Latvijai ir tādas rezerves budžeta tēriņu samazināšanai, ka mēs no prieka dejotu un priecātos. Kāpēc tas netiek īstenots? 0

Jānis Ozols, skolu “Patnis” valdes loceklis un finanšu direktors, Rīgas vicemēra Viļņa Ķirša padomnieks, JV biedrs, TV24 raidījumā “Preses klubs” pauž uzskatu, ka Latvijai ir milzīgas iespējas samazināt budžeta tēriņus un mazināt deficītu, taču politiķus attur bailes no sabiedrības sašutuma, īpaši sociālajos tīklos.

Kokteilis
Neveiksmīgākā krāsa katrai zodiaka zīmei: kam vajadzētu izvairīties no sarkanās, bet kam – no zaļās
“Apzināts mēģinājums ietekmēt Latvijas sportistu pirms starta!” Latvijas daiļslidošanas skandāla iesaistītais igauņu treneris vēršas pie ISU
RAKSTA REDAKTORS
“Šo sērgu izārstēs tikai un vienīgi…” Latvieši ierosina, kā cīnīties ar vienu no lielākajām problēmām veselības aprūpē
Lasīt citas ziņas

Ozols stāsta, ka situācija nav nemaz tik slikta, kā likās kādu brīdi atpakaļ. Viņaprāt, tēriņu pieaugums nav slikts, bet laba iespēja, kā samazināt budžeta deficītu, būtu tēriņu samazināšana, kurā, kā viņš saka, mums ir milzīgas iespējas.

“Tēriņu samazinājumā mums ir tādas rezerves, ka mēs varam dejot un priecāties par to, ka mums vēl ir uz kā ietaupīt,” pauž Ķirša padomnieks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taupībai traucē vairākas lietas. Kā pirmo viņš min drosmes trūkumu no valsts puses atzīt, ka esam kā valsts pārregulējušies, ka pastāv pārāk daudz lieku funkciju.

Viņaprāt, tēriņu samazinājums, kas pēc būtības nozīmētu, ka kāds paliktu bez darba vai kāda funkcija tiktu deleģēta privātajam sektoram, izsauktu pamatīgu sašutumu sabiedrībā – īpaši internetā. No tā politiķi baidās, tāpēc Ozols rosina politiķiem aizliegt pieeju sociālajiem tīkliem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.