Latvijā
Politika

Zaļā partija: Tavars – vadītājs, Līdaka – ideologs 8


Līdzšinējais LZP līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka (no kreisās) turpmāk būs partijas domes priekšsēdētājs un “zaļās” ideoloģijas nesējs, savukārt otrs līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks turpinās darboties LZP kā ierindas biedrs.
Līdzšinējais LZP līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka (no kreisās) turpmāk būs partijas domes priekšsēdētājs un “zaļās” ideoloģijas nesējs, savukārt otrs līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks turpinās darboties LZP kā ierindas biedrs.
Foto – Ģirts Zvirbulis

Kopš kļūšanas par varas partiju Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošā Latvijas Zaļā partija (LZP) būtiski palielinājusi savu biedru skaitu, kas nu jau tuvojas 900 cilvēkiem. Taču šāda izaugsme radījusi spriedzi organizācijas iekšienē – ilgstošie partijas biedri neslēpj bažas par to, ka jaunpienācēji nav pietiekami “zaļi”. Šādā noskaņā sestdien Ādažu Kultūras centrā norisinājās LZP kongress. Kā iespējamais risinājums nolemts mainīt partijas vadības modeli.

Īpatnējs modelis

Līdz šim LZP pārvaldes modelis uz citu Latvijas politisko organizāciju fona patiešām bija īpatnējs. Zaļajai partijai bija divi līdzpriekšsēdētāji (Viesturs Silenieks un Ingmārs Līdaka), kuri gan vairāk bija partijas politikas “sejas”, kā arī valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, kura funkcijas vairāk atbilst tam, ko citās partijās veic ģenerālsekretārs. Enerģiskais un ambiciozais E. Tavars ar šādu otrā plāna lomu nav mierā. Tādēļ pēdējos gados viņš aktīvi nostiprinājis savu ietekmi partijā, kā arī piesaistījis tai virkni jaunu biedru. Arī aizvadītā gada laikā LZP rindas papildinājuši 106 jaunbiedri, un partijas kopējais biedru skaits sasniedzis 896 cilvēkus. Tikmēr līdzpriekšsēdētājs V. Silenieks, partijas dibinātājs Indulis Emsis un citi vecbiedri nobažījušies par to, ka E. Tavara piesaistītie jaunpienācēji varētu būt laimes meklētāji un karjeristi, nevis patiesi “zaļās domas” sekotāji.

“Zaļā partija bez zaļiem cilvēkiem ir kā profesionāla armija bez karavīriem ar militāro izglītību. No tādas armijas dezertē karavīri, ne naidnieks tos ciena, ne paši viens otru. Tā ir izniekotas cilvēku dzīves un sabojāta, degradēta ideja. (..) Cilvēkus ar biologa izglītību pārmāc karjeristi ar sapni par varu. Bez izpratnes par zaļo, par “zaļām” idejām,” drūmu partijas nākotnes scenāriju zīmēja V. Silenieks.

Turpretim E. Tavars skaidroja, ka politikā nekas nestāv uz vietas. “Politiķi un partijas, kuri nespēj mainīties līdzi notikumiem, zaudē,” teica LZP valdes priekšsēdētājs, aicinot “zaļos” veterānus nodot savas zināšanas un pieredzi jaunajiem biedriem.

Uz kongresu Ādažu Kultūras centrā kā viesis ieradies arī Ministru prezidents Māris Kučinskis. Arī premjeram nav paslīdējis garām LZP iekšējais noskaņojums, tādēļ viņa uzrunā ieskanējās bažīgas notis. “Zaļā partija pēdējos gados būtiski mainījusies – ievērojami pieaudzis biedru skaits un mainījusies partijas vadība. Tā ir jauna jauda un jaunas ambīcijas. Tas izaicina arī apvienības ZZS zīmolu. Skaidrs, ka Saeimas vēlēšanu priekšvakarā mēs sastopam pavisam citus “zaļos”. Vai tas ir labi vai slikti? Nezinu! To droši vien nezina neviens,” teica M. Kučinskis. Vienlaikus gan viņš slavēja “zaļo” ministru (aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un veselības ministre Anda Čakša) darbu valdībā. Premjers arī akcentēja, ka ZZS spēks slēpjas visu apvienībā ietilpstošo partiju ciešā sadarbībā.

Precizē lomas

Kā visām pusēm pieņemams risinājums ir lēmums mainīt partijas vadības struktūru, nostiprinot valdes lomu partijas vadīšanā un precizējot LZP domes lomu. Dome ir partijas lēmējinstitūcija, kurā ietilpst partijas visu līmeņu deputāti, ministri un nodaļu vadītāji. Īsi sakot – pieredzējuši “politikas buki”, kuri var dot padomus, bet vajadzības gadījumā – arī “izsaukt uz paklāja” partijas valdi un tās vadītāju. Vienlaikus nolemts likvidēt divus līdzpriekšsēdētāju amatus, viņu funkcijas nododot partijas domes priekšsēdētājam. Kongresā uz domes priekšsēdētāja amatu tika izvirzīti divi kandidāti – līdzšinējais LZP līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka un Saeimas deputāts Valdis Kaln­ozols. Aizklātā balsojumā Līdaku atbalstīja 359 LZP delegāti, Kalnozolu – 97, bet trīs balsotāji bija svītrojuši abus kandidātus. Līdz ar to par LZP domes priekšsēdētāju ievēlēts I. Līdaka.

“Tas vairāk ir goda amats un padomdevēja loma, bet vienlaikus tā ir arī iespēja stiprināt mūsu partijas zaļo ideoloģiju,” savu ievēlēšanu komentēja I. Līdaka. Viens no viņa galvenajiem darbiem būšot LZP jaunās programmas izstrādāšana, ko varētu apstiprināt nākamajā kongresā pēc gada, bet, ja darbs veiksies raiti, ārkārtas kongresā šā gada rudenī.

Lielas cerības uz vēlēšanām

Tomēr par vienu lietu gan visi LZP spārni ir vienisprātis – rudenī gaidāmās vēlēšanas partijai būšot daudzsološas. “Esmu pārliecināts, ka 13. Saeimas vēlēšanas būs veiksmīgas ZZS vēsturē. Taču kandidātu saraksti jāveido pragmatiski, izvērtējot cilvēku spējas un pienesumu, nevis tikai balstoties uz viņu ambīcijām,” savā uzrunā kongresa delegātiem teica I. Līdaka. Gan LZP valdes priekšsēdētājs E. Tavars, gan apvienības ZZS līderis Augusts Brigmanis pauda pārliecību, ka ZZS vajadzētu iegūt vismaz 30 deputātu mandātus parlamentā. “Ja nesasniegsim šo rezultātu, tad būs nepadarīta darba sajūta,” teica A. Brigmanis. Savukārt E. Tavars uzsvēra, ka LZP pēc vēlēšanām līdztekus jau esošajai Veselības un Aizsardzības ministrijai jāiegūst savā kontrolē arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM). Arī debatēs vairāki LZP delegāti kritizēja pašreizējo VARAM vadītāju Kasparu Gerhardu (NA), kurš esot pārāk neizdarīgs un neieinteresēts vides jautājumos, tādēļ šajā jomā valdot stagnācija.

LA.lv