai revidējamo ie­stāžu vadītāji neizvairītos no VK rekomendāciju izpildes. Izstrādātie likumprojekti ir atbalstāmi.”

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. ceresim ka vienreiz cilveks bus sava vieta citadi tuksa salmu kulsana liela dala cilveku tadel ir aizbraukusi tikai tadel ka.sa ja valsti ir ka privata kabata katrs dara ka grib.mana suri gruti pelnita nauda aiziet nevis kopigam labumam. bet lai manis pelnito naudinu.deputati aibrauktu uz eksotisku valsti.un teretu200eiro diena pensionaram no tadas naudas jadzivo visu menesi un. pensionari sava laika stradaja loti smag.inevienam nenaca prata ne streikot ne pieprasit lielaku algu lai kruminai izdodas

  2. Ko tas dos vēl viena barojama iestāde un viss

  3. VK ir sasietas rokas!? JA VK būs dotas ar likumu iespējas ierosināt krimināllietas un reāli sodīt valsts līdzekļu izšķērdētājus, tad tukšu salmu kulšana beigsies, katrs nelietis saņems sodu!!? Līdz šim ir tikai RUNAS un NEKAS JAUNS!!! Zagt tūkstošus ir jāprot un KĀPĒC SODĪT??? Muļķi tikai iekrīt! Nu jau arī pašvaldībās ir “iemācījušies” prasmīgi zagt…Uz priekšu, BIEDRI!!!

  4. Sodīt un piedzīt var tikai tiesa! Punkts!

    • Tāpēc arī var zagt visi, kuriem nav slinkums to darīt, jo sagaidīt, kamēr tiesa sodīs, ir bezjēdzīgi. Tiesa soda tos, kuri nozog 5-10 eiro, nevis tūkstošus.

  5. VK jāpiešķir plašas pilnvaras, lai beidzot tiktu izskausti valsts un pašvaldību “baroneļi”, kas vairāk līdzinās “ģimenes uzņēmumiem”.

  6. Kārli,a ko darīt, ja zog,JĀRADA JAUNS ORGĀNS,tāds pamatīgāks ,pumpaināks,strīpaināks,nu tu jau pats SAPROTI,

  7. Doma laba, to vajadzēja darīt jau sen un pie tam ķerties klāt pašvaldībām vēl nopietnāk, jo naudas summas tur noplūst ne mazas. VK varētu pasekot vairāk, kā darbinieki dienesta transportu izmanto privātajām vajadzībām, jo tērē nenormāli daudz degvielas, bet atrunājas, ka darbam. Pareizi rakstā teikts, ka vārna vārnai acīs neknābs… Tērē arī citur, piem., maksā aploksnēs prēmijas, nevajadzīgiem pasākumiem, reprezentācijām utt., kur noraksta naudas. Vismaz Rugāju novadu gan varēja apciemot biežāk, cik dzirdēts, notiekot bardaks, kur viena piesedz otru, trešais izdevumiem pielāgo likuma pantu un izstāsta saldā mēlē, ka citādi nemaz nevar būt. Tikai darba rezultāta neredz, sēž ierēdņu pilni kabineti, a jēgas nekādas. Vien aizņemti krēsli. Arī tie dažkārt ir tukši, jo jābraukā privātās darīšanās.

    • Tava krustmeita arī taču strādā tajā pašā Rugāju novada pašvaldībā, nu tad pajautā, kas par nelikumībām pirms runā… Un vai tik Tavs dēliņš nav tas, kas izārdīja iekārtoto pludmali un sita tukšas pudeles? Vārna vārnai acī neknābj:))

  8. Hmm…interesanti, ko tad līdz šim darīja, ja tagad tikai mēģinās… 🙂

  9. Pretēji Sudrabai šī kontroliere vismaz cenšas strādat valsts labā.

  10. Tas nekādi neizdosies, kamēr VK pati nevarēs ierosināt krimināllietas un reāli sodīt pašus izsaimniekotājus.
    Tagad tā ir tikai tukša runāšana un VK ir pati kā nelietderīga Valsts naudas izšķērdētāja.
    Kura miljonus un miljardus nelietderīgi izšķērdējoša persona ir līd šim notiesāta?

Draugiem Facebook Twitter Google+