Veiklāk par valdības čammām 0
Rožainu dzīvi uz apakštases!
Šķiet, ka no Valda Dombrovska valdības skatpunkta pašreizējā brīža vērtējumam ļoti noderīga būtu dzejrinde, ko man nesen priekšlasīja Olīvija Luīze Līcīte (4 g. veca). Lūk, šis skaitāmpantiņš:
– Pelīt, pelīt, nu, nu, nu!
Uzmanies no kaķa tu.
Mīkstiem soļiem kaķis nāk,
Pele aliņā – spudūks!
Kamēr valdības lēnie divplākšņi sēž kā pūķi uz naudas lādēm un pastāvīgi iegalvo, ka budžets ir kā grūti slaucama, liesa, kārna kaza, uz ierašanos pie varas piesakās landšaftā labi zināmi un mazāk pazīstami saimnieciski vai politiski darbinieki, kuri solās būt daudz izveicīgākas zivtiņas valsts pārvaldīšanā nekā Dombrovskis ar saviem ministriem. Viņi zina, ka stipri vien vajag atbalstīt uzņēmējus. Šiem speciālistiem ar nevainojamiem dzīvesstāstiem ir nopietnas programmas, kā Latvijai ātrāk nokļūt jaunā ērā un lai labie laiki vairs nebūtu aiz kalniem. Šlesera kungam, piemēram, ir 20 miljardu eiro ieguves projekts piecu gadu laikā, bet dakteris, profesors Rubīns pa radio sauc, ka vajag iznīcināt latvāņus, blēžus un liekēžus. Ikviens rīkotos daudz veiklāk par valdības čammām “Liepājas metalurga” rūpnīcas finanšu ekonomisko grūtību novēršanā un ar ievērojami lielākiem panākumiem prastu pārdot banku “Citadele”.
Jautājums – kāpēc Dombrovskis un viņa komanda neieklausās augstvērtīgajos padomos, kāpēc iztiek kā mācēdami un nepazemina nodokļus un neceļ algas? Sasodīts, kāpēc netiek izpļauti latvāņi, blēži un liekēži! Kāpēc skopuļi tautai nepiešķir jaunas un jaunas garšīgas smalkmaizītes, bet glabā tās pieliekamajā aiz krampīša?
Šie jautājumi bez atbildes liek atcerēties nesen laistu ziņu, ka trešdaļa Latvijas iedzīvotāju mēdzot (tomēr!) aizdomāties par dzīves jēgu, par to, kas ātrāks – zirgs vai mašiņš –, un ir beidzamais laiks arī valdošajiem ļautiņiem piederēt šim dziļdomīgo cilvēku pulkam. Nodziļināties zinātniskā meditācijā vai, piemēram, morim, kas savu padarījis, jau nav laiks iet? Vai nevajadzētu paplašināt tautvaldību, lai no varas netiktu atgrūsti cilvēki, kuri ar kvalitatīvu ideju pienesumu un aizrautīgu rīcībspēju ļautu mums ātrāk uztaustīt zemi un panākt, kā politiķi mīl sacīt, attīstību un stabilitāti. Kam gan negribas, ka uz apakštases pasniegtu rožaināku dzīvi!
