Latvijā
Politika

Velnu neļauj pieminēt konkurences dēļ. Saruna ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Skaidrīti Ābramu1


Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama
Foto – Ivars Bušmanis

Iestāde, no kuras uzņēmēji Eiropā baidās visvairāk, ir Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts. Patiesi, tik liels – 1,6 miljardi eiro – sods gigantam “Microsoft” par dominējošā stāvokļa izmantošanu Eiropas vēsturē bija pirmoreiz. Tagad Eiropas Komisija ķērusies klāt “Google” par ES pretmonopola noteikumu pārkāpšanu, nosakot ierobežojumus “Android” ierīcēm. Iespējamais sods – līdz pat septiņiem miljardiem eiro. Bet arī Latvijas konkurences uzraugs pērn 1,3 miljonu eiro lielu sodu uzlika “Knauf” grupai par konkurenci ierobežojošu atlaižu sistēmu ģipškartonam un no “Latvijas gāzes” iekasēja 2,2 miljonus par veco parādu iekasēšanu no jaunajiem klientiem. Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama iekļuvusi izdevuma “Global Competition Review” pasaules labāko konkurenci sargājošo sieviešu sarakstā. No viņas baidās, viņu respektē un viņu iztaujā “LA”.

 

Kādi salīdzinoši ir Latvijas konkurences uzrauga – Konkurences padomes – zobi un sodi?

S. Ābrama: Sods nav noteicošais, vērtējot iestādes efektivitāti. Man nepatīk, kad starptautiskajos pasākumos kolēģi dižojas: mēs esam uzlikuši divdesmit miljonu eiro sodu! Ie­stādes efektivitāti raksturo, pirmkārt, tas, cik no pieņemtajiem lēmumiem ir izgājuši visas tiesas instances, kas apliecina, cik tie ir bijuši pamatoti un tiesiski. Otrkārt, kā iestāde spēj atklāt un risināt aktuālās problēmas, un tās ne vienmēr risina ar sodiem. Par pirmo rādītāju tiesvedības iznākums joprojām ir tuvu 100% mums par labu. Pērn 12 lēmumos beidzās tiesvedība un 10 spriedumos mūsu lēmums atstāts spēkā, bet divos gadījumos tiesvedības laikā noslēdzām administratīvo līgumu. Pagājušajā gadā kopā seši pārkāpumu lēmumi, bet valsts budžetā ieskaitīti 4,87 miljoni eiro soda naudas.

Sodus uzliekam proporcionāli uzņēmumu apgrozījumam. Tāpēc sodi mazāki nekā tie, kurus uzliek Eiropas Komisija. Konkurences ģenerāldirektorāts uzliek sodus līdz 10% no uzņēmuma tā gada apgrozījuma, kad izdarīts pārkāpums, un par katru gadu, kad kartelis darbojies, sodu var pareizināt. Mēs tik bargi nesodām – karteļos tie lielākoties ir līdz 4,5% no apgrozījuma.

Mums likums nosaka, ka lietas izpēte jāpabeidz divos gados, turpretim Eiropas Komisija lietas izskata četros piecos gados. Turklāt Briselē vienu lietu pēta divdesmit trīsdesmit izmeklētāju komanda, mums – kādi trīs.

 

Ārsta diagnoze: Latvijā konkurence ir veselīga vai nav?

Konkurence valstī ir saistīta ar politisko vidi. Ja ir veselīga politiskā vide, tad konkurence spēcīgi attīstās. Latvijā konkurence ir veselīga tikai atsevišķās nozarēs, kurās esam sasnieguši Eiropas līmeni, piemēram, telekomunikācijās. Jāaudzina konkurences kultūra, jo daudzās aizliegtās vienošanās parāda, ka uzņēmēji īsti neuztver to kaitīgumu. Un arī publiskās personas pārāk daudz deformē tirgu.

Latvijā dominē mazie un vidējie uzņēmumi. Tie lielie spēlētāji lielākoties nokļuva un joprojām ir dominējošā stāvoklī pēc dabisko monopolu sabrukuma. Par to arī nākas sodīt, kā “Latvijas gāzi”. Uzņēmējiem ir liela interese par publiskajiem iepirkumiem, kā dēļ daudzi uzņēmumi vispār tiek dibināti. Mēs atklājam šos karteļus – vidēji gadā kādus piecus – un šajā ziņā jūtamies spēcīgi.

 

Kā jūs konstatējat aizliegtās vienošanās?

Eiropas Komisijai visas karteļu lietas tiek ierosinātas, balstoties uz iecietības programmas ziņojumiem – paši uzņēmumi ziņo, lai tiktu atbrīvoti no atbildības. Par to Eiropas Komisija tiek starptautiski kritizēta, ka šāda iecietības programma notrulina izmeklēšanas metodes. Latvijā 2004. gadā ieviesa līdzīgu programmu, bet pirmais ziņojums parādījās tikai 2012. gadā. Mums pavisam ir bijuši kādi desmit šādi līdzdalībnieku ziņojumi, tātad mazākums.

Mēs analizējam iepirkumus vairāku gadu garumā, izmantojam dažādas ekonometriskas metodes un šādi izskaitļojam aizdomīgas vienošanās. Sadarbojamies ar iepirkumu rīkotājiem – pērn bija kādi desmit šādi ziņojumi un sešos gadījumos ierosināta lieta. Dažreiz apmierināmies ar brīdinājumu, pērn bija seši tādi 21 personai. Pērn pabeidzām trīs karteļu lietas: par trim uzņēmumiem ūdenssaimniecībā, diviem medicīnas iekārtu tirgotājiem, bet “Latvijas dzelzceļam” būvniecībā bija 29 iepirkumi, kuros septiņi uzņēmumi bija aizliegti vienojušies. Sistemātiski, ilgā laika periodā.

 

Jūs uzņēmējus aicināt uz kooperāciju, bet, kad viņi sadarbojas, tad sodāt…

Drīkst sniegt kopīgu piedāvājumu, bet tas ir atklāti jādara zināms iepirkumu komisijai. Nedrīkstat vienoties par komerclietām. Tajā vietā mazie uzņēmumi izdomā dažādas shēmas, piemēram: šajā iepirkumā uzvarēšu es, bet tu – nākamajā! Vēl aizsūta konkurentam e-pastu: “Pieliec 10%!” Vēl cits parēķina: nu labi, sods, ja pieķers būs 2,5 līdz 4,5% no apgrozījuma, bet peļņa būs 10%… Konkurences ekonomisti tāpēc uzdod jautājumu: vai sodi ir adekvāti? Esam nonākuši pie atziņas, ka būtiskākais ir lēmums par pārkāpumu un sods.

 

Reputācijas pabojāšana neietekmē?

Diezin vai. Sabiedrība Latvijā korupciju un karteļus uztver kā neatņemamu ikdienas parādību.

Tomēr neviens uzņēmējs, kuru esam sodījuši par karteli, vairs atkārtoti nenonāk mūsu redzeslokā – tātad respektē. Jo baidās ne tikai no naudas soda, bet arī tā, ka uz gadu izslēgs no tiesībām piedalīties iepirkumos. Varbūt tie pseidokonsorciji reiz beigsies. Paliks tikai kādas metastāzes. Pat Zviedrijā un Somijā pastāv aizliegtās vienošanās publiskajos iepirkumos. Mums priekšā vēl ilgs darbs.

 

Salīdzinājumā ar Konkurences padomi ieroči Valsts kontrolei ir švakāki. Kad valstij jāuzmana uzņēmēji, tā ar likumu noteikusi plašas sankcijas, bet, kad valsts pārvaldei jākontrolē pašai sevi, tad ar mīkstiem cimdiņiem. Vai tas ir pareizi?

Jā, ir mīkstie cimdiņi. Likums dod iespēju Konkurences padomei vērsties tikai divos gadījumos: kad uzņēmums ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli un aizliegtās vienošanās gadījumā. Bet kādas ir galvenās konkurences problēmas Latvijā? Sabiedriskās domas aptaujā Konkurences padome rudenī konstatēja: publisku personu – valsts un pašvaldību – nepamatota iesaiste komercdarbībā, dibinot savus uzņēmumus, kā arī piešķirot dažiem uzņēmumiem privilēģijas, diskriminējot citus.

 

Kā Rīgas pašvaldība ar ūdens ražošanu un mākslīgu konkurenci “Mobilly” lietotnei?

Jā, tieši tā. Valsts pārvaldes likuma 88. pants paredz pašvaldībām tiesības dibināt kapitālsabiedrības, kad ir tirgus nepilnības vai stratēģiskas vajadzības. Ar šo piesedzoties, pašvaldības dibina jebkādas kapitālsabiedrības. Uzņēmējus ļoti uzmanām, bet nerisinām galveno problēmu, kad publiskais sektors izmanto savu pozīciju, diskriminējot tirgus spēlētājus – šim došu, tam nedošu! Pārkāpumu ir ļoti daudz. Arī šī iemesla dēļ mūsu ekonomika ir iestagnējusi. Netaisnīgi, ka Konkurences likums paredz iespēju vērsties tikai pret komersantiem. Tāpēc Latvijai tik grūti ar investīcijām un inovācijām. Inovācijas var nākt tikai no privātā sektora, jo tas atrodas zem konkurences spiediena.

Savukārt Valsts kontrolei nav iespēju vērsties pret publiskām personām, lai tās arī atbild par savu rīcību. Sankcijām ir jābūt – mums nepietiek ar pirksta pakratīšanu. Ir izstrādāti grozījumi Konkurences likumā, kas dotu iespēju prasīt atbildību arī publiskām personām. Decembrī saskaņošanas process ir palēninājies, jo pašvaldības uzskata, ka tas ir vērsts pret to tiesībām dibināt jaunus uzņēmumus. Paskaidroju, ka Konkurences likuma grozījumi neierobežotu pašvaldību tiesības, bet prasītu vienādu attieksmi pret visiem komersantiem. Tas dotu pilnvaras Konkurences padomei atrisināt tādus gadījumus kā ar “Mobilly”.

 

Vislielākos naudas sodus uzliek Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) un jūs. Vai no sodīšanas atlec kāds labums? Jo alga jums ir trīsreiz mazāka nekā banku uzraugiem…

Redzam, cik dažāds atalgojums ir dažādās ministrijās. Tikpat dažāds ir atalgojums tirgus uzraugiem. Tā ir mūsu mazās valsts problēma ar ļoti daudzām fragmentētām iestādēm. Mums pērn tik daudz aizgājuši projām ne tikai uz privāto sektoru – uz advokātu birojiem, bet arī uz regulatoriem, kur atalgojums daudz lielāks. Man nav saprotams, kāpēc tik mazā ekonomikā valsts pārvaldē ir tik atšķirīgas pieejas atalgojumā. Kāpēc pastāv diskriminācija starp publiskām personām dažādās iestādēs?

Atlīdzību griesti mūsu iestādes rāmī neatbilst mūsu juristu, izmeklētāju kvalifikācijai un darba apjomam. Viņi iet smagās inspekcijās. Citas valsts iestādes algo juristu birojus, kas viņus pārstāv tiesās, bet mūsējie paši iet līdz pat pēdējai instancei. Mēs esam nesamērīgi sliktākā situācijā nekā citi tirgus uzraugi. Turklāt neuzraugām tikai finanšu vai regulētos tirgus, bet pilnīgi visu, ieskaitot nosauktos.

 

Ik pa laikam Latviju pāršalc ziņas par uzņēmumu apvienošanos. Šī gada lielākā laikam būs banku “Nordea” un “DnB” apvienošanās. Kādas vēl gaidāmas?

Pērn visvairāk apvienošanos bija mazumtirdzniecībā – konsolidējas mazie tirdzniecības tīkli (“Top!”, iepriekš “Mego” pārņēma “Iki”). Tendence turpinās – šodien izziņojam lēmumu par “Rimi” veikala atvēršanu “DOMINA Shopping” telpās. Pirmo reizi astoņu gadu laikā esam pieņēmuši aizliedzošu lēmumu – ņemot vērā šī darījuma būtisko kaitējumu konkurencei, kas vēl vairāk nostiprinātu “Rimi” pozīcijas tirgū un samazinātu citu konkurentu iespējas efektīvi konkurēt, lēmām par darījuma aizliegšanu.

 

Visbiežāk apvienošanos pieļaujat. Kā, piemēram, LNT ļāvāt pievienot “MTG Grupai”, un tagad TV5 beidzis pastāvēt un LNT skatāmība noslīdējusi zemāk. Vai nav tā, ka pēc apvienošanās izrādās, ka to īpašnieki Konkurences padomi ir apspēlējuši?

Tā bija atļauta apvienošanās 2012. gadā. Ar nosacījumiem. Šogad Konkurences padome izvērtēs, kādas sekas tirgū ir radušās pēc šīs apvienošanās. Ja nav bijis līdzekļu vai auditorijas kādam kanālam, mēs nevaram pircējam likt, lai pievienotais uzņēmums pēc kāda laika vēl mākslīgi tiktu noturēts tirgū.

Eiropas Komisijai ir tāda pieeja: ja vienam no uzņēmumiem draud bankrots, tad apvienošanos pieļauj vieglāk. Mēs lemjam līdzīgi – lai pievienojamais uzņēmums vispār nepazustu no tirgus. AS LNT vairāku gadu garumā, pat esot viens no konkrētā tirgus līderiem, bija nonākusi finansiālās grūtībās. Saturu mēs nevērtējam, bet oriģinālraidījumu īpatsvars gan tika noteikts – to arī vērtēsim.

 

Vēl dīvaināka ir abu nacionālo ziņu aģentūru LETA un BNS apvienošanās, kas tika atļauta, kad BNS nopirka ar aģentūru LETA it kā nesaistīts īpašnieks. Bet ziņu aģentūru jomā konkurences vairs nav, jo faktiski notikusi apvienošanās.

Darījums tika atļauts, ņemot vērā, ka LETA pircējs MMG bija pārdevis “BNS Latvija” un SIA “Mediju monitorings” nesaistītam uzņēmumam. Lēmuma pieņemšanas brīdī saskaņā ar Konkurences likuma kritērijiem nebija pamata aizliegt īstenoto apvienošanos.

 

Kāpēc jūs nozaru pārstāvjiem neļaujat prognozēt tendences un cenas šim gadam? Tiklīdz Inguna Gulbe paziņoja, ka gaidāms piena cenu kāpums, tā jūs kratāt ar pirkstu!

Latviešiem ir teiciens: kā velnu piemin, tā velns klāt! Konkurences tiesībās to sauc par cenu signalizāciju. Ja nozares lielākais spēlētājs vai asociācija paziņo – cenas augs! – tas ir slikti tāpēc, ka arī pārējie spēlētāji uzdrošināsies paaugstināt cenas, ko nedarītu, ja nebūtu šāda paziņojuma.

Runājot konkrēti par pienu, iepirkuma cena tik tiešām jau vasaras beigās sāka paaugstināties un arī mazumtirdzniecībā cenas kāpušas jau no septembra. Bet tas jau bija noticis. Kāds pamats teikt, ka cenu kāpums turpināsies? Nedomāju, ka svaigpiena cenas turpinās augt tik dramatiski, kā prognozēja gada beigās. Atgādināšu, ka neviens regulators piena produktu cenu neregulē un katrs uzņēmums pats var izlemt, kad cenu paaugstināt un kad pazemināt. Taču to nedrīkst darīt kolektīvi un publiski. Asociācijai izskaidrojām, ka šāda rīcība veicina cenu gaidu īstenošanu. Katram uzņēmumam konkurences apstākļos ir jādomā individuāli.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Grib mainīt atlaižu kritērijus ārvalstu pensionāriem sabiedriskajā transportā 2
8 stundas
IE
Ināra Egle
Latvijā
Rīgas domes vēlētāji varēs tikt pie divām balsīm?
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
KNAB vērtēs ar rektores Pilveres ģimeni saistīta uzņēmuma piesaistīšanu LLU projekta īstenošanai
9 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

MA
Māris Antonevičs
Pasaulē
Krima atgriezīsies Ukrainas sastāvā, tas ir tikai laika jautājums. Saruna ar Dmitro Kulebu
3 stundas
LE
LETA
Dabā
Ceturtdien daudzviet gaidāms neliels sniegs un lietus
9 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Sports
Vrubļevskis par Krievijas diskvalifikāciju: Jābūt individuālai, ne kolektīvai atbildībai 1
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Uz mediķu iecerēto deputātu testēšanu ierodas tikai viena politiķe
3 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: “Tā mums ir liela nauda!” Auto pirkums pamatīgi pieviļ pensionāru pāri 1
2 stundas