Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. maijs, 2016
Drukāt

Viļakā šuj apģērbu armijai (6)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

19 gadus vecais Mārtiņš Romanovskis nodarbojas ar līmēšanas darbiem. Jaunietis cehā strādā pusgadu un ir apmierināts ar darbu.

Pērn rudenī Krievijas pierobežā atklātajā SRC “Brasa” šūšanas cehā darba rodas arvien vairāk.

Cehs iekārtots bijušajā Mežvidu pamatskolā, kas celta vēl Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Skolu nepietiekamā skolēnu skaita dēļ slēdza 2014. gadā, bet jau pēc gada tajā sāka darboties SIA “SRC Brasa” filiāle. Pēc skata glītā un izremontētā ēka atrodas 9 km aiz Viļakas, rapšu lauku un ceriņziedu ieskauta. “Brasas” pārstāvji savulaik meklējuši iespējas izvietot ražošanu ārpus Rīgas un pēc iepazīšanās ar vairākām ēkām izvēlējušies tieši Mežvidu pamatskolas ēku.

Darbs rit raiti. Strādnieki pilda Latvijas NBS pasūtījumu – šuj āra jakas, lietusmēteļus un bikses. Blakus cehā top pasūtījums igauņiem – “Aclima” trikotāžas izstrādājumi. Pasūtījumu pietiekot. Darbs ir vienā maiņā, pusdienas darbinieki ņem līdzi no mājām. Nodarbināto vidū redzams daudz jauniešu – tikko ģimnāziju beigušie.

Šūšanas ceha priekšniece Inta Adamova ir priecīga tieši par jauno paaudzi, kas nesmādē šo darbu: “Man patīk, ka pie mums nāk jaunieši. Jau septiņi puiši strādā ražotnē. Interesējas arī skolēni, kas varētu strādāt vasarā.” Jaunieši nāk strādāt pēc ģimnāzijas beigšanas un gadījumos, ja netiek augstskolā un labi, ja darbs ir netālu no mājām. Ražotnē sastopam 19 gadus veco Mārtiņu Romanovski, kurš nodarbojas ar līmēšanas darbiem. Jaunietis cehā strādā pusgadu un apmierināts ar darbu. Pēc ģimnāzijas viņš nav varējis izdomāt, par ko kļūt, un tāpēc nolēmis kādu laiku pastrādāt. Divus mēnešus cehā nostrādājis Arvils Martiņenko. Lai arī darba apstākļi viņu apmierina, tomēr samaksa ne, tāpēc viņš atklāj, ka labākas peļņas nolūkos, visticamāk, dosies pie brāļa uz Angliju. Šūšanas ceha vadītāja gan uzteic Arvilu par apsviedību un izdarību.

Savukārt Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs slavē Intu Adamovu, kurai izdevies izveidot labu komandu. Sākotnēji pieteikušies 100 cilvēku, pusotru mēnesi bijusi apmācība, pašlaik cehā nodarbināti 52 cilvēki, galvenokārt no Viļakas. Pozitīvi, ka izdevies risināt sieviešu nodarbinātības problēmu, jo tad, ja vīrieši vēl kādus darbus varēja sameklēt lauksaimniecībā vai mežizstrādē, tad sievietēm bijis grūtāk.

Pašlaik “Brasas” filiāle ir lielākais uzņēmums novadā pēc nodarbināto skaita, ja neskaita valsts pārvaldi. “SRC Brasa” Viļakas filiālē ir daudz valsts subsidēto darbavietu – vairāk nekā 20, taču visas netiek izmantotas. Pašlaik no visām telpām tiek izmantota ceturtā daļa, tā ka vēl ir iespējas paplašināties. Lai pielāgotu ēku ražošanas vajadzībām, pašvaldība ņēmusi kredītu un ieguldījusi līdz 100 tūkstošiem eiro. Tas darīts, balstoties uz Latgales programmu, kas pēc gada ilgām diskusijām nule kā apstiprināta valdībā.

“Uzņēmums nav gatavs gaidīt veselu gadu, viņam vajag šodien. Mēs jau gaidījām, ka šo programmu apstiprinās pagājušā gada maijā. Trīs mēnešus nomuļļājām, to gaidot,” atceras domes priekšsēdētājs. Viņš ir priecīgs par jaunradītajām darbavietām – “50 – tas ir kosmisks skaitlis novadam”. Turklāt “Brasa”, pēc domes priekšsēdētāja teiktā, pieaugot apjomam, ir gatava darbinieku skaitu dubultot. To apliecina arī SCR “Brasa” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Brēdermanis, sakot, ka pasūtījumu nodrošināšanai darbinieki tiekot meklēti vēl. Viņš raugās arī Gulbenes virzienā, kur pēc vācu kompānijas bankrota daudzas šuvējas palikušas bez darba. “SRC Brasa” ražo apģērbus ne tikai Latvijas armijai, bet arī citu valstu armijām, liela daļa saražotā tiek eksportēta.

Jaunā ceha atvēršana Viļakas novadā radījusi spriedzi arī citos uzņēmumos, jo parādījusies konkurence un notiek darbinieku migrācija, daži pat pārtraukuši privātbiznesu, zina teikt domes priekšsēdētājs. Viņu vidū bija arī Inta Adamova, kura bija individuālā darba veicēja un nodarbojās ar šūšanas darbiem.

Maksimovs sola darīt visu, lai ražošanas uzņēmumam būtu izdevīgi strādāt novadā. Vērtējot procesus valstī, Sergejs Maksimovs atzīst, ka liels burkāns uzņēmējdarbības attīstīšanā varētu būt Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, kas ļaus šajā zonā esošajiem uzņēmumiem Uzņēmuma ienākumu nodokli maksāt 3% līdzšinējo 15% vietā, tādējādi ražotāji varēs kļūt konkurētspējīgāki. Tas var veicināt citu ražošanas uzņēmumu piesaistei novadam.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Nu ļoti labi !

  2. LABI, ka Latgalē Viļakā tāds šūšanas cehs ar 52 darbavietām …

  3. Cerams problēma ar plīstošo bikšu stakli ir atrisināta? Citādi saņemot jaunu formastērpu, pirmais darbs ir skriet pie šuvēja…

  4. Vis lētāk NATO armijas formastērpus šuj Baltkrievijā.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+