Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. oktobris, 2013
Drukāt

Vīnu var gatavot visu gadu

Meþrozîtes

Foto - LETA

Vīna darīšana mājas apstākļos ir populārs vaļasprieks visā pasaulē. Ja ir kārdinājums radīt savu oriģinālu dzērienu ar īpašu garšu, krāsu un neatkārtojamu aromātu, bet trūkst zināšanu, kā to darīt, ir pienācis īstais brīdis apmeklēt vīndarītāju kursus.

Latvija, būdama ziemeļu zeme, nevar lepoties ar senu vīna gatavošanas vēsturi. Pirmās ziņas ir no 14. gadsimta, kad Sabiles vīna kalnā sāka audzēt vīnogas, no kurām Kurzemes hercogistes galmam tika darīts vīns. Tomēr tas bija tikai Sabilē un tikai no vīnogām. Plašākai vīnu gatavošanai Latvijā pievērsās XX gadsimta sākumā. Šo interesi veicināja vīna izejmateriāla maiņa, jo tā darīšanai sāka izmantot teju katrā dārzā audzētos augļus un ogas, nevis salīdzinoši reti sastopamās vīnogas. Tā grāmatā “Ekoloģisks mājas vīns” stāsta Varis Baņģieris, uzsverot, ka mūsdienās mājas vīnu popularitāte pieaug, jo cilvēki arvien vairāk vēlas lietot veselīgu, ķimikālijām nepiesārņotu pārtiku. Tāpat daudziem roka neceļas izmest ārā ogas vai ābolus, ja gads bijis svētīts ar bagātīgu ražu.

– Mājas vīna liels pluss ir tāds, ka zini, no kā tas ir gatavots. Ka tas ir no paša dārza āboliem, avenēm, jāņogām vai kāda cita izejmateriāla. Tagad vīndari labprāt eksperimentē un šo dzērienu taisa arī no rabarberiem, ceriņiem un pat… ķirbjiem, – zina teikt SIA “Mājas alus” komercdirektors Dmitrijs Tretjakovs.

Vēl viņš uzsver, ka vīnu var gatavot visu gadu, ne tikai vasarā vai rudenī, kad ienākas augļu un ogu raža.

Vasarā var ielikt raudzēties ķiršu, upeņu vai ērkšķogu vīnu, rudenī – vīnogu, ābolu, bumbieru, kazeņu, plūmju, aroniju vai mežrozīšu augļu vīnu, bet ziemā var izmantot saldētus vai žāvētus augļus (tiem jābūt ķīmiski neapstrādātiem, citādi raugs nedarbosies), pasterizētas dabīgās sulas vai kompotus.

Tie, kam jau uzkrājusies vīna darīšanas pieredze mājas apstākļos, atzīst, ka šī dzēriena tapināšana ir “smalka” lieta, taču ne neapgūstama. Protams, lai gala iznākums būtu kvalitatīvs un par ogu vai augļu vīnu būtu prieks ne vien pašam vīna darītājam, bet arī visiem, kurus ar to cienā, ir daudz jāzina par šī vissenākā alkoholiskā dzēriena raudzēšanas procesu, dažādām tehnoloģiskām niansēm, stabilizāciju, dzidrināšanu, pārliešanu, glabāšanu, par nepieciešamo aprīkojumu un ingredientiem. Tikpat svarīgi ir zināt, kā izvairīties no vīna bojāšanās tā darīšanas procesā, kā noteikt dzēriena kvalitāti, uzlabot aromātu zaudējušo vīnu un daudz citu būtisku faktoru.

Vaicājot tiem, kas velta savu laiku ogu un augļu sulas pārstrādei aromātiskā dzērienā, kas vīna darīšanā ir pievilcīgs, lai tas kļūtu par vaļasprieku, visizplatītākā atbilde ir, ka saistot process. – Ir cilvēki, kam patīk kaut ko darīt pašiem, un ir tādi, kas to nevēlas. Viņiem vīna raudzēšana diezin vai kļūs par vaļasprieku, – spriež D. Tretjakovs. – Ja esi vienu, otru un trešo reizi padarbojies, vairojas pieredze, daudz labāk pārzini vīna tapšanas procesu, spēj jau kaut ko izdarīt pēc sava prāta, lai, piemēram, panāktu, ka vīns garšo tieši tā, kā vēlies. Iemācies taisīt sauso vīnu, pussaldo vai pat gāzētu. Turklāt mājas vīns var sanākt kvalitatīvāks nekā veikalā nopērkamais, noteikti lētāks un daudzveidīgāks, jo veikalā pieejami gandrīz vai tikai no vīnogām darītie vīni.

Par šī dzēriena darīšanu mājas apstākļos ir sarakstīts daudz grāmatu, regulāri notiek kursi gan iesācējiem, gan pieredzējušiem vīndariem. Kursi parasti notiek vienu dienu un ilgst vairākas stundas. Kompetenti speciālisti paskaidro un rāda, kāda ir vīna raudzēšanas procesa secība, kādi ingredienti vajadzīgi, kāds aprīkojums, kuru raugu labāk izvēlēties, lai darītu vīnu mājas apstākļos. Kursu dalībniekiem ir lieliska izdevība saņemt profesionālus padomus, kā rīkoties vienā vai otrā situācijā, noskaidrot, kas darīts nepareizi, ko vajadzētu mainīt, lai vīns, piemēram, nepārvērstos par etiķī – nekļūtu nebaudāms. Turklāt šajos kursos stāsta ne tikai, kā darīt vīnu, bet kā to izmantot stiprāku alkoholisko dzērienu, piemēram, brendija ražošanai. Lieliska izejviela destilātu ražošanai ir vīnogu, ābolu, bumbieru un plūmju vīni.

Kursu rīkotāji vīndariem iesācējiem arī piedāvā iegādāties visu nepieciešamo aprīkojumu un ingredientus vīna pagatavošanai mājas apstākļos. Pieredzējušiem vīndariem noderēs prese sulas izspiešanai no augļiem, skābuma mērītājs, saharometrs, līdzekļi vīna dzidrināšanai un aromatizēšanai, aizkorķētājs, ierīce vīna filtrēšanai, ozola muciņas vīna uzglabāšanai.

– Ar katru gadu pieaug vīna darīšanas mājas apstākļos popularitāte, jo nav nekādu problēmu iegādāties nepieciešamo aprīkojumu, kas procesu padara vieglāku un baudāmāku. Ja kādreiz bija problēmas atrast balonu vīnam, tad tagad ir jāpalauza galva, kuru no daudzajiem modeļiem izvēlēties, – norāda D.Tretjakovs. – Vienīgais, kas nepieciešams, lai uzsāktu vīna darīšanu mājas apstākļos, ir vēlme rosīties. Vajag tikai sākt!

Pirms gada, skatoties, kā iet postā bagātīgā augļu un ogu ražu, sākt nolēma uzņēmīgi augļu dārza īpašnieki – mālpilieši Egita un Raimonds Groļļi. Savārītie ievārījumi un kompoti vairs nekārojās, tie stāvēja pagrabā neskarti. – Sadūšojos ielikt vīnu. Izlasīju kādu grāmatu par vīna darīšanu, vēl savācu informāciju par to, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu šo procesu, aprunājos ar pazīstamiem vīndariem, kas apmeklējuši kursus, – stāsta iesācēja mājas vīna darīšanā Egita Grolle.

Pērnruden aromātisko dzērienu taisījusi no upenēm, ērkšķogām, rabarberiem, āboliem, ķirbjiem un cidonijām. Brāķis neesot sanācis, visi vīni bijuši dzerami un garšīgi. Tas vairojis apņemšanos arī šogad pievērsties ogu un augļu sulas pārstrādei vīnā. – Lielāks gandarījums ir par to, ka raža neaiziet postā, bet tiek vērtīgi izmantota.

 

Autore – Māra Lapsa

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+