Dabā
Zaļā dzīvošana

Visapkārt Babītes ezeram nebūs asfaltēti celiņi. Kāds ir jaunais ezera aizsardzības plāns?0


Dabas lieguma “Babītes ezers” kopējā platība ir 2988 ha.
Dabas lieguma “Babītes ezers” kopējā platība ir 2988 ha.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Kā saimniekot Babītes ezerā, lai tajā labi justos gan putni un zivis, gan cilvēki, kas dzīvo un strādā ezera krastā? Kā kontrolēt ezera apmeklētāju plūsmu? Jaundibinātā biedrība “Babītes ezeram”, kurā apvieno vietējos uzņēmējus, cer izstrādāt jaunu dabas aizsardzības plānu, kas palīdzēs brīžiem diametrāli atšķirīgos mērķus sabalansēt.

Babītes ezers, kas atrodas dažu desmitu kilometru attālumā no Rīgas, ir pievilcīga atpūtas vieta daudziem rīdziniekiem.

Tas ir iekļauts Eiropas Savienības nozīmes putniem svarīgo vietu sarakstā – ezerā konstatēti dumpji, gulbji, ormanīši, zīriņi, lijas… Taču putni nav vienīgais, kas piesaista apmeklētājus. Ezers ir arī laba makšķerēšanas vieta. Tas ir viens no labākajiem Pierīgas līdaku ezeriem.

“Mūsu mērķis ir izstrādāt jaunu Babītes ezera dabas aizsardzības plānu, lai uz veikto pētījumu un novērojumu pamata ierosinātu izmaiņas dabas lieguma “Babītes ezers” individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos,” stāsta Zane Dūšele, kempinga “Dūšeļi” īpašniece. “Pēdējos gados un arī iepriekš ir novērotas straujas ūdens līmeņa svārstības ezerā, kas negatīvi ietekmē gan zivju resursus, gan putnu populāciju, gan vietējo uzņēmumu ilgtspēju,” viņa piebilst.

 

Noslīkst ūdensputnu ligzdas

Straujās ezera ūdens svārstības piemin arī citi Babītes ezera krastā strādājošie. “Vislielāko ļaunumu ezeram dara straujās ūdens līmeņa pārmaiņas. Tas nozīmē, ka slūžas ir obligāti vajadzīgas. Ja līcī ar vēju paceļas līmenis, tad ezerā diennakts laikā paceļas ūdens. Kad Lielupē palu laikā nosprostojas ledus, ūdens iet cauri Babītes ezeram. Ir vajadzīga nopietna ezera izpēte dažādos laika apstākļos, vēja virzienos,” šim viedoklim biedrības pirmajā sapulcē piekrita daudzi.

Lai uzlabotu Babītes ezera hidroloģisko stāvokli, 1988. gadā ezera austrumu galā izraka Varkaļu kanālu un aizbēra Spuņņupi, tādējādi Babītes ezers kļuva caurtekošs visā tā garumā. Lielupes plūdu un Rīgas līča vējuzplūdu ietekmē Babītes ezera līmenis paaugstinās apmēram par diviem metriem. Varkaļu kanāla slūžas, kuru ideja bija pasargāt ezeru no pārmērīga ūdens līmeņa svārstībām un līdz ar to pasargāt putnus ligzdošanas un spalvu maiņas sezonas laikā, nedarbojas.

“Mūsu vīzija nav tāda, ka visam Babītes ezeram apkārt ir noasfaltēti celiņi, brauc velosipēdisti un visur ir atkritumu urnas, kur iemest papīrus… Drīzāk Babītes ezers varētu būt īpaša vieta, kur cilvēks par naudu vai citādā veidā var baudīt dabu, vērot putnus, makšķerēt. Atsevišķas vietas būtu piemērotas apmeklētājiem, bet ne viss krasts. Par dambjiem arī jārūpējas. Jādomā, ko darīt ar nekontrolēto atpūtnieku kustību, kas mūs šobrīd traucē.”

Babītes ezera krastos iedzīvotāji arī vēlētos skatu torni, vienu vai vairākus, jo tagad putnu vērošanai jākāpj smilšu kāpā.

Bet uz dambja varētu ierīkot dabas taku. Ja ezerā būtu augsts ūdenslīmenis, tad varētu arī atjaunot vēsturisko pontontiltu uz otru krastu.

 

Ar plānu vieglāk piesaistīt finansējumu

“Vai jaunajā dabas aizsardzības plānā varēs pagarināt makšķerēšanas sezonu? Visur zivju makšķerēšana atļauta, sākot ar maiju, Babītē – ar jūniju. Vai ezerā varētu atļaut izmantot laivas ar benzīnmotoriem? Tādējādi varētu arī kavēt seklā ezera aizaugšanu,” Babītes iedzīvotāji jautāja Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas vadītājam Andrim Širovam. “Tas ir vērtējams. Jums ir idejas, mēs skatāmies, kāda ir reālā situācija dabā,” atzina amatpersona.

Dabas aizsardzības plānam ir ieteikumu raksturs. “Līdz ar to kādu varētu sodīt par to, ka plānā iekļautās aktivitātes netiek veiktas,” piebilda Širovs. Viņš arī uzsvēra, ka aizsardzības plānam var pievienot arī dabas lieguma “Babītes ezers” individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. “Ir iespējams radīt vietējo likumu, kas ir saistošs visām personām. Tajā var paredzēt atļautās, aizliegtās, saskaņojamās darbības. Noteikumi arī pieļauj mainīt zonējumu Babītes ezerā.”

Izmaksas par dabas aizsardzības plāna izstrādi rēķināmas no 10 līdz 30 tūkstošiem eiro.

Problēmas varētu radīt ekspertu piesaiste, jo šobrīd Latvijā vienlaikus tiek izstrādāti vairāki desmiti dabas aizsardzības plānu.

Kādi ieguvumi no jauna dabas aizsardzības plānā? Varbūt var pagarināt veco, kas spēkā līdz 2019. gadam? “Ir mainījušās situācijas un procesi, kas ezeru ietekmē. Mainījusies saimnieciskā aktivitāte apkārt ezeram. Izpēte dotu reālo bildi, kas mainījies un kas būtu jādara. Lietām un iniciatīvām, kas izvērtētas un iekļautas dabas aizsardzības plānā, vienkāršāk veikt jebkāda veida īstenošanu. Piemēram, ja ieplānota laipa, peldvieta vai skatu tornis, piesaistīt naudu ir vienkāršāk, nav vairs jāveic ietekmes uz vidi novērtēšana,” skaidro Širovs.

Dabas aizsardzības plāns nozīmē iespēju arī piesaistīt fondu finansējumu.

“Piemēram, Latvijas vides aizsardzības fonds katru gadu atvēl finansējumu tieši dabas aizsardzības plānu ieviešanai. Dabas aizsardzības plāns ir pietiekams pamatojums, kāpēc vēlas ieviest kādu aktivitāti un par kādu summu.” A. Širovs, novērtējot Babītes ezera bioloģisko potenciālu, piebilst: “Es nebaidītos teikt, ka šī teritorija var pretendēt arī uz Eiropas līmeņa projekta finansējumu, piemēram, LIFE, kas iekļauj ļoti plašas darbības sugu biotopu apsaimniekošanā.” Šādu ceļu jau vairākus gadus iet arī Engures ezers.

 

Septītais lielākais Latvijā

* Babītes ezers veidojies pirms 3000–4000 gadu.

* Ezeram ir dūņaina gultne, dūņu kārtas biezums var sasniegt pat piecus metrus.

* Ezera garums dienvidrietumu – ziemeļaustrumu virzienā ir 13,5 km, un tā lielākais platums ir 2,7 km (pretī Spuņņupei), krasta līnijas garums ir 33 km.

* Babītes ezera maksimālais dziļums ir 1,7 m, bet vidējais dziļums tikai 0,9 m.

* Babītes ezerā un tā apkārtnē mīt 22 Eiropas nozīmes un 31 Latvijas nozīmes īpaši aizsargājamās putnu sugas.

LA.lv