Ekonomika
Bizness

Visās 119 Latvijas pašvaldībās šogad reģistrēti jauni uzņēmumi. Kuri novadi ir līderos?0


Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Publicitātes foto/pixabay.com

2019.gada pirmos sešus mēnešus raksturo maksātnespēju skaita kritums, jauns uzņēmumu likvidēšanas vilnis un lielāks jauno uzņēmumu pamatkapitāls.

“Lursoft” pētījums ieskicējis uzņēmējdarbības tendences pirmajā pusgadā Latvijā, apskatot kapitālsabiedrību reģistrēšanas un likvidēšanas dinamiku, piesaistīto ārvalstu ieguldījumu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā un ielūkojoties, cik bieži šogad ierosinātas maksātnespējas.

“Lursoft” pētījums atklāj, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos reģistrētas 5549 jaunas kapitālsabiedrības, kas ir teju tikpat, cik šajā pašā periodā gadu iepriekš.

Pozitīvā ziņa – jaunas kapitālsabiedrības pirmajā pusgadā reģistrētas visās 119 pašvaldībās.

No tām 44 šogad reģistrēts lielāks skaits jaunu uzņēmumu nekā pērn attiecīgajā periodā.

Pozitīvi to vidū izceļas arī vairākas Latvijas lielās pilsētas. Piemēram, Jūrmalā šī gada pirmajā pusgadā reģistrēts par 11 jaunām kapitālsabiedrībām vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet Ventspilī – pat par 17.

Pirmajā pusgadā reģistrēto jauno kapitālsabiedrību kopējais pamatkapitāls veido 77,1 milj.EUR, kas, salīdzinot ar 2018.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, ir par 29,56 milj.EUR vairāk.

Teju piekto daļu jeb 18,66% no šīs summas veido ārvalstu ieguldījumi Latvijā jaunreģistrēto kapitālsabiedrību pamatkapitālā. Salīdzinot ar gadu iepriekš, ārvalstu ieguldījums jaunajās kapitālsabiedrībās pērn samazinājies par 56,33%.

Pirmajos sešos mēnešos šogad reģistrētas vairākas kapitālsabiedrības ar daudzmiljonu kapitālu, starp kurām līderos ir Lipmanu ģimenei piederošais SIA “Liplat Holding”.

Aprīļa vidū reģistrētajai kapitālsabiedrībai patlaban reģistrētas jau 5 komercķīlas.

Šī uzņēmuma pamatkapitālu veido 33,44 milj.EUR, kamēr uzņēmēja Aigara Kesenfelda jaunreģistrētā SIA “100x Ventures” pamatkapitāls ir 4 milj.EUR.

Tikpat liels pamatkapitāls ir arī SIA “Gustava parks projekti” un SIA “Brīvības parks projekti”, kura patiesais labuma guvējs ir lietuviešu miljonārs Nerijus Numavičs, paredzot tuvāko septiņu gadu laikā ieguldīt vairāk nekā 200 milj.EUR un attīstīt biroju un dzīvojamo ēku kompleksus.

TOP 10 lielākās 2019.gada pirmajā pusgadā reģistrētās kapitālsabiedrības:

1. SIA “Liplat Holding”: 33,44 milj.EUR pamatkapitāls (Rīga);
2. SIA “100x Ventures”: 4 milj.EUR pamatkapitāls (Liepāja);
3. SIA “Gustava parks projekti”: 4 milj.EUR pamatkapitāls (Rīga);
4. SIA “Brīvības parks projekti”: 4 milj.EUR pamatkapitāls (Rīga);
5. SIA “Granīta 15”: 3,54 milj.EUR pamatkapitāls (Stopiņu nov.);
6. SIA “Dzintaru 48”: 3,34 milj.EUR pamatkapitāls (Jūrmala);
7. SIA “Attīstības E75”: 3,18 milj.EUR pamatkapitāls (Rīga);
8. SIA “Maskavas iela 463”: 2,5 milj.EUR pamatkapitāls (Rīga);
9. SIA “26Vesetas”: 1,72 milj.EUR pamatkapitāls (Rīga);
10. SIA “Deichmann Apavi”: 1 milj.EUR pamatkapitāls (Rīga).

Vienlaikus no lielajām pilsētām it visās likvidēto kapitālsabiedrību skaits pirmajos sešos mēnešos bijis lielāks nekā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, un kopumā Latvijā bijušas vien 16 pašvaldības, kurās gada pirmajos sešos mēnešos jaunreģistrēto kapitālsabiedrību skaits bijis lielāks nekā likvidēto.

Līderis to vidū ir Madonas novads, kurā pirmajā pusgadā reģistrētas 43 jaunas kapitālsabiedrības, bet likvidēti – 30 Komercreģistrā reģistrēti subjekti. Turpat blakus seko Grobiņas novads ar 24 jaunām kapitālsabiedrībām un likvidētām 15.

Negatīvākā bilance gada pirmajos sešos mēnešos vēl bez Rīgas bijusi arī Jelgavā, Olaines novadā un Valmierā. Kopumā pirmajā pusgadā šogad likvidētas 17960 kapitālsabiedrības, par 6965 vairāk nekā 2018.gadā.

Precizitātes labad jānorāda, ka iemesls tik straujam likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumam meklējams nevis apstāklī, ka uzņēmēji pēkšņi izlēmuši pārtraukt uzņēmējdarbību un likvidēt uzņēmumus, bet gan Uzņēmumu reģistra centienos īstenot Moneyval ziņojumā sniegtās rekomendācijas un uzlabot situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā Latvijā, tostarp automatizēti izslēdzot no reģistra ekonomiski neaktīvās kapitālsabiedrības.

Tā, piemēram, š.g. 14.janvārī vienas dienas laikā likvidēti 6647 uzņēmumi.

Likvidētajiem uzņēmumiem teju 180 milj.EUR nodokļu parāds

“Lursoft”, balstoties uz VID pieejamajiem datiem, aprēķinājis, ka pirmajos sešos mēnešos likvidēto uzņēmumu kopējais nodokļu parāds likvidēšanas brīdī bijis 179,28 milj.EUR.

Lielākais likvidētais nodokļu parādnieks ir vien pirms pieciem gadiem reģistrētais SIA “VECTORS”. Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdevēja nodokļu parāds janvārī, kad arī pieņemts lēmums par tā likvidāciju, sasniedza jau 13,59 milj.EUR.

Likvidēšanas brīdī 5,8 milj.EUR liels nodokļu parāds bijis arī tirgotājam SIA “SALLETS”, kura pēdējais iesniegtais gada pārskats liecina, ka vēl 2017.gadā uzņēmums apgrozījis 2,5 milj.EUR, savukārt ar peļņu uzņēmums strādājis tikai 2016.gadā.

Likvidētā SIA “SALLETS” vienīgais dalībnieks kopš tā reģistrācijas brīža bijis Māris Butkus, kuram daļēji piederējusi arī SIA “B1B Grupa”, kas likvidēta tikai vienu dienu pirms SIA “SALLETS”.

“Lursoft” izpētījis, ka šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuriem apturēta saimnieciskā darbība. Ja 2018.gada pirmajos sešos mēnešos tādi bija 2406 uzņēmumi, tad šogad – 2685.

Pusei no šiem uzņēmumiem saimnieciskās darbības apturēšanas brīdī bija reģistrēts nodokļu parāds, bet 34 uzņēmumi pēdējos trīs mēnešus pastāvējuši bez aktuālām amatpersonām.

Maksātnespēju kļuvis mazāk

“Lursoft” statistikas dati liecina, ka pagājušajā gadā turpināja samazināties ierosināto maksātnespēju skaits. Proti, šī gada pirmajā pusgadā reģistrēti kopumā 994 maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi.

Tas ir par 53 procesiem mazāk nekā 2018.gadā.

Analizējot ierosināto maksātnespēju skaitu pēc to rakstura, jāsecina, ka pēdējos divos gados atkal nedaudz pieaudzis juridiskām personām ierosināto procesu īpatsvars.

Ja 2017.gadā no visām pirmajā pusgadā ierosinātajām lietām 27,5% bija juridisko personu procesi, tad 2018.gada attiecīgajā periodā tie bija jau 32,5%, bet šogad – 34,66%. Viens no uzņēmumiem, kuriem ierosināta maksātnespēja, ir 2001.gadā dibinātais SIA “Super bebris”.

Jau 2010.gadā uzņēmuma vadība nāca klajā ar paziņojumu par plāniem ražošanu pārcelt uz ASV, ražotni Latvijā slēdzot. Pagājušā gadā uzņēmumam tika ierosināts arī tiesiskās aizsardzības process, bet šā gada maijā pasludināta maksātnespēja.

Pirms tam, martā, VID Nodokļu parādu piedziņas nodaļa uzņēmumam piemēroja nodrošinājumu, liedzot reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt. Uz š.g. jūlija sākumu uzņēmumam bija izveidojies jau 30,89 tūkst.EUR liels nodokļu parāds, tāpat arī “Lursoft” Kavēto maksājumu datu bāzē ražotājam reģistrēti vairāki kavēti norēķini.

Fizisko personu gadījumā aizvien novērojama tendence, ka maksātnespēja vienlaikus tiek ierosināta vairākiem vienas ģimenes locekļiem.
Ārvalstu ieguldījums mazāks

Jau vēstīts, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmajiem 6 mēnešiem, ārvalstu ieguldījums Latvijā reģistrēto kapitālsabiedrību pamatkapitālā bijis mazāks.

“Lursoft” dati rāda, ka šogad tie bijuši vien 14,39 milj.EUR, kamēr pirms gada – 33,26 milj.EUR.

Vairāk nekā pusi no kopējā ieguldījuma jauno uzņēmumu kapitālā devusi Nīderlande – kopumā 8,01 milj.EUR. Tiesa, teju visu summu jeb 8 milj.EUR veido ieguldījums divu uzņēmumu pamatkapitālos – SIA “Gustava parks projekti” un SIA “Brīvības parks projekti”, kuru dalībnieks ir Nīderlandē reģistrētais Oland International B.V.

Apjomīgāko ieguldījumu 2019.gada pirmajā pusgadā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos nodrošinājuši ārvalstnieki no:
1. Nīderlandes: 8,01 milj.EUR;
2. Norvēģijas: 3,20 milj.EUR;
3. Dānijas: 1,21 milj.EUR;
4. Igaunijas: 0,61 milj.EUR;
5. Zviedrijas: 0,33 milj.EUR.

Saistītie raksti

Aplūkojot ārvalstu ieguldījuma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā uzkrāto summu, redzams, ka arī šogad tā turpinājusi sarukt, noslīdot jau zem 7 miljardu eiro atzīmes, kas ir zemākais rādītājs kopš 2012.gada.

Pēc “Lursoft” apkopotajiem statistiku datiem, ārvalstu ieguldījums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā samazinājies līdz 6,94 miljardiem eiro.

LA.lv