“Mēs nedrīkstam iegāzt Lietuvu un Igauniju, šis ir goda jautājums!” Skride skarbs pret “Rail Baltica” darbu vadību 0
Satiksmes ministrija (SM) tuvākajā laikā pabeigs informatīvā ziņojuma izstrādi, kurā tiks sniegti scenāriji dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” būvdarbu ieviešanas grafikam atkarībā no izvēlētā finansēšanas modeļa, un nodos to starpinstitūciju saskaņošanai, teikts SM atbildē Saeimas pieprasījumu komisijai.
SM atbildē komisijai norādīts, ka ministrija patlaban turpina darbu pie informatīvā ziņojuma izstrādes par “Rail Baltica” būvdarbu veikšanas grafiku, lai gan atbilstoši MK protokollēmumam šis ziņojums valdībā bija jāiesniedz līdz 2025.gada 1.martam.
Ministrijā norāda, ka ir izstrādāti trīs scenāriji, vērtējot gan finansējuma piesaistes iespējas, gan saistītos riskus, tostarp attiecībā uz projekta īstenošanas termiņiem un starptautisko saistību izpildi. Tādējādi būvdarbu veikšanas grafiks ir atkarīgs no pieejamā finansējuma. Vienlaikus notiekot darbs pie projekta pirmās kārtas izmaksu pārskatīšanas.
Kā TV24 raidījumā “Preses klubs” izteicās Andris Skride, RSU profesors, kardiologs un bijušais Saeimas deputāts:
“Es tomēr cieti palikšu pie viedokļa, ka pats svarīgākais ir pamattrase, lai mēs neiegāztu Igauniju un Lietuvu! Šis ir nacionālā goda un nacionālās drošības jautājums.”
Viņš uzsver, ka dzelzceļa projekta neveiksme var radīt nopietnas sekas reģionālajai sadarbībai. Šāda nostāja liecina par viņa uzticību infrastruktūras attīstības nozīmei.
Viņš aicina iedomāties situāciju, kāda var izveidoties, ja dzelzceļa trase būs tikai līdz Lietuvas-Latvijas robežai, bet ne turpināsies uz Igauniju.
“Ko darīt – ņemam lidmašīnu un pārlidojam pāri līdz Ainažiem?!” retoriski jautā Skride, norādot uz absurdo situāciju.
Šis piemērs uzsver potenciālo izolāciju, ko var radīt nepabeigts projekts. Viņš tādējādi kritizē pašreizējo plānošanas trūkumu.
Vismaz reizi gadā Skridem nākoties pabūt Tallinā un Viļņā; “esot atpakaļ Rīgā, tu redzi, ka esam arvien pelēkāki,” secina profesors, piebilstot, ka
Latvija “var necerēt uz kādu lielu nākotnes projektu, kur varētu dabūt ES līdzekļus, ja izgāžam šo dzelzceļa lietu.”
Viņš uzskata, ka tas ir vitāli svarīgi ar kvalitatīvu vadību un valdības uzraudzību, kas līdz šim esot bijusi nepietiekama. Šie vārdi atspoguļo bažas par valsts attīstības perspektīvām.
