Latvijā
Sabiedrība

Nogurdinātais “Dogo” un politiķiem jāprot izvēlēties “pansionātu”. “LA” nedēļas apskats 16

Foto – LETA, no LA arhīva, kolāža la.lv.

Cilvēks. Zbigņeva Stankeviča pārliecināšanas spējas

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pagājušonedēļ sabiedrības uzmanības lokā nonāca Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš esot pārliecinājis Zaļo un zemnieku savienības deputātus neatbalstīt Stambulas konvencijas ratifikāciju. Tas apliecina viņa autoritāti, taču konvencijas atbalstītāji ir neapmierināti. Daži pat atsaucas uz Satversmes 99. pantu – “Baznīca ir atdalīta no valsts”. Tomēr te jābilst, ka baznīca ir tāda pati pilsoniskās sabiedrības daļa kā citas organizācijas un arī tai ir iespēja paust savu viedokli, pārliecināt politiķus, ierosināt likumu izmaiņas.

Z. Stankevičs ir pazīstams kā aktīvs interneta sociālo tīklu lietotājs, paužot viedokli par dažādām problēmām, piemēram, par ģimenes plānošanas metodēm. Arī tagad viņš publicēja plašākas piezīmes par konvenciju, tostarp analizējot, kas tiek saprasts ar vārdu “vardarbība”, pret ko it kā vēršas konvencija: “Piemēram, vai par vardarbību tiešām ir uzskatāma ārsta atteikšanās veikt abortu? Saistībā ar ES pievienošanos Konvencijai Eiropas Parlaments 2017. gada 12. septembrī pieņēma Rezolūciju, no kuras izriet šāds skatījums. Bet palūkosimies uz otru sievieti – ārsti. Vai piespiest viņu pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, t. i., nogalināt mazu neaizsargātu dzīvību, nav vēl lielāka vardarbība?” Katoļu virsgans vērš uzmanību arī uz to, ka starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos ir garantētas vecāku tiesības izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem. Viņš pauž: “Konvencijas prasības šīs vecāku tiesības liks ignorēt. Un vai tā nav emocionāla vardarbība?”

Atstājot malā diskusijas par Stambulas konvenciju, jānovērtē, ka baznīcas mudinājumi stiprināt ģimeniskās vērtības ir arī rūpes par to, cik spēcīga būs mūsu valsts nākotnē. Nesenā intervijā avīzei “Brīvā Latvija” Z. Stankevičs teica, ka reizēm jūtas kā saucējs tuksnesī – tad, kad pirmajā brīdī šķietot – netiks uzklausīts. Taču paiet laiks, un notiek pārmaiņas. Arhibīskaps min piemēru ar tā sauktajiem “sistēmas bērniem”: “Pirms diviem gadiem kādā dievkalpojumā teicu, ka Latvijā bērnunamiem jābūt tukšiem, jo mēs paši varam viņus audzināt. Nu sabiedrība par to ne tikai runā, bet ir pamodusies un dara.”

Pārsteigums. NATO ģenerālsekretārs palīdzēs apiet?

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Latvijas banku padomēs nonāk pasaules kalibra politiķi. Pērn maijā par AS “Citadele banka” padomes locekli tika ievēlēta baronese Ketrīna Eštone, bijusī  Eiropas Savienības augstā pārstāve ārpolitikas un drošības jomā.

Pagājušajā nedēļā AS “Norvik banka” paziņoja , ka par tās padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuvis Anderss Fogs Rasmusens, kurš piecus gadus – no 2009. līdz 2014. gadam – ieņēma NATO ģenerālsekretāra amatu.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) pārbaudē konstatēja, ka “Norvik bankā” tajā pašā laika posmā – no 2013. līdz 2014. gadam – atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības. Par to pērn jūlijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija sodīja AS “Norvik banka” ar 1,3 miljoniem eiro.

Pēc “Nordea” un “DnB” apvienošanās “Norvik banka” ir septītā lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. “Norvik bankas” akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Krievijas un Lielbritānijas dubultpilsonis Grigorijs Guseļņikovs. Vēl bez Latvijas bankas “Norvik Group” ietilpst “Vjatka-bank” Kirovā,(182. lielākā Krievijā, to vada viņa tēvs) un “Norvik Banka UK Limited” Lielbritānijā.

Pērn jūlijā Ukrainas centrālā banka neatļāva Krievijas “Sberbankai” pārdot savu meitasbanku Ukrainā investoru konsorcijam, kurā 22,5% akciju piederētu Latvijas “Norvik bankas” kontrolpaketes īpašniekam Guseļņikovam. Ukraina pabaidījās pārdot banku, bet bijušais Dānijas nodokļu ministrs un ekonomikas ministrs Rasmusens “priecājas pievienoties AS “Norvik bankas” padomei”. Jebkura banka savu zīmolu labprāt pastiprina ar pasaulslavenu uzvārdu, bet politiķim tomēr jāprot izvēlēties “pansionātu”, kurā pelnīt naudu.


Izgāšanās. Datu sargātāji

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kad publicēja čekas upuru, Valsts drošības komitejas (VDK) arhīvā esošo 49 321 noziegumos pret padomju valsti apsūdzētā Latvijas iedzīvotāja vārdus, tad datu sargi trauksmi necēla.

Taču, kad pētnieki vēlas atklāt sabiedrībai čekistu biogrāfijas, karjeru un motivāciju, tā pārsteigums pārsteiguma galā. Pagājšnedēļ kārtējo reizi daļā sabiedrības uzvirmoja sašutums par pārcentīgās Datu valsts inspekcijas (DVI) darbu, kura uztraucas par “personas datu apstrādes tiesisko pamatu un mērķi” VDK zinātniskās izpētes komisijas publicētajos pētījumos. Kopš aizvadītās nedēļas VDK zinātniskās izpētes komisijas rakstu četri sējumi elektroniski Latvijas Universitātes mājas lapā nav pieejami. Zinātnieku pētījumu publicēšanu uzņēmies portāls “pietiek.com”, kurš savā publikācijā raksta: “Portāls “pietiek.com” jau iepriekš ir pierādījis, ka Datu valsts inspekcijas prettiesiskās vēlmes spēj ignorēt, un arī tagad, publiskojot visus līdz šim publicētos VDK izpētes komisijas pētījumus, kas izraisījuši DVI nepatiku, laipni aicina inspekciju – ejiet ratā!”

DVI gan taisnojās, ka nav likusi izņemt no elektroniskās aprites VDK pētnieku publikācijas. Tā esot tikai pieprasījusi informāciju par LPSR VDK darbinieku dzīvo radinieku personas datu publicēšanu. Datu sargu izpētes lietas rezultāti gaidāmi vien februāra beigās. Lai gan Latvijas Universitātes vadība teic, ka atbalsta VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu un neliekot šķēršļus to pētījumu publiskošanai savā mājas lapā, tomēr komisijas vadītājs Kārlis Kangeris portālam “delfi.lv” teicis, ka publicēšanās pārtraukta nevis kādu juridisku iemeslu dēļ, bet gan LU vadības attieksmes dēļ. Viņaprāt, LU pietiekami neatbalstot pētniecības brīvību.

Prieks. Latvijas aktieris “pietuvojas” “Oskaram”

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2
Foto – Timurs Subhankulovs[/caption

Krievu režisora Andreja Zvjaginceva mākslas filma “Nemīlestība” izvirzīta ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvai nominācijā “Labākā ārzemju filma”.

Filma jau saņēmusi 70. Kannu kinofestivāla balvu, tā nominēta “Zelta globusa” balvai un tikusi izvirzīta britu kinoprēmijai “Balta”. Taču Latvijai tā ir nozīmīga, jo vienu no galvenajām lomā spēlē mūsu aktieris – Andris Keišs.

Pa sarkano paklāju Kannās viņš gāja tūlīt aiz paša Zvjaginceva un divu galveno lomu atveidotājiem. Keišs filmā spēlē pazudušā bērna mātes jauno attiecību partneri, kas piekrīt seksam, bet iepriekšējās sliktās pieredzes dēļ ļauties mīlestībai baidās.

Talantīgā režisora Zvjaginceva kinovaloda ir grūti sajaucama ar kādu citu. Dziļi, lēni, piesātināti kadri, varoņu raksturi skatītājam veras pamazām un, izrādās, īstas šausmas slēpjas ikdienā. Katru dienu šajā pasaulē pazūd kāds bērns. Pavisam. Bet dzīve turpinās.

Kā jau pēc nosaukuma var nojaust arī lenti neredzējušie skatītāji, filmā ir gana kailuma un seksa ainu. Nav noslēpums, ka aktieriem spēlēt gultas ainas ir grūti. Kad pirms “Nemīlestības” seansa Rīgā festivāla “Baltijas pērle” ietvaros mazliet pa jokam Andrim Keišam ieminējos, vai viņam būtu ērti skatīties filmu kopā ar dzīvesbiedri – operas solisti Kristīni Zadovsku –, aktieris atteica: “Bet, protams!”

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Andris Keišs ir vienīgais latviešu (un Latvijas) aktieris, kurš filmējies “Oskaram” nominētā filmā.

Balvu pasniegšanas ceremonija notiks 4. martā.

Darījums. “Tiesu nogurdinātais” tiek dāņiem

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Pēc teju trīs gadu cīniņiem vairākās tiesu prāvās par neslavas celšanu suņu barības “Dogo” ražotājs AS “Tukuma straume”  beidzot ir padevies.  Uzņēmums pārdots  SIA “Baltic Agro”, kura īpašnieks savukārt ir Dānijas lauksaimniecības uzņēmumu kooperatīvs “DAVA Agravis International Holding”, kas apvieno vairākus desmitus tūkstošu fermeru un lauksaimniecības produktu ražotāju firmu. Darījuma summa gan netiek atklāta, tāpat arī vēl jāgaida attiecīgs Konkurences padomes lēmums.

“Tukuma straumes'” valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks gan jau iepriekš izteicies, ka pārdošanas piedāvājumu netrūkstot, bet saistībā ar skandālu, kas suņu slimības dēļ ilgstoši izvērsās starp uzņēmumu un Veterinārārstu biedrību, tiek pieļauta arī reiderisma jeb uzņēmuma ļaunprātīgas pārņemšanas iespēja. “Esam viens no rentablākajiem uzņēmumiem nozarē, mums ir pārpirkšanas piedāvājumi. Uzņēmuma attīstība bijusi ļoti strauja, veiktas 16 miljonu investīcijas, te ir modernākās tehnoloģijas un iekārtas, izejvielas pērkam tikai no sertificētiem tirgotājiem. Taču pašreizējos nomelnošanas apstākļos nav iespējams strādāt, tas nav lietderīgs darbs apstākļos, kad ievērojam pilnīgi visus nosacījumus,” apgalvoja Podnieks.

Tikmēr skaidrs, ka komplektā ar uzņēmumu dāņi tikuši arī pie vairākām sarežģītām tiesu prāvām. Jaunākā no tām attiecas uz pērno novembri, kad Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ķērās pie “Tukuma straumes” ierosinātas civilprasības, bet lieta līdz galam vēl nav izskatīta, jo pēc atbildētāju lūguma pasludināts pārtraukums līdz 4. aprīlim. Savukārt kopumā uzņēmums tiesājas par vismaz pusmiljona eiro atgūšanu, kas par neslavas celšanu suņu slimības sakarā tiek piedzīta no vairākiem veterinārārstiem.

Nav arī īsti skaidrs, kas turpmāk notiks ar “Dogo” zīmolu. Jaunie īpašnieki “caur puķēm” jau izteikušies, ka šis un pārējie zīmoli varbūt arī tiks saglabāti (to likteni izlems pārdošanas rādītāji), tomēr tikšot veidoti arī jauni, tikai uz eksporta tirgiem mērķēti zīmoli.

Sagatavojuši: Dace Kokareviča, Vita Krauja, Ingrīda Mičāne, Ivars Bušmanis, Gundega Skagale

LA.lv